Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc mēs joprojām dzīvojam sociāli ekonomiskās krīzes apstākļos? Kāpēc mēs esam tādi, kādi esam un galīgi neuzticamies tiem, ko paši esam ievēlējuši? Vai krīze mums neliek pārvērtēt arī pašiem sevi? Kādas atziņas, kādu mācību esam no tās guvuši? Vai mēs tagad esam gatavi uz šīs rūgtās, skarbās, sūrās dzīves pieredzes pamata mainīties pašiem, tādējādi mainot arī sabiedrību, valsti, kurā mēs dzīvojam?!

Krīze radusies un attīstījusies kā manipulējamās demokrātijas strupceļš, kad tradicionālā sabiedriskā kārtība, sociālā iekārta, partiju sistēma faktiski nespēj ģenerēt un piedāvāt efektīvus un ilgtspējīgus risinājumus, kuri būtu saprotami, pieņemami, atbalstāmi iedzīvotāju vairākumam.

Viss, kas ir noticis Latvijā, nav tikai kaut kādu nezināmu, ārēju, no mums neatkarīgu spēku darbības rezultāts, bet, pirmām kārtām, tas ir visu mūsu kopējās (tiešas vai netiešas) darbības integrējošs izpaudums, kad esam spiesti nepieļaujami dārgi tagad maksāt kā par savām, tā arī par svešu sociālo subjektu kļūdām.

No paša cilvēka dabas izrietošās neremdināmās vajadzības, pārtapušas par to darbības motīviem – interesēm, liek cīnīties par personīgo labklājību, ir dzinējspēks savu vēlmju (bieži vien alkatīgu) piepildīšanai pret apkārtējiem cilvēkiem ne vienmēr taisnīgā veidā un ar tiesiski pieņemamām metodēm un līdzekļiem.

Vai līdzšinējais politiskās vadības un tautsaimniecības organizācijas modelis ir sekmējis un nodrošinājis taisnīgumu, solidaritāti un cieņu sabiedrības locekļu savstarpējās attiecībās? Diemžēl krīze uz šo jautājumu dod negatīvu atbildi – kapitālisms mums joprojām māca būt mantkārīgiem, salti racionāliem pašlabuma meklētājiem (līdzekļus neizvēlīgiem).

Vai šādai dominējošai politikai un saimniekošanas sistēmai var rast kādu alternatīvu?! Ja tāda ir rodama, tad, acīmredzot, tikai harmonizējot cilvēku un sabiedrības intereses, rodot to savstarpējo dinamisko līdzsvaru, visai trauslo balansu. Kas, protams, saistīts ar cilvēka dabas transformāciju un sākotnēji var radīt kaut kādus ierastās personiskās brīvības ierobežojumus. Tiem jābūt samērīgiem, cilvēku izprastiem un pieņemtiem, lai neizsauktu viņu agresiju, neprovocētu uz destruktīvu rīcību!

Jā, bet cik viegli ir šo atziņu noformulēt un cik grūti to īstenot dzīvē! Tā pieprasa kardināli revidēt, izmainīt mūsdienu sabiedrībā valdošo vērtību sistēmu, kas ir modernā cilvēka dzīves aktivitāšu pamatā. Tātad jārada sociāli ekonomiskā vide, kurā katra atsevišķa indivīda egocentrisms tiek morāli tiesiskā ceļā regulēts, ievirzīts sabiedrības kopējo interešu realizācijas gultnē, cilvēka daba tiek pakārtota visas sabiedrības labumam, kas tādējādi kļūst arī par paša indivīda tiešu ieguvumu, viņa personības pašapliecināšanās iespēju un rezultātu.

Un tādas sistēmas prototips autora ieskatā varētu kļūt garīgumā bāzēta tiešā demokrātija. Tā ir tautas vara, kas organizēta saskaņā ar klasiskās demokrātijas pamatprincipiem, ar publiskās varas institūciju starpniecību, bet kuras īstenošanā arvien plašāk un tiešāk līdzdarbojas visi sociāli aktīvie cilvēki (nevis tikai pastarpināti – caur ievēlētiem tautas priekšstāvjiem). Tāda rakstura demokrātija arī atbilst un sasaucas ar visuresošā interneta straujo izplatību, tā ienākšanu ikviena ikdienā, kļūstot par modernā cilvēka dzīves organisku sastāvdaļu, par varenu komunikācijas instrumentu gan sociālajos tīklos, gan saziņā ar valsts institūcijām, gan ar darba devējiem. Tādas patiesas demokrātijas apstākļos organizētas politiskās darbības vadmotīvam jākļūst Garīgumam, atbilstoši Mīlestības un Vienotā Dieva postulātam, izvērstam šajās sociālajās aksiomās:

1. Viena Dieva kā Visuma Apziņas (Augstākā Saprāta) izpausmes atzīšana un pieņemšana neatkarīgi no tā, kādā vārdā mēs Viņu uzrunājam, kādā veidā vēršamies pie Viņa - visi ceļi ved pie Dieva!

