AKKA/LAA gatava samaksāt 50 latus, lai tiesā mēģinātu tikt pie 10 latiem
PIETIEK09.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ir bijusi gatava riskēt ar 50 latu valsts nodevas zaudēšanu, citus tiesas izdevumus neskaitot, lai tiesas ceļā mēģinātu tikt pie 10 latus lielas autoratlīdzības, - to rāda Pietiek rīcībā nonācis AKKA/LAA pieteikums Rīgas Centra rajona tiesai.
Kā rāda šis pretprasības pieteikums, pagājušā gada 31. oktobrī starp SIA PromoPresto un AKKA/LAA noslēgts licences līgums par tiesībām "izmantot autoru muzikālus (ar vai bez teksta), literārus un horeogrāfiskus darbus publiskā izpildījumā".
Saskaņā ar šo līgumu AKKA/LAA tās pārstāvēto autoru vārdā piešķīra SIA PromoPresto atļauju licenci izmantot AKKA/LAA pārstāvēto autoru darbus publiskā izpildījumā grupas Celldweller koncertā klubā Melnā piektdiena, bet SIA PromoPresto apņēmās maksāt AKKA/LAA autoratlīdzību, kuras apmērs atkarīgs no koncerta biļešu bruto ieņēmumiem.
AKKA/LAA pretendēja uz autoratlīdzību 6% apmērā no biļešu bruto ieņēmumiem, bet ne mazāk par 10 latiem. Tā kā autortiesību sargiem no PromoPresto nav izdevies saņemt informāciju par koncerta biļešu bruto ieņēmumiem un, kā izriet no pieteikuma, viņi arī īpaši nav centušies to izdarīt, AKKA/LAA atzīst, ka "nesamaksātās autoratlīdzības apmērs var tikt uzskatīts par pierādītu tikai minimālās autoratlīdzības apmērā, proti, 10,00 Ls".
Šo summu - 10 latus - AKKA/LAA tad arī lūdz tiesu piedzīt no SIA PromoPresto, un, lai iegūtu šādas tiesības, autortiesību sargi ir bijuši gatavi no savāktajiem citu autoru līdzekļiem samaksāt valsts nodevā piecreiz lielāku summu - 50 latus (kuri, protams, tiks zaudēti, ja AKKA/LAA prasību tiesa neapmierinās).
Pietiek pagaidām nav izdevies no AKKA/LAA saņemt skaidrojumus - kas ir tā minimālā summa, kuras atgūšanai biedrība ir gatava tērēt tās rīcībā esošos citu autoru finanšu līdzekļus, cik šādas prasības par minimālajām summām AKKA/LAA gada laikā iesniedz un kura konkrētā AKKA/LAA amatpersona ir tā, kas uzņemas atbildību par šādiem lēmumiem.
Kā rāda Lursoft informācija, AKKA/LAA ieņēmumi no saimnieciskās darbības pērn bijuši 925 tūkstoši latu, no kuriem 395 tūkstoši izmaksāti algās. AKKA/LAA vada Inese Paklone.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
