Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā vietā, lai sniegtu zinātniski izstrādātu, sociāli un ekonomiski pamatotu valsts attīstības programmatisku vīziju, partijas līdz šim faktiski paļāvušās uz savu līderu harismu, viņu oratora talantu, viņu spēju ar savas personības spēku aizraut, mobilizēt potenciālos vēlētājus, tā padarot visai sabiedrībai svarīgo problēmu risinājumu piedāvājumus par sekundāriem – pēc būtības, otršķirīgiem.

Normālā situācijā partiju programmām būtu jākonkurē ar to spēju piedāvāt iespējami optimālākus, ātrāku sociāli ekonomisko atdevi nodrošinošus, zinātniski pamatotākus un valsts interesēm atbilstošākus aktuālo problēmu risinājumus.

Kā redzams, esošās manipulējamās demokrātijas apstākļos programmas būtiski zaudē savu saturisko jēgu, vēlētāju acīs pārvēršas par vairāk vai mazāk skaisti noformētu formālu solījumu un vēlējumu dokumentu. *)

*) Saskaņā ar pastāvošo kārtību Valdības koalīciju veidojošās partijas vienojas par Valdības deklarāciju (kurā būtu jāatspoguļojas galvenajiem partiju programmatiskajiem mērķiem un uzdevumiem). Savukārt Valdības deklarācijas īstenošanai tiek izstrādāts Rīcības plāns, paredzot konkrētus pasākumus Deklarācijas mērķu īstenošanai, izpildes termiņus un atbildīgos par izpildi. Jebkuram ierindas vēlētājam jābūt dotai publiskai iespējai iepazīties ar tā izpildes rezultātiem un sekot līdzi šī plāna izpildes gaitai. Praktiski, pat rūpīgi studējot MK mājas lapu internetā, nevar atrast šādu operatīvo informāciju – tā ir tiktāl nobirokratizēta, sadrumstalota, sadalīta pa ministrijām, ka kopējo ainu iegūt nav iespējams! Šādu stāvokli apliecina arī atbilstošas sistemātiskas informācijas trūkums kā no Valdības koalīcijas partiju vadības puses, tajā skaitā partiju interneta mājas lapās, tā arī no Izpildvaras (parasti tikai tuvojošās vēlēšanas partiju un izpildvaras atbildīgos pārstāvjus stimulē uz kaut kādām publiskām aktivitātēm šajā jomā).

Papildinājumi no partiju programmām:

* * *

Valsts prezidentam būtu jānosaka lielāka loma varas dalīšanas realizācijā. Apzinoties, ka, paplašinot valsts galvas pilnvaras, ir nepieciešams nevis pastarpināts (parlamenta), bet tiešs tautas mandāts, ir jānosaka, ka valsts prezidentu ievēl tauta. Tautas vēlēta prezidenta nepieciešamība izriet no pašreizējās vēsturiskās situācijas, kurā atrodas valsts, un Latvijas pilsoniskā sabiedrība tam ir nobriedusi.

Valsts prezidents ar atbilstošām pilnvarām nodrošina sabiedrību vienojošu nacionālo politiku, stabilitāti valsts ilgtermiņa virzībā gan ārpolitikā, gan tautsaimniecībā, efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldi, kur visus trīs valsts varas atzarus līdzsvaro tautas pilnvarota uzticības persona – Prezidents. Satversmes grozījumi ļaus Latvijai pārvarēt konstitucionālo krīzi, kas saistās ar tautas uzticības zudumu valsts pārvaldes institūcijām.

Lai pilnīgāk Latvijas parlamentārās demokrātijas iekārtā izmantotu Valsts prezidenta kā valsts konstitucionālā orgāna potenciālu, jāparedz Valsts prezidenta funkciju paplašināšana gan izpildvaras, gan likumdevējas varas, gan tiesu varas atzarā. (Sk.Nacionālās Apvienības programma – tālāk NA)

* * *

Ir jādod iespēja tautai vairāk un tiešāk piedalīties valstij būtisku jautājumu izlemšanā, atvieglinot likumu ierosināšanu, līdztekus notariāli apliecinātam parakstam vai parakstam bāriņtiesā izmantojot arī elektronisku parakstu, vācot 10 tūkstošus parakstus un vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus, nodrošinot iespēju nobalsot pašvaldību vēlēšanās arī ārzemēs, izmantojot balsošanu pa pastu vai elektroniski. (Sk.NA programma)

* * *

Jāveic plašas diskusijas sabiedrībā par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, jāapsver arī iespēja kandidātu sarakstos ierakstīt arī citu sarakstu kandidātus. Būtiski jāsamazina vēlēšanu kampaņām atļautais finansējums, priekšvēlēšanu periodā aizliedzamas politiskās reklāmas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Jānosaka kriminālatbildība par partiju „melnajām kasēm”. Būtiski jāsamazina deputātu imunitāte. (Sk.NA programma)

* * *

Latvijai jākļūst par pirmo valsti pasaulē, kurā visi pilsoņi no piedzimšanas brīža ir balsstiesīgi, bet līdz noteiktam vecumam bērni savu balsi deleģē saviem vecākiem, aizbildņiem. Tas mainīs valsts politikas veidotāju vektoru uz visa veida atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pašvaldību vēlēšanu tiesības jāpiešķir no 16 gadu vecuma. (Sk.NA programma)

* * *

Bērniem, kuri neatkarīgā Latvijā dzimuši nepilsoņu ģimenēs, pienākas Latvijas pilsonība. Pieliksim punktu pārspīlētajam etniskajam nošķīrumam Latvijas sabiedrībā. Aktīvi vērsīsimies pret jebkādu naida kurināšanu.(Sk. Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programma)

* * *

Nepieciešams izstrādāt reālu Nacionālās attīstības plānu (NAP) 2014.-2020. gadam un tā realizācijas institucionālo risinājumu. (Sk.NA programma)