2. Dievišķais ir katrā cilvēkā, visi cilvēki ir Dieva bērni – brāļi un māsas, un, cienot katra cilvēka personības unikalitāti, mēs visi esam saliedēti Dievā!

3. Visi cilvēki ir vienlīdzīgi Dieva priekšā, un mēs dalāmies ar Viņu mīlestībā, tāpat kā Viņš dalās mīlestībā ar ikvienu no mums!

4. Mīlestība - visās tās izpausmēs - mūs vieno ar Dievu un savā starpā, tā ir mūsu darbības virzošais spēks un dzīves vadmotīvs!

5. Mūsu visu sūtība ir dāsni dalīties mīlestībā ar visiem Dieva bērniem un saņemt to no visiem Dieva bērniem, tādēļ mūsu rīcība vienmēr ir Mīlestībā motivēta, cieņpilna vienam pret otru!

Šeit formulētās patiesības tad arī ir (tām būtu jākļūst) par garīgumā sakņotas tiešās demokrātijas un jaunās politikas morāles stūrakmeņiem, par politiskās darbības motivācijas pamatu. Tas nozīmē, nosaka, prasa un diktē nepieciešamību sabiedrības garīgās atmodas gaitā attīstīt, pilnveidot, sakārtot un iedzīvināt augstākās morāles normas izglītībā, valsts pārvaldē, tiesu sistēmā, visā mūsu ikdienas dzīvē.

Sociālās aksiomas konkretizējas, tiek izvērstas ētikas principos, normās, kuras formē cilvēka kā sociālas būtnes (vispirms jau valsts amatpersonu) uzvedības modeli, sniedz viņa profesionālās darbības orientierus, nosaka viņa rīcības motīvus un vērtības. Tam visam jārod atspoguļojumu uzvedības (ētikas) kodeksā, kas tiek detalizēts, konkretizēts atbilstoši profesionālajai un nozares specifikai.

Elementārākās ētiskās vērtības attiecībā uz valsts amatpersonām, kuras korespondējas ar šeit definētajām sociālajām aksiomām, ir *):

godprātība, tas nozīmē, ka amatpersona sniedz iedzīvotājiem un citām personām tikai patiesu un pārbaudītu informāciju. Nav pieļaujams nepamatoti slēpt, aizkavēt vai sniegt maldinošu informāciju.

taisnīgums izpaužas ka, lēmumu pieņemot, amatpersona objektīvi izvērtē visus lietas apstākļus, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā un neizrādot labvēlību vai nepamatotas privilēģijas kādai no tām.

atbildība un uzcītība, izpildīgums un taupība – amata pienākumus persona veic atbildīgi, paredzot savas darbības tālākas sekas un izmantojot savas zināšanas, prasmes, iemaņas un darba pieredzi, lai sasniegtu profesionāli visaugstāko rezultātu.

cieņa pret likumu un cilvēku - amatpersona ir pieklājīga un iecietīga pret apmeklētājiem vai klientiem, izturas pret viņiem un kolēģiem ar cieņu.

neatkarība - amatpersona nepieņem dāvanas no personas, ja tādējādi var tikt ietekmēts viņa iespējamais lēmums, vai darbība vai ja persona ir ieinteresēta konkrēta lēmuma pieņemšanā.

neietekmējamība, bet ne vienaldzība, inertums, pasivitāte - amatpersona ir patstāvīga un neatkarīga savu pienākumu izpildē, norobežojas no ārējās ietekmes (citu personu, politisku, reliģisku vai sociālu grupu interesēm vai bailēm no kritikas).

*) Šeit izmantoti materiāli no Valsts administrācijas skolas bukleta „Ētika valsts amatpersonu darbībā”.

