Amatpersonas “pretimnākšana” miljonāram: KNAB priekšnieks skaidro, kāpēc sabiedrībai nav tiesību pārliecināties par pārbaudes objektivitāti

KNAB uzskats – nodarītais kaitējums neesot bijis „būtisks”

J. Straumes skaidrojums:

„Lēmumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu secināts, ka saskatāms Krimināllikuma 319.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - valsts amatpersonas bezdarbība, izdarīšanas pazīmes. Tomēr netika iegūtas ziņas, ka lēmumā aprakstīto darbību rezultātā radīts būtisks kaitējums valsts varai, pārvaldes kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā arī netika iegūtas ziņas par valsts amatpersonas iespējamo iesaisti koruptīvās darbībās, konstatēts, ka izdarītajās darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Savukārt Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījumu sastāva pazīmes “būtisks kaitējums” tvērums norādīts likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmajā daļā nosakot, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām:

1) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;

2) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;

3) ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.

Izvērtējot resoriskās pārbaudes materiālus, netika konstatēts būtisks kaitējums valsts varai, pārvaldes kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā rezultātā atteikts uzsākt kriminālprocesu.”

Maksimāli ierobežots to personu loks, kas var pārsūdzēt KNAB lēmumu

J. Straumes skaidrojums:

„Kriminālprocesa likuma 373.panta piektajā daļā noteikta lēmuma par atteikšanos uzsāk kriminālprocesu pārsūdzības kārtība, nosakot, ka to var pārsūdzēt prokuroram Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors.

Kriminālprocesa likuma  369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas attiecīgi ir: noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona, kontrolējošās un uzraugošās iestādes un bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas.

No minētā regulējuma nepārprotami izriet, ka Kriminālprocesa likuma  369.panta otrās daļas 3., 6. un 6.punktā uzskaitītās personas, kuru sniegtās ziņas var būt par pamatu  kriminālprocesa uzsākšanai, pārsūdzēt lēmumu par atteikumu uzsāk kriminālprocesu nevar, šīs personas attiecīgi ir: ārstniecības personas vai iestādes, jebkura fiziskā vai juridiskā persona  un jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Secināms, ka pārsūdzības tiesības Kriminālprocesa likuma 373.panta piektajā daļā noteiktas personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā.

Minētais nostiprināts tiesu praksē, nosakot, ka Kriminālprocesa likuma 373.pants regulē atteikšanos uzsākt procesu. No šā panta piektās daļas izriet, ka atteikšanās uzsākt procesu skar cietušo personu, kontrolējošo un uzraugošo iestādi, bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kam piešķirtas tiesības pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu (sk. Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2019.gada 18.jūnija lēmuma lietā Nr. 11819001913, SKK-282/2019 6.2.apakšpunktu).

Kriminālprocesa likuma  369.panta otrās daļas 5.punktā norādītas personas, kuras var sniegt ziņas par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu -  jebkura fiziskā vai juridiskā persona — kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi.

Pamatojoties uz  minēto, Kriminālprocesa likuma  369.panta otrās daļas 5.punktā norādītajai personai, kura vērsusies Birojā ar informāciju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, no kura pati tieši nav cietusi, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta piekto daļu, nav tiesību pārsūdzēt Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta piektās daļas nosacījumiem, pārsūdzības instance šajā gadījumā ir prokuratūra kā uzraugošā iestāde. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 39.pantam prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālu lēmumu un veikt jebkuru procesuālu darbību.”

Tā jau kurš katrs varēšot pārbaudīt KNAB darbību objektivitāti

J. Straumes skaidrojums:

„Vērtējot pieteikto lūgumu par iepazīšanos ar resoriskās pārbaudes lietas materiāliem par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, Birojs atsaucas uz Augstākās tiesas konstatēto, ka ne Kriminālprocesa likums, ne citas speciālās tiesību normas neregulē personas tiesības saņemt informāciju no resoriskās pārbaudes materiāliem gadījumā, kad tās rezultātā ir pieņemts un stājies spēkā lēmums neuzsākt kriminālprocesu, proti, nav krimināllietas. Normatīvie akti regulē krimināllietas materiālu pieejamību.