* * *

Paātrināsim tiesu darbu, attīstot ārpustiesas strīdu risināšanu un nosakot kategorijas, kur taisna tiesa iespējama divās, nevis trijās instancēs.(Sk. Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programma)

* * *

Lai samazinātu iespēju nepamatoti kavēt tiesvedības norisi, izstrādāsim un pieņemsim attiecīgus grozījumus tiesvedības procesu regulējošajos likumos. (Sk.NA programma)

* * *

Lai nodrošinātu pušu vienlīdzību šķīrējtiesās, pieņemsim šķīrējtiesu darbību regulējošu likumu. (Sk.NA programma)

* * *

Valdība bez sabiedrības uzticības nevar izvest valsti no krīzes, tāpēc viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem ir zaudētās uzticības atjaunošana. Lai īstenotu šajā programmā minētās prioritātes, jāveido maza un efektīva valsts pārvalde. Lai to paveiktu, jāveido īpašs birojs Ministru Prezidenta pārraudzībā, ja nepieciešams, piesaistot augstas kvalifikācijas ārzemju ekspertus, izstrādātu starpnozaru funkciju optimizācijas plānu. Izveidosim publisko personu un iestāžu vienotu reģistru, lai sabiedrība varētu iegūt pārskatāmas ziņas par valsts pārvaldes sistēmu. Likumus un citus normatīvos dokumentus padarīsim iespējami vienkāršus un saprotamus. (Sk.NA programma)

* * *

Veiksim būtisku valsts pārvaldes reformu ar mērķi padarīt to profesionālāku, efektīvāku un sabiedrībai pieejamāku. Valsts pārvaldes reformas procesā panāksim iestāžu izdoto administratīvo aktu kvalitātes uzlabošanu ar mērķi pilnveidot administratīvo procesu un mazināt administratīvo tiesu noslodzi. Tomēr valsts pienākums ir ne tikai atlaist darbiniekus, kas jaunajos apstākļos kļuvuši lieki, bet arī piedāvāt augsta līmeņa pārkvalifikācijas iespējas. Valsts darbosies efektīvi, ja valsts pārvaldei tiks piesaistīti pieredzes bagāti konkrētās jomas profesionāļi un darbiniekus izdosies saliedēt kopīgā lietā, aizraut. Institūciju reformas jāpabeidz ātri, nodrošinot turpmāku stabilitāti. (Sk.NA programma)

* * *

Korupcijas riski mazināmi, vienkāršojot procedūras un padarot tās pārredzamas – viss process pārskatāms tiešsaistē, kā arī palielinot ierēdņu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām darbībām. Valsts darbinieka atalgojumam jākļūst atkarīgam no izmērāmiem darba rezultātiem. Papildus korupcijas risku novēršanai nepieciešama nesaudzīga korupcijas apkarošana un arī valsts pārvaldes depolitizācija. Izstrādāsim pasaules pieredzei atbilstošu lobēšanas likumdošanu, lai sakārtotu un sabiedrībai padarītu caurskatāmas politiskās varas attiecības ar uzņēmējiem un dažādām interešu grupām kopumā. (Sk.NA programma)

* * *

Iedzīvotāju iniciatīvas grupām un nevalstiskām organizācijām uzticamas būtiskas valsts funkcijas un resursi to īstenošanai (apmācības, prasmju apgūšana, finanšu resursi). Šāda sistēma ļaus nodrošināt plašu pilsonisko līdzdalību, pilnvērtīgāk īstenot valsts pārvaldes funkcijas un nepazaudēt spējīgus esošos un bijušos valsts pārvaldes darbiniekus. Jāveido pilotprojekti kompaktām jauna tipa valsts pārvaldes institūcijām, kurās koncentrēti talantīgākie darbinieki, tā aizstājot daudz smagnējākās vecā tipa valsts institūcijas. Nozaru efektīva pašregulācija izmaksā vairākas reizes mazāk nekā to regulēšana ar tradicionālajām administratīvajām metodēm. Strādāsim, lai novērstu neatrisinātas problēmas starp iedzīvotājiem un publisko pārvaldi, t.i., publiskās pārvaldes pienākums ir visos tās kompetencē esošo jautājumu gadījumos rast risinājumu problēmai, ja nepieciešams, arī virzot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. (Sk.NA programma)

* * *

Iestādes finansēšanas vietā nepieciešams finansēt funkciju, un valsts institūcijām jāļauj izmantot kārtējā gada budžeta atlikums divu gadu laikā. Valsts budžeta veidošana jāsāk no iestādes funkciju finansēšanai nepieciešamā budžeta izvērtēšanas un tālāk pa līmeņiem līdzīgi uz augšu. (Sk.NA programma)

* * *

Plaši izmantojamas e-demokrātijas iespējas, nodrošinot sabiedrības dalību dokumentu komentēšanā, elektroniski noformēti likumdošanas priekšlikumi, e-referendumi gan valsts līmenī, gan reģionos. Vienlaikus rūpīgi jāizvērtē ieguvumi un izmaksas, nepieļaujot nepamatoti dārgu un dublējošu e-projektu attīstību. (Sk.NA programma)

* * *

Nepieciešams funkcionālais audits valsts pārvaldei, tā rezultātā - atteikšanās no nevajadzīgām funkcijām, jāsamazina ministriju, aģentūru skaits un valsts pārvalde kopumā.(Sk. partijas „Saskaņas centrs” programma)