Attīstoties un nostiprinoties, garīgumā sakņotai tiešai demokrātijai, visām ētikas pamatvērtībām jākļūst par normatīvām uzvedības prasībām, kuras definētas katras institūcijas (valsts, sabiedriskās, uzņēmējdarbības) ētikas kodeksos un precīzi izklāsta saviem darbiniekiem izvirzītos uzvedības standartus. Tas arī ir vēstījums sabiedrībai, ar kuru institūcija apliecina tās iekšējo ētisko vidi, savu morālo stāju, darbības stilu un pieņemtos savstarpējo attiecību veidošanas kritērijus.

Bet galvenais un būtiskākais ir: nodrošināt šādu ētikas kodeksu praktisku īstenošanu, ievērošanu ikdienā, nepieļaujot formālismu jebkādā tā izpausmē.

Tādēļ jāizveido efektīvs publisks mehānisms, kura ietvaros paredzēts:

plašs un nepārtraukts visu līmeņu tautas izglītošanas darbs (ar masu mediju, radošās inteliģences – zinātnieku, rakstnieku iesaistīšanu, kino, teātru, visu veidu kultūras un mākslas iespēju izmantošanu);

noteikto ētikas normu plaša publicitāte, to pieejamība visiem;

ētikas normu ievērošanas un uzraudzības kārtība (iesaistot sabiedrību);

disciplinārā un cita veida atbildība, lai šo ētikas normu ievērošana galu galā kļūtu par dabisku vajadzību, organisku ikdienas nepieciešamību, cilvēku motivācijas vadotni.

Tikai tā mēs pakāpeniski, soli pa solim, radīsim labvēlīgu sociālo vidi, kurā varēs īstenoties sociālajās aksiomās paustie iedvesmojušie un vienojošie ideāli, radīsim garīgos un tikumiskos nosacījumus cilvēku personības cildeno šķautņu atvērtībai, tā motivējot un stimulējot egoistiskā individuālisma ierobežošanu un izzušanu – tad mēs vairs nekad nebūsim noskaņoti upurēt sabiedrības intereses, maksāt ar tautas dzīvības spēku par savu personīgo labsajūtu – šobrīd vēl dominējošo vēlmi dzīvot skaisti, neieguldot savu artavu visas sabiedrības progresīvā attīstībā, prasot, lai valsts nodrošina, lai citi atrisina viņu problēmas, sūroties par smago dzīvi, bet pašiem neko nedarot, lai darītu to labāku. Tad arī beidzot radīsies, nostiprināsies un izplatīsies sapratne, ka dzīvot Mīlestībā nozīmē pārvarēt savu egoismu, savu nevēlēšanos piepūlēties un atteikties no kaut kā par labu sabiedrībai, tādējādi ierobežojot savas tik dabiskās individuālās vēlmes, savus egocentriskos instinktus.

Jāakcentē, ka sociālās aksiomas – tās nav tikai mūsu rīcības kritēriji, mēraukla mūsu darbības rezultātiem, bet tām būtu jākļūst arī par jebkura sociāla konflikta atrisināšanas līdzekli, par jebkura jēgpilna dialoga, diskusiju kopsaucēju (kā nepieciešams un obligāts nosacījums), tā nodrošinot to konstruktīvismu, auglīgumu, jo diskusija kļūst saturīga, pilnvērtīga tikai tad, ja tai ir kāda vienojoša bāze.

Mēs joprojām pārāk bieži nesaprotam, nevēlamies vai pat negribam saprast, ka mūsu ikdienas problēmu risinājums, galvenokārt, ir mūsu pašu rokās – nevis aklā ticībā kaut kam, paļāvībā uz kaut ko, bet gan aktīvā, pārdomātā, konstruktīvā rīcībā, kas sakņota Mīlestībā un virzīta uz šo problēmu rašanās un pastāvēšanas cēloņu novēršanu. Tā tiek sakārtota dzīves vide, sabiedrība, tiek sekmēta jauna tipa laicīgās varas rašanās un attīstība - tiešā demokrātija, kura izriet un balstās uz garīguma prioritāti sociālajās attiecībās. Bīstami dzīvot ilūzijās, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis, ka to izdarīs citi manā vietā, kas man daļas par līdzcilvēkiem, par citiem nodarītu pārestību, par ļaunuma izplatību – ka tikai man pašam ir labi! Tikai atsakoties no šāda egocentrisma domāšanā un rīcībā, mēs kļūstam par aktīviem sabiedrībā nobriedušo pārmaiņu atbalstītājiem, līdzdalībniekiem šo pārmaiņu īstenošanā un pilntiesīgiem savas gaišās nākotnes veidotājiem.