Ja atbilstoši minētajām tiesību normām pēc galīgā nolēmuma krimināllietā stāšanās spēkā informācija, kas saistās ar konkrētu tiesas lietu, ir pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, tad tas attiecas arī uz resoriskās pārbaudes materiāliem, kuru rezultātā pieņemts lēmums kriminālprocesu neuzsākt (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 26.aprīļa lēmumu lietā Nr.A420678011 SKA-327/2013).

Vienlaikus, kaut arī vispārīgi informācijas pieejamību pēc lietas izskatīšanas un nolēmuma stāšanās spēkā regulē Informācijas atklātības likums, jāņem vērā, ka ir iespējamas situācijas, kad cita likuma speciālā tiesību norma noteic īpašu regulējumu informācijas pieejamībai. Izskatāmajā gadījumā tā ir Kriminālprocesa likuma 375.¹panta pirmā daļa, kas reglamentē žurnālistu iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, nosakot, ka pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti (likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē) var vērsties tajā iestādē, kura pieņēma nolēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.

Likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 23. pantā sniegts jēdziena “žurnālists” skaidrojums, nosakot, ka  par žurnālistu šajā likumā tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs.

Resoriskās pārbaudes materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, kas noteikts, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.panta trešo daļu izdotā Biroja priekšnieka 2020.gada 28.oktobra rīkojuma Nr.1.20-1/48 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu” 1.Pielikumā “Ierobežotas pieejamības informācijas saraksts” 1.punktā “Ierobežotas pieejamības informācijas statuss noteikts ar likumu” 7.punktā norādīti resoriskās pārbaudes materiāli, tai skaitā materiāli par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta trešās daļas nosacījumiem. (sk.https://www.knab.gov.lv/upload/rikojums_par_ipi_28_10_2020.pdf).

Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījuma pamatā esošajiem apstākļiem jāspēj sniegt ticamu priekšstatu par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jāspēj konstatēt, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta (sk. Senāta 2018.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1031.A420261416.2.S) 8.punktu).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka personai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, savs pieprasījums jāformulē iespējami precīzi, norādot argumentētu pamatojumu ierobežotas pieejamības informācijas saņemšanai. Šāds pienākums ir arī personai ar žurnālistiku interesi, kurai jāpamato sava leģitīmā interese un informācijas pieprasīšanas mērķis. Savukārt Birojam, izvērtējot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumus, jānoskaidro, vai pastāv pamatota nepieciešamība ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai, lai izvērtētu, kurai no interesēm – informācijas aizsardzībai vai vēlmei iegūt informāciju ir dodama priekšroka.

Apstāklis, ka Iesniegumā norādīts, ka informāciju pieprasa žurnālists likuma “Par presi un citiem informācijas līdzekļiem” izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, pats par sevi nenozīmē, ka, norādot uz žurnālista interesēm, personai ir tiesības saņemt ierobežotas pieejamības informāciju.

Iesniegumā norādīts, ka iesniedzējs ar resoriskās pārbaudes lietas materiāliem vēlas iepazīties, lai pārliecinātos par izmeklēšanas kvalitāti un informētu par to sabiedrību.

Izvērtējot norādīto, secināms, ka Iesniegumā norādītais ierobežotas informācijas pieprasīšanas pamatojums un mērķis ir vispārīgs, jo, formāli aizbildinoties ar iestādes rīcības izvērtēšanu, tāda rakstura pamatojumu un mērķi var iekļaut jebkurā informācijas pieprasījumā attiecībā uz jebkuru ar valsts pārvaldes funkcijas veikšanu saistītu ierobežotas pieejamības informāciju. Apmierinot šāda rakstura informācijas pieprasījumu, tiktu secināts, ka faktiski, norādot uz žurnālistisku interesi, ar lietas virzību nesaistīta persona var piekļūt jebkurai lietai, kurai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, kas neatbilst ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības interesēm, kas noteiktas Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmajā daļā. (..)

Kriminālprocesa likuma 375.¹panta otrajā daļā noteikti gadījumi, kad piekļuvi krimināllietas materiāliem atsaka, 1.punktā paredzot gadījumu, kad lūgumā norādītā mērķa sasniegšana ir iespējama, iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala nolēmumu.

