Aktualizētās situācijas sakarā nav veikts dalījums, ņemot vērā rezidentu vai nerezidentu uzņēmumus
Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments30.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija ir iepazinusies ar elektronisko vēstuli, kurā tiek lūgts sniegt komentāru - kā vērtējams fakts, ka Lursoft dati rāda – no 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem Latvijā 29 pieder nerezidentiem, un no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 31 savai produkcijai lieto uzņēmumi, kuri pieder nerezidentiem, saistībā ar valdības un Finanšu ministrijas aktualizētajām rūpēm nerezidentu biznesa sakarā.
Finanšu ministrija norāda, ka, ņemot vērā to, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcija rada draudus valsts reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa attīstībai, ir izstrādāti un apstiprināti steidzamības kārtā īstenojami pasākumi uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai – Finanšu sektora attīstības padomes 2018.gada 21.martā apstiprinātais pasākumu plāns “Par papildu pasākumiem finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa nodrošināšanai”.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānorāda tas, ka aktualizētās situācijas sakarā nav veikts dalījums, ņemot vērā rezidentu vai nerezidentu uzņēmumus, bet gan vērtēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski atbilstoši noteiktajiem risku paaugstinošajiem faktoriem, kas noteikti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - likuma) 11.1 panta trešajā daļā. Likums par pienākumu uzliek likuma subjektiem apzināties atbilstoši savam darbības veidam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku un atbilstoši veidot kontroles sistēmu. Veidojot iekšējās kontroles sistēmu un veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, ir jāņem vērā minimālie risku ietekmējošie faktori:
1) klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;
2) valsts un ģeogrāfiskais risks, proti, risks, ka klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;
3) klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks, proti, risks, ka klients var attiecīgo pakalpojumu vai produktu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.
2018.gada 26.aprīlī Saeimā tika atbalstīti jaunie likuma grozījumi, kur paredzēts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm:
a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību, un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo;
b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību.
Likuma grozījumu tiesiskais regulējums neierobežo Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu iespējas sadarboties ar finanšu iestādēm, jo saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām ir pienākums sagatavot un iesniegt attiecīgajām valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatu par savu darbību, tādējādi uz Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām pēc būtības nevar tikt attiecināta, kā arī grozījumi neparedz aizliegumu nedz dibināt, nedz slēgt darījumus, nedz darboties šādiem veidojumiem, kas nav reģistrēti Latvijas Republikā, bet tikai regulē viņu piekļuvi Latvijas finanšu sektoram, proti, valsts, kurā viņi nav reģistrēti, finanšu sektoram, kā arī neliedz fiziskai vai juridiskai personai no Latvijas veikt pārskaitījumus uz kādā citā valstī reģistrētu čaulas veidojumu, kas ir citā valstī reģistrētas bankas klients, ja vien nav citu šķēršļu šāda pārskaitījuma veikšanai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