Cilvēki turpinās mocīties, sitīsies pa dzīvi kā pliki pa nātrēm, būs ar dzīvi neapmierināti, bet neapzināsies, kā to pārveidot, kā tikt ārā no šāda apburtā loka, jo viņiem pietrūkst patiesu, iedvesmojošu ideālu un reālu piedāvājumu, ideju, kā izmainīt apstākļus, kas gandē dzīvi, kā rast izeju, risinājumu, kā harmonizēt sabiedrību, sakārtot politisko vadību, motivēt līdzcilvēkus būt labestīgiem, cienošiem sevi un citus, kā ievēlēt tādus tautas pārstāvjus, kuriem var ne tikai tagad, bet arī nākotnē varēs nešaubīgi uzticēties, kuri nepievils, kuru darbība būs publiski caurskatāma, uzraugāma, tautas interesēm atbilstoša, kuri ar saviem darbiem vienmēr un visur apliecinās viņiem doto tautas uzticību.

Nelaimīgi, dzīves smago nastu nest paguruši, izmisuši centienos rast risinājumu savas dzīves problēmām, patiesus ideālus neatradušie cilvēki nereti krasi radikalizējas, kļūst par vieglu medījumu antisociāliem spēkiem vai rod mierinājumu sektās, pie pašpasludinātiem ekstrasensiem, visādu tā saucamo garīgo prakšu veidotājiem, kuru vadmotīvs ir pelnīt, bet patiesībā - sniedzot alkstošajiem vien garīguma surogātus. Viņu sludināto garīgumu noēno, noplicina, degradē vēlme nopelnīt. Viņi savas Dieva dotās (?!) spējas izmanto savtīgos nolūkos, tādā kārtā garīgās gaismas vietā izplatot mijkrēsli, faktiski kalpojot zelta varai.

Garīgumam mēs tuvojamies, padarot savu dzīvi labāku, apmierinot savas dienišķās vajadzības, tā arī rodot iespēju (laiku) apzināt sevi kā garīgu būtni.

Tas nozīmē, ka garīguma stiprināšanai, attīstībai, izplatībai vajadzīgi atbilstoši – iesākumā vismaz minimāli nepieciešamie – priekšnosacījumi. Tātad jāņem vērā un jāatsperas no pašreizējās skarbās sociāli ekonomiskās realitātes, to pakāpeniski pārveidojot, lai nodrošinātu tādus ikviena sabiedrības locekļa dzīves apstākļus, kuri atstāj vietu ikbrīža garīgumam, neliek, nespiež visu savu fizisko un intelektuālo potenciālu veltīt un tērēt tikai un vienīgi savas un savu ģimenes locekļu kailās eksistences nodrošināšanai.

Tādēļ garīgajai atmodai jāsākas ar šodienas sociālās, ekonomiskās, politiskās situācijas vispusīgu, iespējami objektīvāku izvērtējumu un no tā izrietošu priekšlikumu (aktuālo un prioritāro pārveidojumu programmas) izstrādāšanu, lai sagatavotu sabiedrību pakāpeniskai pārejai uz tiešo garīgo demokrātiju.

Pirmie iespējamie un nepieciešamie jaunās sociāli ekonomiskās politikas soļi valstij nepieciešamo pārmaiņu sagatavošanai un mērķtiecīgai realizācijai varētu būt tālāk izklāstītie.

Demokrātijas stiprināšanas un patiesas sabiedrības pašvaldības iedibināšanas un valsts pārvaldes optimizēšanas nolūkā:

tiesiski nostiprināt pienākumu (Saeimas Kārtības rullī) ikvienai Saeimā pārstāvētajai partijai sniegt ikgadēju, izvērstu publisku pārskatu saviem vēlētājiem par partijas programmas izpildes kārtējiem rezultātiem. Lai šādam pārskatam būtu maksimāla publiskā atdeve, apstiprināt politisko partiju programmas izstrādes standartprasības, paredzot minimālos nosacījumus, kas jāievēro jebkurai partijai, prezentējot to vēlētājiem (tas ļaus panākt dažādu programmu salīdzinājumu, ierobežos tukšvārdību un atklātu demogoģiju, optimizēs partiju programmu publiska monitoringa iespējas, ļaus efektīvāk sekot to izpildei) ;