Konstatējams, ka informēšanas mērķis jau ir sasniegts, nosūtot anonimizētu  Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, kurā izklāstītas resoriskās pārbaudes ietvaros veiktās darbības, sniegts to izvērtējums un pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu. Savukārt Iesniegumā norādītais ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas pamatojums nav argumentēts, jo pēc būtības satur vienīgi vispārīgu atsauci uz vēlmi izvērtēt Biroja rīcību, lai pārliecinātos par izmeklēšanas kvalitāti, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta piektās daļas nosacījumiem ir prokuratūras kompetence.

Iesniedzējam ir sniegta izskaidrojoša atbilde uz Iesniegumā pieteiktajiem lūgumiem. Papildus Birojs norāda, ka Birojā ar iesniegumiem un sūdzībām par likumpārkāpumiem ir tiesīgas vērsties personas, un Birojs šādas sūdzības savas kompetences ietvaros izskata, tas ir, pārbauda iesniegumā minētos apstākļus. Personai no šīs tiesību normas izriet tiesības uz atbildi, bet neizriet tiesības no Biroja sagaidīt, ka tas rīkosies tieši tā, kā lūgts iesniegumā, tostarp sodīt amatpersonas (sk. Senāta 2009.gada 21.oktobra lēmuma lietā Nr. SKA-797/2009 (A7020209) 11.punkts).

Apkopojot iepriekš minēto, konstatējams, ka iesniegumā pieteiktais lūgums iepazīties ar resoriskās pārbaudes lietas materiāliem šajā lietā, nosūtot tos vai arī nodrošināt iespēju ar tiem iepazīties klātienē, nav apmierināms, jo izvērtējot Iesniegumu, netika konstatēts objektīvs pamatojums iepazīstināt ar ierobežotas pieejamības lietas materiāliem, kā arī netika konstatēts, ka sabiedrības informēšanas mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Šādos apstākļos informācijas aizsardzības mērķim ir dodama priekšroka attiecībā pret vēlmi iegūt informāciju.

Satversmes 104.pants neparedz tiesības prasīt konkrēta satura atbildi                   (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 17.marta lēmuma lietā Nr.SKA-367/2011 7.punktu un 2010.gada 26.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-785/2010 6.punktu). Nozīme ir tam, ka iestādes atbildes attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem, nevis tam, vai atbildes saturs precīzi atbilst personas priekšstatam par vēlamo atbildi (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 26.novembra lēmuma lietā Nr.SK-785/2010 8.punktu).”

Lietas būtība: „nebūtiska” pretimnākšana miljonāra vajadzībām

Pietiek jau informēja, ka KNAB ir pieņēmis jau kārtējo īpatno lēmumu, kas liek domāt par biroja ietekmējamību: tas atzinis, ka notikušajā patiešām saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, taču, tā kā nekāds īpašais kaitējums ne valsts varai, ne kādam citam neesot nodarīts, tad kriminālprocess neesot sākams.

„Izvērtējot saņemto informāciju par mežziņa (vārds uzvārds dzēsts) rīcību, 2020.gada 19.maijā pieņemot lēmumu par meža inventarizācijas datu pievienošanu Meža valsts reģistram (MVR) par īpašumu (nosaukums dzēsts), Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā, ņemot vērā VMD dienesta pārbaudē konstatēto, kā arī mežziņa (vārds uzvārds dzēsts) un virsmežziņa (vārds uzvārds dzēsts) paskaidrojumos norādīto, secināts, ka saskatāmas Krimināllikuma 319.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - valsts amatpersonas bezdarbības izdarīšanas pazīmes,” konstatējis KNAB izmeklētājs Romāns Taraņecs.

Taču tas, ka šādas noziedzīga nodarījuma pazīmes notikušajā ir saskatāmas, KNAB izmeklētājam nav šķitis pietiekams iemesls, lai par to sāktu kriminālprocesu un tā izmeklēšanas gaitā noskaidrotu patiesību. Formālais kriminālprocesa nesākšanas iemesls – nekāds īpašais kaitējums neesot nodarīts ne valsts varai, ne kādam citam.

