Iesaki rakstu: 
Jau gadu kopš pērnā gada novembra un decembra vētrām aizlauzti un nolūzuši koki brauktuves tuvumā posmā no Lielvārdes ielas līdz Eizenšteina ielai apdraud Rīgas iedzīvotāju veselību un dzīvību. Uzņēmums Rīgas meži, kas atbild par vētras gāzto koku savākšanu, izrādās, neesot drīkstējis veikt darbus šajā teritorijā, jo tā oficiāli ar dokumentiem nebija nodota uzņēmuma pārvaldīšanā. Savukārt Rīgas domes Satiksmes departaments atbild tikai par tiem kokiem un zariem, kas atrodas ielas sarkanajās līnijās.
Par bīstamās situācijas novēršanu jau ilgu laiku cīnās rīdziniece, kura par to ziņoja arī Pietiek. Gada laikā viņai nav izdevies panākt, lai kāda Rīgas domes atbildīgā institūcija bīstamos kokus aizvāktu un teritoriju sakārtotu, - tā vietā viņa saņēmusi birokrātiskus skaidrojumus par konkrētās teritorijas juridiski nenoformēto statusu.
Rīgas domes Īpašuma departaments nenoliedz, ka šajā teritorijā nav līdz galam sakārtotas īpašuma attiecības, tādēļ atrast īsto atbildīgo nemaz nav tik vienkārši. Lai gan zemesgabals pieder Rīgas domei, tas oficiāli nebija noformēts kā pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži apsaimniekošanā nodots, un tikai šā gada 10.oktobrī pieņemts Rīgas domes lēmums par šī zemesgabala nodošanu Rīgas mežu apsaimniekošanā.
Kā skaidro Rīgas mežu preses sekretārs Edgars Vaikulis, kamēr teritorija nav nodota uzņēmuma apsaimniekošanā, tas nav tiesīgs veikt koku izciršanas un teritorijas sakārtošanas darbus. „Mums nav tiesību tērēt līdzekļus kādiem pasākumiem teritorijā, kas nav mūsu apsaimniekošanā,” uzsver Vaikulis. Tagad, kad ir oficiāls dokuments par tā nodošanu apsaimniekošanā, Rīgas meži ar skubu teritoriju sakārtošot.
Tomēr fakts, ka īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, apgrūtina koku izciršanu arī tagad, uzsver Rīgas mežu pārstāvis. Ciršanas atļauju drīkst piešķirt tikai oficiālam īpašniekam, kas ir reģistrēts zemesgrāmatā. Bez ciršanas atļaujas Rīgas mežu iespējas esot apgrūtinātas. Tomēr aizvākt vētras gāztos kokus un nozāģēt vēja aizlauztus zarus drīkstot arī bez ciršanas atļaujas, tādēļ jau tuvākajā laikā uzņēmums plāno šo teritoriju sakārtot un padarīt iedzīvotājiem drošu.
Rīgas domes Īpašuma departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Baiba Gailīte skaidro, ka departaments ir uzsācis zemesgabala robežu noteikšanas projektu izstrādi, kas pēc saskaņošanas tiks nodoti uzmērīšanai dabā, pēc kuras zemesgabals var tikt nostiprināts zemesgrāmatā. „Šīm darbībām nepieciešamais laiks prognozējams aptuveni uz vienu gadu. Pēc zemesgabala nostiprināšanas zemesgrāmatā SIA Rīgas meži varēs veikt meža inventarizāciju un pārējās meža sakopšanas darbības – vēja lauzto koku, kas nav bīstami, izzāģēšanu un novākšanu,” norāda departamenta pārstāve.
Šī nebūt nav vienīgā vieta Rīgā, kur nesakārtotu īpašuma attiecību un apsaimniekošanas tiesību dēļ netiek izcirsti un aizvākti vēja gāzti un aizlauzti koki. Kā uzsver Rīgas mežu pārstāvis, šādas vietas galvaspilsētā ir vairākas, tomēr uzņēmumam nav tiesību šīs teritorijas sakārtot.
„Ne visi Rīgas teritorijā esošie meži ir atzīti par parkiem, bet tiem ir meža statuss. Līdz ar to uz tiem attiecas mežu apsaimniekošanas noteikumi, kas nosaka, ka vēja gāztam kokam ir jāpaliek turpat mežā tīri no dabas aizsardzības viedokļa. Ja varbūt arī cilvēkiem nepatīk šādi nolauzti koki, tie ir nepieciešami tur dzīvojošajiem kukaiņiem un citām dzīvām radībām, par kuru aizsardzību mežā ir pienākums rūpēties,” skaidro Vaikulis.
Vēja gāzti un aizlauzti koki tiek aizvākti no Mežaparka teritorijas, kas ir atzīta par parku, bet ne pārējos Rīgas teritorijā esošajos mežos, tādēļ iedzīvotājiem vajadzētu saprast – pat, ja koki atrodas tuvu ielai un gājēju celiņam, tos aizvākt tikai estētisku apsvērumu dēļ nav atļauts.
Tomēr, ja koki un zari atrodas uz brauktuves vai gājēju celiņa, par tiem ir atbildīgs Rīgas domes Satiksmes departaments, kas apgalvo, ka regulāri kopjot un sakārtojot šo teritoriju un tā atbildības zonā esošajā teritorijā veselībai un dzīvībai bīstamu koku neesot.
Foto no la.lv
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