izstrādāt demokrātisku procedūru – nosakot kritērijus un vienkāršojot kārtību, kādā vēlētāji ir tiesīgi atsaukt Saeimas deputāta Svinīgā solījuma lauzējus, uzticību zaudējušos tautas priekšstāvjus, kā arī pilnveidojot attiecīgos tiesību aktus un iesakot precizēt partiju statūtus, lai izslēgtu iespēju tautas ievēlētam deputātam novērsties (atteikties) no savas sākotnējās politiskās platformas, mainot partijas piederību vai kļūstot par šķietami neatkarīgu;

lai radītu priekšnosacījumus auglīgam politiskajam dialogam, būtiski sakārtotu, kā arī pilnveidotu tradicionālo politisko kultūru, politiskajiem oponentiem pirms diskusiju aizsākšanas būtu nepieciešams vienoties par abpusēji pieņemamām kopējām vērtībām, principiem, morāles normām (neviena partija taču nenoliegs, ka cīnās par Latvijas tautas laimi!) un uz tāda vienojoša pamata rast attiecīgās problēmas izpratni, sapratni, uztveri, interpretāciju no līdzīgām pozīcijām, no adekvāta redzesloka, kas tālāk ļautu nodrošināt oponentu konstruktīvu pieeju attiecīgajam diskusiju objektam un līdz ar to palīdzētu rast sabiedrības interesēm atbilstošu, savstarpēji pieņemamu kompromisa risinājumu.*) Situācijā, kad Saeimā pārstāvētās partijas tomēr nekādi nevar (nevēlas) vienoties par valstiski svarīgu problēmu risinājumu (nespēj atrast saprātīgu kompromisu), tad attiecīgās problēmas tiek skrupulozi un taisnīgi izvērtētas Publisko soģu institūcijā, kuru veido no katras Saeimā pārstāvētās partijas deleģēts pārstāvis un tāds pats skaits sabiedrībā cienījamu intelektuāļu, ar augstu morāli apveltītu cilvēku, kurus virza katra Saeimā pārstāvētā partija, bet tikai ar nosacījumu, ka vismaz puse no pārējām Saeimā pārstāvētajām partijām piekrīt un akceptē attiecīgās partijas virzīto kandidātu. Publisko soģu institūcijā izvērtētais un pieņemtais lēmums tad arī kļūst par obligāti izpildāmu visām partijām.

Šāda tipa risinājums kļūs dzīvotspējīgs vienīgi tad, ja politiķi beidzot sapratīs, ka, nemeklējot kopsaucēju, mēs visi turpināsim dzīvot sašķeltā sabiedrībā, savas cietpaurības, uzpūtības, neiecietības, neuzticības un patmīlības dēļ turpinot saglabāt un vairot nesamierināmus sociālos konfliktus, tā ignorējot iespēju garīgo ideālu vārdā panākt sabiedrības saliedētību, vienotību, atsakoties no uzstieptiem stereotipiem, arhaiskām politiskām klišejām, aizspriedumiem un aizdomām, kas kā skābe saēd savstarpējo uzticību;

*) Garīgumā sakņotas tiešās demokrātijas apstākļos šādas visaugstākās, visus vienojošas humānās vērtības šeit definētas kā sociālās aksiomas, kuras var kalpot (kurām būtu jākalpo) par atskaites punktu jebkuru oponentu dialogam. Šī primārā, visus vienojošā vispārcilvēcisko vērtību bāze neapšaubāmi jākonkretizē atbilstoši dialoga dalībnieku līmenim (valsts, reliģiskais, biznesa, sadzīviskais u.c.). To ievērojot, diskusiju objekts būs pakārtots, atvasināts no šīm kopējām cildenajām vērtībām, tātad tiks radīts reāls pamats koprisinājumam, kompromisam, pušu saskaņai. Tāds tad arī varētu būt ģenerālais pretrunu atrisināšanas algoritms.

izskaust praksi (ar visām tās amorālajām saknēm), kad savējiem (partijas biedriem, draugiem, kompanjoniem, radiem) tiek piemērota viena mēraukla, bet pārējiem - cita, kad līdzcilvēku rīcība tiek mērīta ar dažādiem, nesalīdzināmiem, subjektīviem kritērijiem, tā izkropļojot vērtējumu, praktizējot Prokrusta metodi, piesedzot savējos, cenšoties attaisnot viņu rīcību, bet faktiski izdarot viņiem pašiem un visai sabiedrībai lāča pakalpojumu, tiražējot un atbalstot divkosību, pieļaujot netaisnību, radot nesodāmības sindromu, zvaigžņu visatļautības slimību. Tā totāli graujot sabiedrības uzticību taisnīgumam (viens likums, viena taisnība – visiem!), radot līdzcilvēkos pārliecību, ka labais var uzvarēt ļauno tikai pasakās – tautas folklorā.

Lai to novērstu, sākotnēji nepieciešams reāli iedarbināt partiju ētikas komisijas, kurās ar balsstiesībām būtu jāiekļauj ar augstu morāli apveltīti, cienījami tautas pārstāvji – morālo autoritāti ieguvušas, taisnīgas personības. Bez tam rekomendēju izveidot nevalstisku (sadarbībā ar masu medijiem, inteliģences u.c. reprezentatīviem tautas pārstāvjiem) valstvīru, ierēdņu, tiesnešu u.c. morālo stāju izvērtējošu organizāciju (savā ziņā tas būtu kā pilnveidots „Delnas” variants), kuras vērtējumos un atzinumos ieklausītos un ņemtu vērā visi publiskās varas atzari;

dot tiesības katriem 10 valsts pilsoņiem izvirzīt savu priekšstāvi (savu interešu pārstāvi un aizstāvi). Savukārt, šādi 10 priekšstāvji no sava vidus izvirza kopīgu pārstāvi, tādā veidā pakāpeniski noejot ceļu no vietējās pašvaldības līdz Saeimas deputāta līmenim. Šāda priekšlikuma īstenošana liktu radīt pilnīgi jaunu vēlēšanu sistēmu un tai atbilstošus tiesiskos pamatus. Tā būtu ieviešama soli pa solim, tās aprobācijas laikā neatsakoties no vēlēšanām atbilstoši politisko partiju izvirzīto kandidātu sarakstiem.

eksperimentālā kārtā dot balsstiesību iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem, izņemot ārvalstu pilsoņus. Pirmajā posmā nepilsoņu balsis būtu jāuzskaita ar padomdevēja statusu (lai de facto pārliecinātos par nepilsoņu reālo politisko aktivitāti un viņu patieso politisko izvēli). Tādējādi tiktu grauti demagoģijas pamati jebkurām joprojām praktizētajām politiskajām spekulācijām, ārējo spēku nepārtraukti un aktīvi ekspluatētajam bubulim par Latvijas iedzīvotāju politiskās izvēles spektru, to patieso gribu. Tas ļautu arī novērst tālāku politisko ekvilibristiku, būtiski veicinātu Latvijas sabiedrības saliedētību, apliecinātu politiķu patieso vēlmi konsolidēt sabiedrību, atsakoties no etniskajā šaurpierībā kultivētajiem šabloniem.

izveidot tautas Viedo priekšstāvju palātu (padomi), kuru daļēji varētu organizēt vēlēšanu (vai visas tautas reprezentatīvas aptaujas ceļā) un daļēji iecelt ar valsts prezidenta ziņu (rīkojumu, tiesiski piešķirot viņam šādas pilnvaras). Tikai pēc Viedo priekšstāvju palātas piekrišanas varētu izsludināt Saeimā pieņemtos, visai tautsaimniecībai nozīmīgos likumus, kā arī Satversmes grozījumus. Šai institūcijai jāpiešķir arī likumdošanas iniciatīvas tiesības. Pie Viedo priekšstāvju palātas (daļēji sabiedriskas) būtu jāizveido pastāvīgi darbojošas ekspertu grupas par attiecīgu tautsaimniecības, valsts pārvaldes, labklājības, kultūras un citu jomu jautājumiem, kas vispusīgi izvērtētu, analizētu, pilnveidotu iesniegto likumdošanas aktu projektus, arī pašas iniciētu un izstrādātu tos.

Faktiski tā būtu virzība uz jaunas kvalitātes divpalātu Parlamentu, kas būtiski samazinātu partiju savstarpējo nesaskaņu (arī intrigu) ietekmi lēmumu un likumu pieņemšanā, kā arī neizmērojami paaugstinātu to kvalitāti. Turklāt šādu valsts konstitucionālās iekārtas reformēšanas lietderīgumu būtu mērķtiecīgi izvērtēt kontekstā ar visas tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu un iespējamu pāreju uz prezidentālu republiku, uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Protams, šādu radikālu risinājumu īstenošanai nepieciešama zināma pakāpenība, kuras ietvaros īstenojami tādi jau sen aktualizētie, bet politiskās gribas (vai politisko ambīciju) trūkuma dēļ vēl joprojām neieviestie pasākumi: izpildvaras struktūru (sākot ar Ministru kabinetu) veidošana stingri pēc profesionalitātes un kompetences principa, bēdīgi slavenās politiskās atbildības pielīdzināšana disciplinārai (līdz pat demisijai) un materiālai atbildībai, politisko partiju finansēšanas sistēmas no valsts budžeta izstrāde un akceptēšana (novēršot banālo realitāti – kas maksā, tas pasūta mūziku!).