„Ņemot vērā to, ka pārbaudes ietvaros netika iegūtas ziņas par to, ka mežziņa (vārds uzvārds dzēsts) 2020.gada 19.maijā pieņemtā lēmuma par meža inventarizācijas datu pievienošanu MVR par īpašumu (nosaukums dzēsts), Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā, rezultātā radīts būtisks kaitējums valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā arī netika iegūtas ziņas par valsts amatpersonu iespējamo iesaisti koruptīvās darbībās, konstatēts, ka izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva,” lēmumā nesākt kriminālprocesu tā pamatojumu apraksta R. Taraņecs.

Zīmīgi, ka šajā gadījumā KNAB izmantojis metodi, ko bieži liek lietā negodprātīgi tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki, lai izvairītos no situācijas, kad viņu lēmums tiek pārsūdzēts augstākstāvošā instancē. „Par pieņemto lēmumu, nosūtot tā kopiju, paziņot personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vienlaikus informējot, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta piekto daļu un 369.panta otro daļu tai nav tiesību pieņemto lēmumu pārsūdzēt,” īpaši norāda R. Taraņecs.

Vai tiešām notikušais bija tik nekaitīgs, kā to mēģina pasniegt KNAB? Realitāte ir tāda, ka šā gada sākumā, reaģējot uz trauksmes cēlāja sniegtu informāciju, Valsts meža dienests (VMD) oficiāli fiksēja, ka tā amatpersona pirms gada ir izdevusi miljonāra ģimenes vēlmēm labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu.

„Pārbaudes rezultātā ir secināts, ka VMD amatpersona 2020.gada sākumā ir izdevusi prettiesisku labvēlīgu administratīvo aktu par situācijai dabā neatbilstošas meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā. Pašreiz VMD gatavo un tuvākajā laikā pieņems lēmumu par šī administratīvā akta atcelšanu,” šā gada februārī informēja Valsts meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne.

Saskaņā ar VMD oficiāli sniegto informāciju šī prettiesiskā administratīvā akta atcelšana pamatojama ar Administratīvā procesa likumā 86.panta otrās daļas 3.punktu, respektīvi, administratīvais akts ir atceļams, jo tā palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, kur minētajā gadījumā teritorijā, kas ir nozīmīga no dažādiem aspektiem - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ir paredzēta stingrāka kārtība meža teritoriju atmežošanai, nosakot nepieciešamību Ministru kabinetam ikreizēji lemt par atmežošanu, tādējādi nav pieļaujama atmežošanas prasības apiešana, pielāgojot Meža valsts reģistra datus neatbilstošam zemes robežu plānam, kur netiek respektēta faktiskā situācija dabā un tiesiskā kārtība šīs situācijas izmainīšanai.

Tāpat, kā norādīja Valsts meža dienests, administratīvā akta atcelšana pamatojama ar Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kurās šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir - īpašumā “Teikas” nekādas izmaiņas nav notikušas saistībā ar plānoto būvniecības procesu, kā rezultātā dabā esošais mežs jau būtu pārveidots citā zemes lietošanas veidā, kā arī no administratīvā akta spēkā stāšanās brīža vēl nav pagājis gads.

Pietiek gada sākumā publicētajā trauksmes cēlāja ziņojumā bija aprakstīts, ka Apšuciema nekustamo īpašumu “Teikas” un “Teikiņas” jaunā īpašniece Anna Ramoliņa ar ģimeni „jau ir veikusi priekšdarbus, tostarp, iespējams, prettiesisku zemes gabala atmežošanu, fiktīvu iepriekšējas apbūves ēkas pamatu fragmentu ierakšanu, un plāno nelikumīgi iegūt atļauju būvēt iegūtajā īpašumā dzīvojamo ēku”.

„Es konstatēju, ka 06.11.2020. interneta vietnē tika publicēti tehniskie noteikumi Nr.KU20TN0001, kas ir izdoti 04.11.2020. Kurzemes reģionālajā vides pārvaldē, balstoties uz, iespējams, prettiesiskām darbībām, ko zemes īpašniece vai viņas uzticamības personas ir veikušas ar mērķi iegūt tiesības apbūvēt Rīgas jūras līča krasta aizsargjoslas aizsardzībā esošu zemes gabalu,” bija teikts trauksmes cēlāja ziņojumā.

