Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiski skaļi iestājoties pret plānoto akcīzes nodokļa pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem, kas iedragāšot valsts tautsaimniecību, 13. Saeimas deputāte un labklājības ministre Ramona Petraviča ir „aizmirsusi” pieminēt, ka atrodas klaja interešu konflikta situācijā: lai gan viņas vadītajai ministrijai jāpiedalās alkoholisma ierobežošanā valstī, viņai netīkamā akcīzes nodokļa paaugstināšana, kas sadārdzinātu un padarītu mazāk pieejamas reibinošās dziras, iedragās arī viņas ģimenes ienākumu avotu un personisko labklājību.

Daudzus „RīgaTV 24” raidījuma “Ziņu Top 5” skatītājus šajās dienās varēja pārsteigt fakts, ka laikā, kad Labklājības ministrijas valsts sekretārs darbojas Nacionālajā alkoholisma ierobežošanas padomē, kuras galvenais mērķis ir samazināt alkohola patēriņu un tā radītās sekas, pati labklājības ministre publiski uzstājas pret alkoholisko dzērienu cenu palielināšanu, kas ierobežotu to pieejamību.

“Ceļot akcīzi, pirmais, ko mēs zaudēsim, būs pierobežu uzņēmumi. Tie tirgo apmēram 20 procentus no kopējā alkohola, līdz ar to akcīzes nodoklis ir ap 20 procentiem, kas tiek iekasēti tieši no pārrobežu tirdzniecības. Tie būs zaudējumi budžetam. Mēs būsim nekonkurētspējīgi gan kā tirgotāji, gan kā ražotāji,” TV raidījumā pavēstīja ministre R. Petraviča.

Ja tiks palielināta akcīze, izzudīs pierobežu tirdzniecība, būs zaudējumi ne tikai akcīzes nodokļos, bet arī pievienotās vērtības nodokļos, zudīs darba vietas un līdz ar to samazināsies gan sociālā nodokļa ieņēmumi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un uzņēmuma ienākuma nodokļi, būs bezdarbs un bezdarbnieki būs papildu slogs valsts budžetam, TV raidījumā klāstīja R. Petraviča.

Tas, ko labklājības ministre TV skatītājiem noklusēja, - par nekonkurētspējību visvairāk satraukto uzņēmumu vidū ir arī viņas vīram Aleksandram Petravičam piederošā SIA „Monēta”, kura cita starpā nodarbojas arī ar specializēto alkoholisko dzērienu tirdzniecību Lietuvas pierobežā – Ezerē.

Līdz šim Petraviču laulātā pāra uzņēmums „Monēta”, kurā tagadējā ministre vēl 2018. gadā bijusi finanšu vadītāja un saņēmusi algu, bija publiski zināms tikai saistībā ar nopietnajām aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu. Taču citādi tas vienmēr medijos ir ticis pieminēts tikai kā skaitā nedaudzu pārtikas un rūpniecības preču tirdzniecības veikalu īpašnieks un uzturētājs Saldus novadā.

Taču patiesībā SIA „Monēta” nodarbojas arī tieši ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību: Lietuvas pierobežā – Ezerē tam pieder ne tikai „Elvi” veikals, bet arī specializētā alkoholisko dzērienu tirdzniecības vieta „Alko outlets”.

Tas nozīmē, ka Petraviču ģimenes uzņēmuma biznesu tieši ietekmēs akcīzes pieaugums un ka, labklājības ministrei publiski runājot par to, kā paaugstinātā alkohola akcīze radīs situāciju, kad „mēs būsim nekonkurētspējīgi gan kā tirgotāji, gan kā ražotāji”, viņas teiktais attiecināms arī uz nevēlamo triecienu pašas ģimenes labklājībai, zūdot nozīmīgam ienākumu avotam.

R. Petraviča trešdien nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu – kādus tieši ienākumus SIA „Monēta” pērn ir guvusi no alkoholisko dzērienu tirdzniecības, tai skaitā no pārrobežu alkohola tirdzniecības, un kādus zaudējumus šim viņas ģimenes uzņēmumam nodarīs alkohola akcīzes paaugstināšana, pret ko viņa publiski iestājusies.

Tā vietā ministrijas preses pārstāve pavēstīja labklājības ministres norādi – „sabiedrība ar ierobežotu atbildību nav kopīpašums” un „visa informācija par jebkuru uzņēmumu peļņu ir publiski pieejama „Lursoft” datu bāzē”. Taču versija par to, ka uz vīra vārda reģistrētā SIA ir tikai viņa īpašums, šajā gadījumā neatbilst patiesībai.

Oficiāli gan vienīgais SIA „Monēta” īpašnieks un vadītājs ir ministres vīrs Aleksandrs Petravičs. Taču viņš un R. Petraviča, kā rāda „Lursoft” datu bāze, nav noslēguši līgumu par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka uzņēmums ir abu laulāto kopēja manta tāpat kā viss pārējais, kas iegūts un radīts laulības laikā.

Turklāt nevienā no publiskajām datu bāzēm nav atrodama informācija, ka labklājības ministre būtu deklarējusi no sava vīra atsevišķu, nodalītu saimniecību, un tas, kā apliecināja vairāki juristi, gan juridiski, gan praktiski nozīmē – Petraviču ģimene kopā gūst labumu no savas kopmantas (122 tūkstošu eiro peļņu 2018. gadā), un gaidāmā akcīzes nodokļa celšana, pret ko tik asi iestājusies labklājības ministre, šo labumu un viņas ģimenes labklājību var būtiski samazināt.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses pārstāvis, paužot premjera viedokli, trešdien norādīja, ka iespējamās interešu konflikta situācijas ir jāvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atbilstoši tā kompetencei, bet jautājums par iespējamām akcīzes nodokļa likmes izmaiņām alkoholiskiem dzērieniem pašlaik neesot valdības dienas kārtībā.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

89
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...