Visus šādus sabiedrībai un tautsaimniecības attīstībai īpaši svarīgus pasākumus būtu lietderīgi apkopot un iekļaut detalizētā Valsts attīstības stratēģiskajā plānā, kuru apstiprina Parlaments un kurā noteikti attiecīgo pasākumu īstenošanas termiņi, atbildīgie, nepieciešamais finansējums, sagaidāmā sociāli ekonomiskā atdeve, kā arī definēts efektīvs (izslēdzot formālismu) kontroles mehānisms, tā maksimāli konkretizējot partiju un to deleģēto pārstāvju politisko atbildību, izveidojot barjeru populismam un nepieļaujot politiķu a la politikāņu deklaratīvu, pēc būtības tukšu un nevērtīgu, bet skaisti „iesaiņotu” (krāšņu solījumu veidā) stratēģisko mērķu iztirgošanu tautai – pēc principa „ Kā var nesolīt?” ;

tiesiski nostiprināt tos galvenos valsts sociāli ekonomiskās attīstības indikatorus, kurus obligāti jālieto valsts politiskajai elitei, atskaitoties par sasniegto, tādējādi izskaužot varas pārstāvju bieži praktizēto tradīciju populistiski reklamēt savus sasniegumus uz speciāli atlasītu rādītāju pamata vai ar politiski angažētu ekspertu starpniecību. Tas ļautu arī iegūt maksimāli objektīvus analītiskus tautsaimniecības attīstības rezultātus, novēršot jebkādas manipulācijas ar statistiskajiem rādītājiem, kad politiķi mēģina atspoguļot ekonomiskos un sociālos procesus vienpusīgi, mākslīgas izlases veidā, izvēloties vai nu tikai % , vai tikai absolūtos skaitļus bez saistīto rādītāju analīzes atbilstoši inflācijas, pirktspējas izmaiņām, migrācijas, demogrāfijas procesiem un citu būtisku faktoru ietekmei. Tas arī izskaustu raportēšanas stilu, kad tiek ziņots par šķietamiem panākumiem, kuri, padziļināti analizēti kontekstā ar citiem indikatoriem, kļūst par neviennozīmīgi traktējamiem rezultātiem (vai pat pārvēršas negatīvos).

noteikt katrai centrālajai valsts pārvaldes institūcijai un neatkarīgajai iestādei (arī pilsētu un novadu pašvaldībām) to darbības kvalitātes novērtēšanas integrālo rādītāju, kas labi raksturotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti ministrijas, konkrētās valsts institūcijas (vai attiecīgās pašvaldības) pārstāvošajā nozarē, jomā (pilsētā, novadā) un kas kalpotu arī par konkrētā vadītāja (ministra) darbības un tās rezultātu novērtēšanas kritēriju. Tas nepieciešams, lai novērstu privāto uzņēmēju, baņķieru un ekonomisko grupējumu dzīšanos pēc peļņas, ignorējot ilgtspējīgas sabiedrības attīstības prioritātes un pilnvērtīgi neņemot vērā publiskās intereses;

organizēt augstas kapacitātes valsts dienestu, (reorganizējot, apvienojot, konsolidējot jau darbojošās, līdzīgu funkciju īstenojošas, institūcijas, nepieļaujot formālismu un birokrātismu), kas pieņem, izskata, izvērtē, analizē iedzīvotāju un juridisko personu priekšlikumus par valsts pārvaldes pilnveidošanu, uzlabošanu, par nepieciešamību izmainīt normatīvos aktus, novērst aplamības, nepilnības izpildvaras institūciju izstrādātajos noteikumos u.tml., kas arī atbild vai pārsūta un kontrolē attiecīgo valsts institūciju konstruktīvu (nepieļaujot atrakstīšanos) atbilžu sniegšanu uz iesniegtajiem priekšlikumiem. Normatīvo aktu izmaiņu nepieciešamības gadījumā šis dienests informē Parlamenta komisijas un Viedo priekšstāvju palātas attiecīgo ekspertu grupu vadību, lai nodrošinātu atbilstošu tālāko rīcību;

izvērtēt mērķtiecību, lietderību valsts budžetu veidot ministriju (tautsaimniecības nozaru) griezumā procentos pret IKP, paredzot bāzes finansējumu (minimāli nepieciešamo finanšu resursu apjomu), bet, valsts ekonomikai attīstoties straujāk, taupīgāk saimniekojot un pārvaldot valsts resursus, iegūtos virsplāna ieņēmumus novirzīt 50% apjomā ārkārtas vajadzību nodrošināšanas un nākotnes stabilizācijas fondā, bet otrus 50% sadalīt proporcionāli pa ministrijām (nozarēm) atbilstoši valsts budžeta likumā apstiprinātajam %, t.i., īpatsvaram kopējos budžeta izdevumos;

Vēloties rast iespējami ciešāku saikni ar šodienas politiskajām reālijām, sniegt visiem interesentiem salīdzināšanas iespēju un nolūkā maksimāli paplašināt potenciālā dialoga dalībnieku loku viedokļu apmaiņā par jaunas sociāli ekonomiskās politikas izstrādāšanu, veidošanu, uzskatīju par mērķtiecīgu un lietderīgu izlases veidā papildināt šeit izklāstītās idejas, reformu ierosmes, priekšlikumus arī ar Saeimā ievēlēto partiju programmatiskajām nostādnēm, saviem vēlētājiem paustajām iniciatīvām (tās tālāk dotas atsevišķā šriftā, pilnībā saglabājot teksta sākotnējo redakciju un sniedzot atsauci uz attiecīgās partijas programmu). Par atlases kritēriju, galvenokārt, kalpoja iniciatīvu konkrētība, tajā ietvertais pragmatiskais grauds, to diskutablitāte – lai rosinātu lasītāju nebūt pasīvam, vienaldzīgam, inertam informācijas uztvērējam, bet lai uzjundītu oponēšanas tieksmi, izsauktu vēlēšanos papildināt, pilnveidot, konstruktīvi izmainīt, atbalstīt, argumentēti noliegt, izvirzīt savus kontrpriekšlikumus – tātad līdzdarboties! Diemžēl partijas „Vienotība” programmatiskās nostādnes vispār neatbilda šādam vērtējumam – tās veido praktiski neapšaubāmu un sen zināmu patiesību pārstāsts, faktu konstatācija un vēlējumi, kam būtu jāmainās, uz ko vajadzētu tiekties.

Jāpiebilst, ka absolūtais vairākums partiju programmu veidotas patētiskā stilā, savdabīga imperatīva vēlējuma izteiksmē, eseju veidā aprakstot faktisko situāciju un deklarējot vispārējas patiesības, bezsistēmiski izklāstot un pozicionējot partijas attieksmi attiecībā uz šodienas sociāli ekonomiskajām realitātēm, minimāli piedāvājot aktuālo problēmu konkrētus risinājumus, savu redzējumu (līdzekļus, metodes, finansēšanas iespējas un avotus, izpildes termiņus izvirzīto mērķu sasniegšanai, nemaz jau nerunājot par jebkādu mēģinājumu aprēķināt izstrādāto priekšlikumu sociāli ekonomisko atdevi – tā tiek pilnībā ignorēta, aizstāta ar demagoģisku pārliecināšanu). Tātad a priori tiek pieņemts, ka pilnīgi pietiek, ja vēlētājs ieklausās partijas vārdos – šo vārdu saturam un pamatotībai ir tikai pakārtota loma. No šādām partiju pozīcijām raugoties, efektivitātes un sociālā taisnīguma principu atklāšana, izvēršana ar attiecīgo sociāli ekonomisko aprēķinu palīdzību vairs nav nepieciešami, bez tiem taču var iztikt, cilvēki jau tāpat uzķersies uz izmestās ēsmas!

Tas viss tik ļoti kontrastē, pat konfliktē ar biznesa vidē valdošo kārtību: katrs uzņēmējs zina, cik rūpīgi jāizstrādā biznesa plāns, kādas garantijas jānodrošina, lai pretendētu uz bankas kredītu, kādas birokrātiskas barjeras ir jāpārvar, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalsta finansējumu, bet politiskās partijas darbības pamatdokumentam - programmai, kura pretendē uz desmitiem un simtiem tūkstošu vēlētāju balsu iegūšanu, kā izrādās, var pietikt vien ar to, ka tā ir vairāk vai mazāk izdevies brīva stila rakstniecības šedevrs!?

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

6
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...