Tajā bija detalizēti aprakstīts, ka īpašums atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā, uz tā atrodas aptuveni 120 gadus vecs mežs un tajā iepriekš nekad nav atradušās ēkas vai citas būves ar pamatiem, taču, neraugoties uz to, „zemes gabalā 2020.gada pavasarī tika veikta, iespējams, nelikumīga simtgadīgu veselu koku izciršana ar zemes gabala īpašnieces laulātā, skandalozā miljonāra Andra Ramoliņa kompānijas SIA “Stiga RM” palīdzību, maskējot to ar sanitārās cirtes atļauju”.

„Lūdzu ņemt vērā, ka A.Ramoliņš ar savu biznesu darbojas tieši mežizstrādes jomā un viņam ir ietekmīgi sakari un saiknes gan ar mežniecībām, mērniekiem un amatpersonām, kas, iespējams, konsultē un palīdz viņam apiet un pārkāpt likumu prasības, rezultātā panākot prettiesisku risinājumu savas ģimenes mājas būvniecībai Īpašumā, kur tas faktiski nav atļauts. Par šo faktu sanitārās cirtes laikā tika informēta pašvaldības policija, kas notikuma vietā sastādīja aktu par konstatēto faktu.

Atļauja veikt sanitāro cirsmu, pēc manā rīcībā esošās informācijas, tika izdota, iespējams, prettiesiski negūstot tam visas nepieciešamos saskaņojumus, nepārbaudot dabā, ka simtgadīgās priedes, kas atradās uz zemes gabala, bija pilnīgi veselas un attiecībā uz tām nebija piemērojamas sanitārās cirsmas noteikumi. It kā nejaušas sakritības dēļ sanitārai cirsmai tika dota atļauja izcirst pilnīgi veselus kokus tieši tajā perimetrā, kurā arī šobrīd atbilstoši izdotiem Tehniskajiem noteikumiem tiek plānota apbūve 230 kvadrātmetru platībā.

Iepriekšējas būves tur nekad nav bijušas, un šāda nesamērīgi liela būvniecībai paredzēta teritorija būtiski samazinās dabas pamatni un veicinās aizsargājamu krasta kāpu eroziju. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā,” bija norādīts trauksmes cēlāja ziņojumā.

„Lai pārkāptu normatīvo aktu prasības, iespējams, tika veiktas prettiesiskas darbības Īpašumā, veicot zemes gabala prettiesisku atmežošanu, ēkas pamatu, betona gabalu mākslīgu ierakšanu, imitējot iepriekšēju apbūvi, tādējādi veicot valsts iestāžu maldināšanu un organizējot faktu viltošanu, lai iegūtu prettiesisku, bet vērtīgu atļauju uzsākt būvniecību šajā Īpašumā.

Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka līdzīgos tiesiskos apstākļos 20.04.2017. privātīpašumam Engures pagasta Engures novada “Zīvartiņš” Valsts vides dienests deva atteikumu Nr.VE17TA0094 par tehnisko noteikumu izsniegšanas neiespējamību, jo šādu tehnisko noteikumu izsniegšana legalizētu iepriekš veiktas nelikumīgas darbības. Tas ir piemērs, kā vienādos tiesiskos apstākļos no valsts institūciju puses tiek piemēroti atšķirīgi risinājumi, iespējams, pieļaujot nopietnu interešu konfliktu un likumu pārkāpumu,” norādīja trauksmes cēlājs.

Kā Pietiek jau informējis, pēc atkārtotas faktu izvērtēšanas kriminālprocesu šai sakarā ir sākusi Valsts policija, tikmēr KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, netieši apstiprinot bažas, ka šajā gadījumā izmeklēšana varētu būt bijusi īpaši „iejūtīga” pret miljonāra ģimenes vēlmēm, ir pieņēmis lēmumu sabiedrībai neatklāt resoriskās pārbaudes materiālus, uz kuru pamata birojs pieņēma lēmumu nesākt kriminālprocesu.

Saskaņā ar J. Straumes skaidrojumu neesot „objektīva pamatojuma” sabiedrību iepazīstināt ar „ierobežotas pieejamības lietas materiāliem”, turklāt neesot arī konstatēts, ka „sabiedrības informēšanas mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem”. Līdz ar to „šādos apstākļos informācijas aizsardzības mērķim ir dodama priekšroka attiecībā pret vēlmi iegūt informāciju”.

Novērtē šo rakstu: