Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Valdis Freimantāls
08.12.2012. 14:04»
Vadims Šuba
Esot tālienē, bieži aizdomājos par LV nākotni un par to, ko es esmu izdarījis un varētu izdarīt tās labā. Un lūk kas mani uztrauc: Kādā virzienā iet LV? Atbilde ir skaidra - Rietumu. Es jautáju sev, kas tad ir tās Rietumu vērtības pēc kurām mums tā kārojas? Stabilitāte, augsts labklājības un kultūras...
Esot tālumā, cienītais Vadim, neesiet pamanījis atšķirību starp komunistu valsts pārvaldes metodēm un rietumu kultūru vispār! Jūsu spriedumi dezorjentē, jo jūsu izpratnē nepastāv svelošs protests par KGB organizētajiem, koriģētajiem un īstenotajiem pretlatviskajiem plāniem! Gribētu, lai Jūs mazliet aizdomātos un apjaustu, ko Latvijai nozīmēja 1940. un 1993.gada Latviešu Biedrību apzināta, auksasinīga iznīcināšana? Salīdzinājumam gribu pateikt, ka Latviešu biedrību iznīcināšana ir pielīdzināma praksei, kad kriminālnoziegumā apsūdzētais tiesas zālē nožņaudz tiesnesi, un mierīgi aiziet prom, esot pārliecināts, ka neviens vairs viņu neparko un nekad nevainos!!! Latvijā, jau 19 gadus visa postkomunistu VARAS MASA kontrolē un samaļ sīkos gabaliņos likumību un tiesiskumu. Ja Jūsu dzīves uzdevums būtu cīņa pret totalitārisma murgu, jūs viegli, dzīvodams ārzemēs, varētu izveidot kādu Latvijas problēmu risināšanas kolektīvās analītikas centru. Jo Latvijā to iznīcināja 1993.gada 18.februāra naktī, - iznīcinot Rīgas Latviešu Biedrību otrreiz, izkropļojot valsts atjaunošanu, attīstību pašos pamatos. Paldies, par domu apmaiņu un informāciju. Vēlu veiksmi!
Vadims Šuba
07.12.2012. 18:02Esot tālienē, bieži aizdomājos par LV nākotni un par to, ko es esmu izdarījis un varētu izdarīt tās labā. Un lūk kas mani uztrauc: Kādā virzienā iet LV? Atbilde ir skaidra - Rietumu. Es jautáju sev, kas tad ir tās Rietumu vērtības pēc kurām mums tā kārojas? Stabilitāte, augsts labklājības un kultūras līmenis? Vai jūs tiešām domājat ka viss tas TUR ir? Vai esat aizdomājušies, pateicoties kam Eiropas lielvalstis un ASV ir kļuvušas turīgas? Lielakā daļa no šīm valstīm ir gadsimtiem izlaupījušas un nežēlīgi ekspluatējušas mazattīstīto valstu dabas un cilvēkresursus. ASV, kas ir pārņēmusi absolūtu ietekmi LV, vai tā ir paraugs? Pieļaujot, ka ASV un ES ir lielakie preču patērētāji pasaulē, vai mums vajag tiekties uz to pašu? Kā ir ar milzīgajiem parādiem, kuros ir ieslīguši turīgie "draugi" no ES un ASV? Kā ir ar vērtībām, ko galvenais sabiedrotais nes mūsu tautiešiem? Vai sekojot, tā saucamām Rietumu vērtībām mēs varēsim pacelties no ceļiem? Piemēram, kā var cīnīties ar korupciju ja mēs vēlamies līdzinaties ASV, kura pati ir korupcijas perēklis? ASV ietekmīgakie politiķi nāk no kompānijas Goldman Sachs(visvarenie finansisti no Wall street)...... "Amerikāņu sapnis" ir tikai ASV iekšējais patēriņa produkts. Skumji ir atzīt, ka fantastiskais "Baltijas ceļš" ar kuru mēs tā lepojamies ir ASV polittehnologa Džīna Šarpa(Gene Sharp) izgudrojums. Gadsimta sākumā uzlijušais "naudas lietus"(ārvalstu investīcijas utt.) ir tikai sen izstradata valstu pārņemšanas tehnoloģija, kuru sīki apraksta šādas tehnoloģijas īstenotājs Džons Pērkins (John Perkins "Confessions of an Economic Hitman". Latvija ir tikusi divu lielvalstu ietekmes sferā.. Kā rezultātā Baltijas valstis ir 2. vietā pasaulē pec psihologiskā sasprindzinājuma starp iedzīvotājiem(1. vietā- vāji attīstītās Āfrikas valstis un 3. - Krievija) Vai mums nevajadzētu iet savu ceļu, paņemot sev noderīgo no pasaules pieredzes? Cits jautājums, vai Rietumu Onkulis Sems mums to ļaus....? (gribētos uzrakstīt daudz, daudz vairāk..)
valdis
07.12.2012. 08:56Nekas traks jau nav tikai fakti par valsti, kurā dzīvojam un kuru gribam, lai tā attīstās. Es labprāt pievienotos visam teiktajam.
Autors
04.12.2012. 05:47 Skumdina, ka komentāros dominē noliedzēji, kuri negrib iedziļināties cita cilvēka atšķirīgajā viedoklī, komentētāji, kuriem tā arī nav radusies vēlēšanās argumentēti diskutēt, kuriem pietiek ar savu primitīvo noliegumu un birkas piekāršanu, ar sev netīkamas domas vai frāzes atrašanu, lai tūlīt mestos noliegt visu vīziju un nolaistos līdz personalizētai, vulgārai necieņai – tāda, diemžēl, ir tā šodienas interneta anonimitātes kultūra.
Autors taču nevienam neuzspiež savu viedokli - tikai un vienīgi vēlas dalīties ar savas skarbās dzīves pieredzes rezultātā izkristalizējušos redzējumu. Lūdzu piedāvājiet labāku risinājumu, ātrāku izeju no krīzes, patiesākas demokrātijas modeli!
Ja Jums ir kaut neliela vēlēšanās izprast autora domas, jūtas – lūdzu iepazīstieties ar manu blogu! Tur ir redzams mans dzīves ceļš līdz šeit izklāstītajai vīzijai: sākot ar manu biogrāfisko pārstāstu un Dieva meklējumiem caur paša atrasto un praktizēto meditāciju, līdz manam Sirdsaicinājumam.
Anonīmais Šakālis
03.12.2012. 20:27Attīstība — caur vienotību! Vienotība — caur disciplīnu! Disciplīna — caur sāpēm!
;))))))
tūtiņdreiju trakomāja
03.12.2012. 18:12labāk uztaisiet blogu par to kā kopā ar motti šiverējāt dzīvokļu saimniecībā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