* * *

Nacionālā Apvienība piedāvā vienotas Veselības un labklājības ministrijas izveidi, kas vistiešākajā veidā būtu vērsta uz nodokļu maksātāju un pacientu interesēm, resursu efektīvu izlietojumu un ietvertu pilnu labklājības jautājumu spektru - izstrādātu koordinētu valsts politiku sociālās drošības un veselības aizsardzības jomā, pārzinātu un ar politiskiem, ekonomiskiem un tiesiskiem līdzekļiem risinātu veselības aprūpes, sociālās apdrošināšanas, sociālās aprūpes un sociālās palīdzības jautājumus, veselības aizsardzības, kā arī sabiedrības veselības un farmācijas jautājumus. Ministrijas pārziņā būs darba, darba aizsardzības, nodarbinātības un ar bezdarbu saistītās problēmas, t.sk. sociālā rehabilitācija un personu ar īpašām vajadzībām nodarbinātības jautājumi. Tāpat vienotās ministrijas darbība tiks vērsta uz sociālās drošības un veselības jautājumu likumdošanas koordināciju, kā arī savstarpēju šo jomu likumu harmonizāciju. (Sk.NA programma)

* * *

Jāmotivē katra ministrija un katra iestāde patstāvīgi strādāt pie darba organizācijas uzlabošanas un pilnveidošanas. Tas panākams, ieviešot principu, ka daļa no iekšējo pārveidojumu rezultātā iegūtās ekonomijas izmantojama iestādes attīstībai un darbinieku motivēšanai. Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Būtiski jāsamazina administratīvās uzraudzības un kontroles apjoms, palielinot ieinteresētību darba rezultātos. Samazinot birokrātiju, jāsaglabā iespēja pārbaudīt jebkuru valsts vai pašvaldību iestādes darbību. Atklātums un sabiedrības iesaiste kontrolē jāpadara par kontroles pamatformu. (Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Jāpārskata kompetenču sadalījums starp valsti, reģionālajām un vietējām pašvaldībām. To, ko spēj privātais sektors, nevajag uzņemties publiskajam sektoram. To ko spēj pašvaldība, nevajag uzņemties valdībai vai Saeimai. (Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Jānodibina kārtība, ka budžets sastāv no attīstības programmām. Visi valsts un pašvaldību pasākumi, kam nav paredzēts finansējums, tiek ievietoti programmu papildinājumos un tos var izmantot informatīviem mērķiem. Šādas pārmaiņas nodrošinātu iespēju no procesa vadības principiem pāriet uz rezultātu orientētiem vadības principiem, ļautu publiskajā pārvaldē īstenot mūsdienīgas, zinātniski pamatotas vadības metodes. (Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Jāievieš kārtība, ka katram kalendārajam gadam tiek apstiprināta ieņēmumu izdevumu tāme. Šāda tāme ļautu salīdzināt Latvijā pieņemto budžetu ar viena gada budžetiem citās valstīs, īstenotu lēmējvaras kontroli pār izpildvaras kā budžeta izpildītājas darbību un padarītu budžeta izpildes gaitu caurskatāmu sabiedrībai.(Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Panāksim efektīvu un nelielu valsts pārvaldi, kur katras iestādes un budžeta programmas veidošanā pāriesim no vēsturiskā principa uz „nulles” principu. Radīsim publiski izmērāmu motivācijas sistēmu. Novērtējumā ņemsim vērā gan iedzīvotāju, uzņēmumu un iestāžu vērtējumus, gan objektīvus datus.(Sk. Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programma)

* * *

Reformu rezultātā tuvāko trīs gadu laikā Latvijā paredzam sasniegt šādus svarīgākos rezultātus: samazināt nodokļu slogu darbaspēkam par 9 procentpunktiem, izveidot budžetu bez strukturālā deficīta, apturēt dzimstības kritumu, panākt migrācijas pozitīvu bilanci, radīt nozīmīgu ekonomiskās aktivitātes kāpumu un dažādošanos arī ārpus lielajām pilsētām; pensiju sistēmai atjaunot pieaugošu uzkrājumu dinamiku, un izveidot skaitliski nelielu, krietni labāk atalgotu un acīmredzami rezultatīvu valsts pārvaldi.(Sk. Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programma)

* * *

Tautsaimniecības attīstībai iespējami labvēlīgāku nosacījumu radīšanas un nodrošināšanas nolūkā:

sagatavot un apstiprināt kompleksas un sistemātiskas valsts ekonomiskās attīstības (tautsaimniecības veselības) indikatoru izvērtēšanas kārtību. Saskaņā ar šāda veida aktuālo statistisko datu analīzes rezultātā konstatētajām indikācijām, kas norāda uz tautsaimniecības sekmīgai attīstībai nevēlamām tendencēm, ekonomikas pārkaršanu, tirgus risku bīstamības krasu pieaugumu, tiek operatīvi izstrādātas un attiecīgajiem tirgus ekonomikas subjektiem piemērotas regulas, sankcijas, līdzekļi, metodes (t.i., attiecīgu stimulu komplekss), kuru ieviešana un mērķtiecīga pielietošana kompensē, bremzē un novērš tirgus dalībnieku darbības negatīvās sekas, stimulē, rosina, spiež tos mainīt savu līdzšinējo darbības stilu, liek savas aktivitātes virzīt visai sabiedrībai vēlamu, pozitīvu rezultātu sasniegšanai. Savukārt, no valsts puses nodrošinot maksimālu atbalstu, papildus veicinot un aktīvi cildinot šādu sabiedrības interesēm atbilstošu rīcību.

Tāda pieeja valsts ekonomisko procesu pārvaldē un regulēšanā varētu kalpot par jaunās tautsaimniecības organizācijas un vadības paradigmas struktūrveidojošo faktoru, tās vadotni. Šādas paradigmas konceptuālo izstrādi, aprobāciju, praktisko ieviešanu un nepieciešamo uzraudzību, kontroli veic augsti kvalificēti un atbilstoši atalgoti (to profesionalitātes līmenim atbilstošs bāzes atalgojums, kurš var tikt ievērojami palielināts saskaņā ar viņu iniciēto reformu, priekšlikumu, ierosmju faktisko sociāli ekonomisko efektu, t.i., atbilstoši sasniegtajiem darba gala rezultātiem), saliedētā domubiedru komandā strādāt spējīgi speciālisti – eksperti (gan vietējie, gan starptautisku atzinību guvuši ārvalstnieki). Viņi rūpīgi analizē makroekonomiskos procesus valstī, modelē tautsaimniecības attīstību, operatīvi reaģē uz izmaiņām valsts ekonomikā, sagatavo nepieciešamos normatīvo dokumentu projektus, tieši sadarbojas ar Viedo priekšstāvju palātas ekspertu grupu vadību, nodrošinot koordinētu, mērķtiecīgu rīcību kopējo, sabiedrības progresīvai attīstībai nepieciešamo mērķu sasniegšanā. Izstrādā attiecīgās rekomendācijas, piedāvā nepieciešamās korekcijas saskaņā ar tautsaimniecības attīstības faktiskajiem rezultātiem un ārējo faktoru dinamiku, kuras valsts izpildvara īsteno dzīvē (valstiski svarīgas ierosmes, sociāli īpaši nozīmīgu normatīvo aktu projektus virzot sociālo partneru vai arī visas sabiedrības apspriešanai).

Šāda tipa tautsaimniecības organizācijas un vadības protomodelis varētu kalpot par vienojošo tiltu, t.i., veidot garīguma un tiešās demokrātijas ideālu sasaisti ar faktisko valsts sociāli ekonomisko situāciju.

Pieļauju, ka šeit izklāstītais daudzu cilvēku uzskatos ir pārdrošs, pat utopisks, kaut arī patriotiskā degsmē dzimis mēģinājums iet Satversmes ietvaros noteikto konstitucionālo ceļu ar mērķi kardināli pilnveidot līdzšinējo politisko kārtību, politiķu darbības motivācijas bāzi un morāli, lai rastu principiāli jaunu, inovatīvu pieeju, risinājumu tradicionālajai politisko partiju sistēmai, alternatīvu populismam, intrigām, savtīgām interesēm, politiskajam egoismam un cietpaurībai, valdošajiem īstenības uztveres stereotipiem. Tā iedarbinot, mobilizējot vareno tautas pašapziņu, realizējot sociāli aktīvo cilvēku kolosālo radošo un intelektuālo potenciālu, palīdzot atsevišķu indivīdu idejām īstenoties praksē - gan radot auglīgu vidi uzņēmējdarbībai, gan arī nodrošinot ikkatra cilvēka personības pašapliecināšanās iespējas, viņa harmoniskai attīstībai nepieciešamos apstākļus – cilvēkam cienīgu dzīves vidi.

nodokļu politikas reformēšana - nolūkā stiprināt to maksāšanas motivāciju, t.sk. diferencēts ienākuma nodoklis, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis, iespējams - bezbērnu nodoklis, patēriņa nodoklis un daudzi citi savulaik neizdiskutēti, bet no dienas kārtības izslēgti pasākumi, ierosmes.

atbilstoši kapitālieguldījumu sociāli ekonomiskās efektivitātes analīzes datiem un uz konkurētspējīgas attīstības stratēģijas balstītas, gudras, kvalitatīvas investīciju politikas organizēšana (izvērtējot arī valsts obligāciju emitēšanas mērķtiecību un nepieciešamību diversificēt investīcijas - nolūkā minimizēt iespējamos riskus);

noteikt adekvātus tiesiskos nosacījumus, kas ierobežo daudzu uzņēmēju alkatībā un neticībā valstij sakņoto vēlmi slēpties ārzonās, un izstrādāt tādu pasākumu kompleksu, kurš efektīvi stimulē viņus legalizēties kā patiesā labuma guvējiem un tādējādi nest savu artavu valstij, kurā viņi dzīvo un saimnieko.

Īpaši jāakcentē nepieciešamība īstenot gudru, saprātīgu reformu politiku, bez pārspīlējumiem, formālisma, to mērķtiecīgi aprobējot pilotprojektos, vispusīgi izvērtējot plānotās reformas, organizējot sabiedriskās aptaujas, uzklausot ekspertu, sociālo partneru, nevalstisko organizāciju – visu ieinteresēto pušu viedokļus, arī izvērtējot citu valstu pieredzi. Galvenais, lai īstenojamie pasākumi, reformas būtu sabalansētas, optimizētas, jo pat labas lietas, tāpat kā zāles, var kļūt par ļaunām (toksiskām), ja lieto pāri mēram, tās kompleksi neharmonizējot.

Papildinājumi no partiju programmām:

* * *

Samazināsim kopīgo IIN līdz Baltijas valstu vidējam līmenim, to kompensējot ar Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi nekustamajam īpašumam, jo ar Eiropu nesamērīgi zemās NĪN likmes veicina mūsu zemes platību nonākšanu ārvalstnieku rīcībā un to neizmantošanu ražošanā.
(Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Ieviesīsim samazināto PVN likmi uz vietas ražotai dabas izcelsmes pārtikai.(Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Panāksim mūsu lauksaimniekiem taisnīgāku Vienoto platību maksājumu (VPM), līdzvērtīgu ES valstu vidējam līmenim, lai mūsu zemnieki un uzņēmēji būtu vienlīdz konkurētspējīgi ES tirgū un mūsu tirgu nepārpludinātu citu dalībvalstu subsidētā produkcija. (Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Jāsamazina nodokļu un administratīvais slogs mazajam biznesam. Jāievieš mazo uzņēmumu gada nodeva, kas aizstātu nodokļus.(Sk. partijas „Saskaņas centrs” programma)

* * *

Mēs uzskatām, ka politikai jābūt tādai, lai darba ņēmējiem būtu iespēja piedalīties uzņēmuma panākumu kaldināšanā, lai tiem tiktu pavērta iespēja iegūt uzņēmuma akcijas, kurā tie strādā. Īpašuma piederība visiem, kas to vēlas ir būtiska, ne vien, kā papildus ienākuma resurss, bet vairāk pat kā stabilitātes, drošības un brīvības garants. Īpašums piespiež īpašnieku pieņemt rūpes par īpašumu. (Sk. Latvijas Zaļās partijas programmu)

* * *

Latvijā ir vērojama augsta sociālā nevienlīdzība, ko raksturo Džini koeficienta pieaugums pēdējā dekādē. Jāsamazina atšķirības dzīves līmenī starp nabadzīgajiem iedzīvotājiem un turīgāko sabiedrības daļu, īpaši veicinot krīzes laikā sarukušā vidusslāņa paplašināšanu. Minētā disproporcija lielā mērā ir veidojusies nepareizas nodokļu politikas rezultātā, kas ilgstoši bijusi vērsta uz augstiem nodokļiem darbaspēkam un zemiem kapitālam, nekustamajam īpašumam un spekulatīviem darījumiem. Šī pieeja ir ne tikai traucējusi uzlabot savus dzīves apstākļus darba ņēmējiem un ģimenēm ar bērniem, bet arī apgrūtinājusi uzņēmējdarbību un ieguldījumus attīstībā, tā vietā panākot finanšu resursu ieplūšanu spekulatīvos burbuļos.

Līdz ar to mēs piedāvājam ieviest samērīgu, pamatotu un publiski izdiskutētu sociāli taisnīgāku un uzņēmējdarbībai izdevīgāku nodokļu sadali sabiedrībā, nepaaugstinot kopējo nodokļu slogu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

1. No 2012.gada 1.janvāra (deklarētajiem ienākumiem 2012.gadā un par 2012.gadu) ieviesīsim progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli visām fiziskām personām (arī nerezidentiem par gūtajiem ienākumiem Latvijā) gada kopējam ienākumam pēc nodokļu nomaksas, attaisnoto izdevumu atskaitīšanas, ņemot vērā neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Progresīvais ienākuma nodoklis tiks rēķināts no sākotnējās pārsnieguma summas 10.000 latu (neapliekamā daļa). Ienākumam, kas pārsniegs noteiktu slieksni 10.000 latu, tiks piemērota papildlikme atbilstoši pārsnieguma summai šādā apmērā:

Ienākuma slieksnis

Papildlikme

Progresīvais nodoklis, piemēri

10.000-20.000

5%

(20.000 – 10.000) x 5% = 500

20.000 – ...

10%

(30.000 – 20.000) x 10% = 1.000

2. Ieviešot progresīvo IIN metodi (un ne tikai), atbilstoši budžeta plāna izpildei, mēs pakāpeniski samazināsim IIN likmi līdz 15%. To varēs novērtēt 2012.gada nogalē pēc 11 mēnešu budžeta plāna izpildes. Līdz ar to IIN likmes pakāpenisku samazinājumu varēs piemērot tikai no 2013.gada.

3. Pakāpeniski katru gadu, sākot no 01.01.2012., palielināsim neapliekamo minimumu līdz valstī noteiktajam iztikas minuma līmenim un atvieglojumus par katru apgādājamo personu ģimenē un noteiksim progresīvu tā pieaugumu par katru nākamo bērnu.

4. Ar 01.01.2012. palielināsim minimālo algu, kas tiks noteikta budžeta konsolidācijas ietvaros.

5. Noteiksim atbrīvojumu no IIN par saņemto darba algu bērniem un pusaudžiem vasaras skolas brīvlaikā.

6. Pensionāriem atbrīvosim pensijas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šis jautājums tiks izskatīts ne ātrāk kā 2012.gada beigās pēc 11 mēnešu budžeta ieņēmumu rezultātiem.

7. No 2012.gada 1.janvāra (par 2012.gadu) palielināsim attaisnotos izdevumus par medicīnas un izglītības pakalpojumiem un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu (bez līdzekļu uzkrāšanas) līdz 300 latiem gadā, bet, uzlabojoties valsts budžeta situācijai, līdz 700 latiem gadā.

8. Samazināsim saimnieciskās darbības veicējiem IIN likmi no 25% uz 15%. Samazināsim autoriem IIN likmi no 25% uz 15%. Šie jautājumi par likmju samazinājumu tiks izskatīti ne ātrāk kā 2012.gada beigās pēc 11 mēnešu budžeta ieņēmumu rezultātiem.

9. No 2012.gada 1.janvāra vienādosim likmes nerezidentiem attiecībā uz nekustamā īpašuma atsavināšanu – ienākumam no kapitāla pieauguma, piemērojot 15% IIN likmi.

10. No 2012.gada 1.janvāra piedāvāsim piemērot IIN vispārējo likmi izmaksai nerezidentiem arī no citiem ienākuma veidiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

1. VSAOI nomaksai Latvijā par darbinieku nosūtīšanu uz ES dalībvalstīm darba braucienos sertifikātu A1 un E101 saskaņošanas kārtība turpmāk notiks ar Finanšu ministriju.

2. Personas, kas pievienojušās brīvprātīgai sociālo iemaksu veikšanai, drīkstēs to darīt tikai tad, ja personai piederošajā uzņēmumā pastāvīgo darbinieku mēnešalgas ir ne mazākas par 500 latiem.

3. Uzņēmumu valdes locekļiem, kuru obligāto iemaksu objekts mēnesī pārsniedz MK noteikumos noteikto maksimālo summu, drīkstēs veikt obligātās iemaksas arī no pārsnieguma summas, ja darbinieku obligāto iemaksu objekts mēnesī ir 500 lati.

4. Jūrnieki, kas strādā uz starptautiskajiem kuģiem, bieži vien nav sociāli apdrošināti ne ārvalstīs, ne Latvijā. Līdz ar to jūrniekiem Latvijā nav sociālās garantijas. Tā kā likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” jūrniekiem nav obligāti jāmaksā VSAOI, jo viņi ir darba ņēmēji pie ārvalsts darba devēja ārvalstīs, noteikt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai piedāvāt Latvijas jūrniekiem pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai.

5. Piedāvājam noteikt sociālās apdrošināšanas objekta obligāto slieksni pašnodarbinātajam no MK noteikumos noteiktā minimālā objekta līdz 500 latu peļņai.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Nekustamā īpašuma nodoklis vairāku iemeslu dēļ pašlaik neveic mājokļu attīstības funkciju Latvijas pilsoņiem, apgrūtina ražošanas ēku un būvju attīstību un veicina jauna burbuļa rašanos atsevišķos mājokļa tirgus segmentos - saistītos ar trešo valstu pilsoņu un biznesa interesēm. Mūsu mērķis - radīt priekšrocības Latvijas cilvēkiem pašapdzīvotā mājokļu tirgū, tādējādi radot ticību uz kvalitatīvāku dzīvi Dzimtenē.

1. Noteiksim nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% īpašumiem, kurus neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai - pamatlīdzekļiem un arī - ieguldījuma īpašumiem, pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem, krājumos esošai apbūves zemei, ēkām un būvēm. Šī norma neattiecas uz būvniecības uzņēmumu pašu uzbūvētajiem objektiem, viesnīcām, noliktavām u.c. Norma attiecas uz visiem nodokļu maksātājiem – fiziskām un juridiskām personām, rezidentiem un nerezidentiem.

2. Piemērosim ēkām, kurās fiziskās personas nav deklarētas, nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5%.

3. Piemērosim nesakārtotiem īpašumiem (graustiem) un teritorijām nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% (attiecas uz fiziskām un juridiskām personām).

4. Piemērosim nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% nekustamajam īpašumam, kura īpašnieks Latvijas Republikā ir saņēmis uzturēšanās atļauju.

5. Piemērosim nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% nekustamajam īpašumam Latvijas Republikas pilsētās, kuru īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai nomnieks ir:

nerezidents no zemu nodokļu un beznodokļu valstīm;

nerezidents, ar kura rezidējošo valsti līdz 2005.gada 1.janvārim netika noslēgts likums attiecībā uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Šī norma neattiecas uz ES dalībvalstu personām, kas iegādājas, lieto (valda), nomā vai īrē nekustamo īpašumu Latvijā. Šī norma attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām.

6. Piemērosim atlaides mājokļiem atbilstoši deklarēto cilvēku skaitam, par katru cilvēku nosakot 5% atlaidi no aprēķinātā nodokļa (kārtību nosaka pašvaldību saistošie noteikumi).

7. Ieviesīsim nodokļa atlaides rezidentiem līdz 90% nekustamajam īpašumam pilsētās – Jūrmalā un Rīgas pilsētā, kas iegādāti līdz 2000.gada 1.janvārim. Nodokļa atlaižu piešķiršanas kārtību noteiks pašvaldība savos saistošajos noteikumos.

8. Ieviesīsim politiski represētām personām nodokļa atlaidi par nekustamo īpašumu līdz 90%. Kārtību noteiks pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Neattiecas uz saimnieciskajā darbībā izmantoto nekustamo īpašumu.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

1. Ar 2012.gada 1.janvāri ieviesīsim jaunu normu, kas paredz sākot no 2012.gada samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 100% apmēram par reinvestēto peļņu uzņēmumiem, kuru faktiskā darbība būs Latvijas lauku pilsētās, ciematos un laukos, ievērojot vairākus nosacījumus un ierobežojumus.

2. Ieviesīsim fiksēto uzņēmumu ienākuma nodokli. Nodokļa likme būs 5% no apgrozījuma. Lai drīkstētu piemērot šo maksāšanas kārtību, tiks noteikti vairāki ierobežojumi un nosacījumi.

3. Noteiksim 20% nodokļa atlaidi uzņēmumiem par ieguldījumiem izglītības un pētniecības projektos, kas ir uzņēmumu ilgtermiņa ieguldījums konkurētspējas un produktivitātes kāpināšanā.

4. Noteiksim 20% nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kuri nodarbinās invalīdus, Nodarbinātības dienestā reģistrētos bezdarbniekus un prakses studentus.

5. Piemērosim nodokļa atlaidi 20% apmērā uzņēmumiem, kuri iepērk no Latvijas ražotājiem Latvijā ražotu produkciju eksportam vai preču piegādei ES. Tas attiecas arī uz ražotājiem, kuri paši savu preci eksportē un piegādā ES.

Kopējā nodokļu atlaide, izņemot fiksētajam UIN un uzņēmumam, kas reinvestē peļņu, nedrīkst pārsniegt 20% no aprēķinātā nodokļa.

6. Ieviesīsim nodokļa atlaidi 10 latus par katru uzņēmuma darbinieka bērnu līdz 7 g. vecumam.

7. 2012.gada 1.janvārī atcelsim samazinātās likmes 10% piemērošanu nerezidentiem (no zemu nodokļu un beznodokļu valstīm), izmaksājot dividendes un procentus. Piemērosim vispārējo likmi 15%. Tas pats attiecas arī uz ES uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs.

8. Atcelsim samazināto likmi (5%) nerezidentam no atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu, kā arī atlīdzību par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu (2%), piemērojot 15% likmi.

9. Atcelsim samazināto likmi nerezidentam par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem (10%) un intelektuālo īpašumu (5%), piemērojot 15% likmi.

10. Aizliegsim veikt ziedojumus uzņēmumiem, kuru darbinieku alga ir zemāka par 500 latiem. Ziedojuma saņēmēja izrakstītais rēķins par ziedotāja reklāmu tiks uzskatīts par pretpakalpojumu. Savstarpējie maksas pakalpojumi starp ziedotāju un ziedojuma saņēmēju nav atļauti.

11. Atcelsim avansa maksājumu veikšanu uzņēmumiem, kuri iesniedz VID iesniegumu par saimnieciskās darbības pārtraukšanu vai likvidācijas procesa uzsākšanu.

12. Atcelsim avansa maksājumiem kavējuma naudas.

Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kuru maksā netiešā veidā patērētājs par preci un pakalpojumu. Tirgus nosacījumus nosaka patērētājs. Pieprasījums ir atkarīgs no preču un pakalpojumu cenas vai īpašas nepieciešamības (bez kuras nevar izdzīvot). Preču un pakalpojumu cena ir atkarīga no PVN lieluma, bet patērētāja pieprasījums – no tam esošiem naudas līdzekļiem. Ja valstī lielākā daļa iedzīvotāji saņem minimālus ienākumus, tad pirmkārt, tie apmaksās pamatvajadzības un ja nauda paliks pāri, tad iegādāsies citas preces vai pakalpojumus.

Tādējādi mazais un vidējais bizness ir atkarīgs no Latvijas iekšējā vispārējā ekonomiskā stāvokļa. Palielinoties PVN likmēm, palielinās preču un pakalpojumu cena un samazinās patērētāja pirktspēja. Līdz ar to arī mazais un vidējais bizness samazinās, rodas bezdarbs un cilvēki emigrē uz citām valstīm.

NA piedāvā PVN likmes 2012.gadā atstāt nemainīgas. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, PVN likmes var tikt pārskatītas.

1. Ieviesīsim PVN reverso kārtību starp apliekamām personām.

2. No 2012.gada 1.janvāra piemērosim standartlikmi abortiem, kontracepcijas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, kas nav saistīti ar veselību.

Ēnu ekonomikas apkarošana

1. Aizliegsim izsniegt aizdevumus zemu nodokļu un beznodokļu valstu rezidentiem, par pārkāpumu piemērojot soda naudu 25% apmērā no veiktās aizdevumu summas.

2. Aizliegsim izsniegt jebkādus aizdevumus no uzņēmuma, ja darbinieku algas noteiktas mazākas par 500 latiem. Šis nosacījums neattiecas uz tiem aizdevumiem uzņēmumiem, kuru darbības veids ir aizdevumu izsniegšana.

3. Noteiksim likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šādus grozījumus: ja valdes loceklim izsniegts aizdevums, taču tam nav darba līgums ar attiecīgo uzņēmumu un nav noteikta darba alga 500 latu apmērā, tad aizdevums ir apliekams ar VSAOI un IIN.

4. Noteiksim likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” arī šādus grozījumus: ja uzņēmuma dalībniekam ir izsniegts aizdevums, tad tas apliekams ar VSAOI un IIN. Ja dalībnieks ir valdes loceklis, tad piemēro, 3.punktu.

5. Noteiksim avansa norēķinu personām taksācijas gada beigās izsniegto naudas summu iemaksāt atpakaļ uzņēmuma kontā.

6. Aizliegsim uzņēmuma kasē turēt skaidro naudu, kas mēnesī pārsniedz 500 latus (neattiecas uz EKA kasi).

7. Aizliegsim slēgt uzņēmumu līgumus ar bijušajiem darbiniekiem trīs mēnešu laikā pēc darba uzteikuma. Nosacījums attiecas gan uz fiziskām personām, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un jaundibināto SIA, kurā strādā bijušais darbinieks. Pārkāpums uzskatāms par darba attiecībām bez darba līguma.

8. Noteiksim Darba likumā nosacījumus, ka darba līguma kopijai un darbinieka pases kopijai ir jāatrodas uzņēmuma struktūrvienībā uz vietas. Līdz ar to papildināt arī LAPK ar pantu, kas noteic: darba līguma kopijas neesamība uzņēmuma struktūrvienībā uzskatāma par darba attiecībām bez darba līguma. Ieteiksim LAPK palielināt sodus darba devējiem fiziskām personām, jo pašreiz tie ir tikai 100 – 350 lati.

9. Noteiksim Kredītiestāžu likumā u.c., normatīvajos aktos pienākumu maksājumu iestādei ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par fiziskās personas kontā ieskaitītajiem naudas līdzekļiem no ārzonu kontiem un ES kontiem par katru saņemto naudas summu virs 1000 latiem.

10. Noteiksim grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” par apliekamā ienākuma noteikšanu uz VID aprēķina pamata, nosakot likumā, ka uzkrājumu deklarācijā skaidrās naudas uzkrājumi, kas ir virs 1000 latiem, ieskaitāmi norēķinu kontā to rašanās brīdī. Pretējā gadījumā tiks uzskatīts, ka personai ir slēptie ienākumi.

11. Aizliegsim valsts un pašvaldību uzņēmumiem izdarīt ziedojumus.

12. Noteiksim prēmiju un atlīdzību iestādes darbiniekiem vai fiziskām personām, kuras būs novērsušas vai atklājušas kontrabandas preces.

Citi:

veiksim sistemātiski nodokļu likumu grozījumus, lai sakārtotu uzņēmēju un grāmatvežu ikdienas darbu, kā arī, lai nerastos situācijas, kad katrs nodokļu normu traktē atšķirīgi;

mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem ieviesīsim pēc izvēles vienkāršāku grāmatvedības uzskaites modeli;

piedāvāsim maziem uzņēmējiem bezmaksas tiešsaistes grāmatvedības programmatūru, kas atradīsies uz VID serveriem, noteiksim standarta datu apmaiņas protokolus grāmatvedības programmām, kas ļaus VID jebkurā laikā paņemt nepieciešamās atskaites bez uzņēmumu darba traucēšanas;

palielināsim azartspēļu valsts nodevu;

noteiksim papildus akcīzes nodokļa apliekamos objektus - reprezentatīvam auto, jahtām, motocikliem, dārglietām, antikvāriem un vēstures objektiem;

ieviesīsim banku transakcijas nodokli ar 2012.gada 1.janvāri. (Izstrādi veiks Finanšu ministrija, sadarbojoties ar Latvijas Banku, kurai būs jānosaka kredītiestāžu pakalpojumiem „griesti”);

palielināsim finanšu stabilitātes nodevu 2012.gada 1.janvāri;

ieviesīsim papildus valsts nodevu par reklāmu, kas nav latviešu valodā;

Administratīvā procesa likumā noteiksim līdz tiesvedības izbeigšanai nomaksāt tikai 50% no papildus budžetā aprēķinātiem nodokļiem (bez kavējuma naudas un soda naudas), kā arī noteiksim nodokļu lietās pieprasīt neatkarīga sertificēta nodokļu konsultanta viedokli;

izdarīsim grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām” attiecībā uz kavējuma naudas un soda naudas dzēšanu gadījumos, kad nodokļu maksātājs nevar to samaksāt, bet var turpināt saimniecisko darbību, maksājot pamatparādu un tekošos maksājumus. Šādai normai būs noteikti arī ierobežojumi. (Sk.NA programma)

* * *

Optimizēsim ES fondu administrēšanas sistēmu, būtiski samazinot iesaistīto institūciju skaitu, vienkāršojot procedūras un samazinot izmaksas. Nepieciešams maksimāli samazināt ES fondu projektos ieguldīto līdzekļu aprites laiku un atmaksu uzņēmējiem (optimāli 12–15 mēneši). Nākamajā ES fondu plānošanas periodā priekšroku dosim pasākumiem, kas veicina uzņēmējdarbību, eksportu, valsts konkurētspēju, attīsta izglītību un zinātni, vērsti uz sabiedrībai nozīmīgu infrastruktūras objektu izbūvi un sakārtošanu. (Sk.NA programma)

* * *

Ir jāierobežo Latvijas pensiju fondu naudas ieguldīšana ārvalstīs, kā tas notiek pašreiz, un nekustamajos īpašumos. Jāstimulē šo fondu līdzekļu novirzīšana Latvijas prioritāro nozaru attīstībai. (Sk.NA programma)

* * *

Likumdošanā noteiksim regulējumu maksimālajam pārtikas preču uzcenojumam un kā arī noteikt reģionālo produktu īpatsvaru mazumtirdzniecībā. (Sk.NA programma)

* * *

Atdzīvināms mājokļu tirgus, ieviešot šādus pasākumus:

valsts galvojums jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei 30% apmērā no banku pieprasītā nodrošinājuma;

mājokļu kadastra vērtības padarāmas prognozējamākas un tuvākas tirgus situācijai, „nogludinot” ļoti lielus kadastrālo vērtību lēcienus īsā laika posmā un nepamatotas kadastrālo vērtību atšķirības līdzīgiem, netālu novietotiem īpašumiem.

Nekavējoties izstrādājams Hipotekārās kreditēšanas likums ar mērķi:

ieviest valsts uzraudzību pār hipotekāro kreditēšanu nākotnē, uzticot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai hipotekāro kredītu izsniegšanas uzraudzības funkcijas;

iestrādāt izsniedzamā hipotekārā kredīta un ķīlas samērojamības principus un risku novērtēšanas sistēmu.

Izvērtēsim jaunā Maksātnespējas likuma piemērošanu praksē ar mērķi:

vienlīdz aizsargāt gan godprātīgas privātpersonas tiesības tikt atbrīvotai no atlikušajām parādsaistībām, gan kreditora intereses;

nepieļaut piemērot juridiskās personas maksātnespēju kā parāda piedziņas veidu;

pēc iespējas ātrāk atgriezt bankrotējušā komersanta mantu civiltiesiskajā apritē.

Nepieciešamības gadījumā izstrādāsim un pieņemsim grozījumus Maksātnespējas likumā. (Sk.NA programma)

* * *

Ieviešama progresīva lauksaimniecības politika (analizējot pārtikas produktu resursus pasaulē, enerģētikas kultūras, modernās tehnoloģijas, nodrošinot augstāku pievienoto vērtību Latvijā audzētiem lauksaimniecības produktiem), plānojot pieaugošas eksporta iespējas. Atkarībā no zemes auglības un attiecīgo teritoriju plānojumiem savai vietai jābūt gan bioloģiskajai lauksaimniecībai, gan arī modernai, vidi nepiesārņojošai intensīvai uz eksportu orientētai lauksaimniecībai. Stingras vides prasības un prasības pēc vislabākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem nosakāmas lielajām cūku fermām, nepieļaujot smaku traucējumus apkārtējiem iedzīvotājiem. (Sk.NA programma)

* * *

Jāveicina lauku krājaizdevu sabiedrību attīstība, radot centrālo organizāciju, kas saskaņotu līdzekļu aizdošanu un saņemšanu. Centrālajā organizācija visām krājaizdevu sabiedrībām jābūt katrai vienai balsij, vienādām tiesībām, vienādiem pienākumiem. Panākumu gadījumā visiem ir kopīgi ienākumi, neveiksmes gadījumā-zaudējumi, lai lielās krājaizdevu sabiedrības būtu ieinteresētas mazo attīstībā. Krājaizdevu sabiedrībām jāatļauj pieņemt līdzekļus no cilvēkiem, kas nav to biedri, lai lauku iedzīvotāju līdzekļi nonāktu lauku attīstībā, nevis ārzemju bankās. Tāpat jāļauj krājaizdevu sabiedrību uzņemties bankas funkcijas lauku reģionos, izmaksājot un sniedzot citus pakalpojumus. (Sk.NA programma)

* * *

Lai ražotu produktus ar pievienoto vērtību, LZS uzskata, ka ir nepieciešams veidot kooperatīvus un klasterus vietējo dabas resursu pārstrādei gatavos produktos. (Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

LZS iestājas par nepieciešamību vienkāršot valsts iepirkumu sistēmu, kas atvieglotu administratīvo un kontroles slogu, nosakot vienotus un saprotamus preču vai pakalpojumu iegādes kritērijus. Lai panāktu publisko iepirkumu caurspīdīgumu, noteiksim, ka tajos nevar piedalīties ārzonas kompānijas ar bezpersonisku izcelsmi. Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Nobeigums sekos.

Novērtē šo rakstu:

5
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...