Amatpersonu pārbīde un iecelšana KPV LV stilā, jeb - ja vajadzīgais cilvēciņš neatbilst prasībām, mainām prasības
Kasīklis22.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiciņu atpakaļ rakstīju par amatu vietām un savējo bīdīšanu. Jau toreiz bija skaidrs, ka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pēc paša brīvas gribas un vēlmes no amata neatkāpās. Kaut kā sakrīt arī Konkurences padomes priekšsēdētājas Skaidrītes Ābramas vēlme pamest amatu. Abi darbojas KPV LV ministru pārvaldītajās nozarēs.
Laikam ritot, parādījās arī informācija, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) vēlas pašreizējo ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā. Tiesa, šī pārcelšana nav saistīta ar siltām jūtām, bet gluži pretēji, jo tieši Ē.Eglītis ir bijis pie vainas, ka R.Nemiro plāns nerealizējās. Proti, TV norāda, ka Eglīša un Nemiro nesaskaņas saasinājās pērn ap Jāņiem, kad ministrs atlaida energokompānijas AS "Latvenergo" padomi un amatā bez konkursa iecēla jaunus locekļus.1
Tas tik tā fonam, lai labāk izprastu to, ko pašlaik mēģina darīt KPV LV ministri. Tas būtu, kamēr vien var paspēt, sabīdīt vajadzīgos krēslos vajadzīgus cilvēkus. Tas nekas, ka varbūt amatam viņi neder, bet tad jau var mainīt nosacījumus. Kamdēļ šāds paātrinājums? Viens no izskaidrojumiem izskanējušās runas par mēģinājumu rosināt partijai tās kongresā pašlikvidēties. Kaut kādi enkuri, lai tiktu pie varas un naudas, tak jāizveido grūtiem laikiem.
Tātad par ko stāsts? Attapīgie jau noteikti uzminējuši, ka par KPV LV politikāņu darbošanos, šoreiz par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iecerēm, kuras kā minimums parāda, ka viņš savā pārvaldītajā nozarē neorientējas.
Ko tad nu atkal S.Ģirģens sastrādājis? No Ķuža vaļā veiksmīgi ticis, ir sācis lūkoties uz šīs vietas aizpildītāju un, iespējams, sapratis, ka bez grozījumiem vajadzīgo cilvēku šajā vietā nedabūt. Tad nu nāca klajā ar paziņojumu: Nemeklējot Valsts policijas priekšnieku konkursa kārtībā, zaudētājs būs sabiedrība, jo tā tiek uzlikts ierobežojums uz vakanto amatu pretendēt augstākas kvalifikācijas kandidātiem un jaunā priekšnieka atlase nebūs atklāta […]2
Laikam S.Ģirģenam mazsvarīgi šķiet tas, ka amata kandidātam un nākamajam Valsts policijas priekšniekam arī ir jāorientējas savā darbā, jāzina, ko darīt. Kā sacīt jāsaka, spriež pēc sevis. Ja jau viņš, nezinot sistēmu un nozari, varēja kļūt par ministru, tad kamdēļ tad arī citi to nespētu? Tiesa, viņam paskrējis garām kāds sīkums – ja ministra amats ir politisks un nereti policijas darbinieki novērš viņa sastrādāto, tad policijas priekšnieka amats ir praktiķu amats, kur bez specifiskām zināšanām un iemaņām neiztikt. Savu ieceru realizēšanā tad nu tiek izmantots kārtējais populistiskais paņēmiens – apelēt it kā pie sabiedrības.
Pret ko tad īsti iebilst S.Ģirģens?
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 9.panta ceturtā daļa nosaka:
Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatā var iecelt personu, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.3
Pret ko tad iebilda S.Ģirģens? Viņš rosināja izslēgt prasību, kas nosaka, ka par VP priekšnieku var iecelt tikai amatpersonu no vecāko un augstāko virsnieku vidus un tās izdienas laikam Iekšlietu ministrijas sistēmā jābūt vismaz desmit gadiem.4
Secinājumus par šādu vēlmi var katrs pats izdarīt. Ja šīs prasības izņem, tad par Valsts policijas priekšnieku var iecelt, piemēram, advokātu.
Nereti daudzas lietas var novērtēt, salīdzinot tās ar citiem, līdzīgiem gadījumiem. Pēc S.Ģirģena loģikas, tad arī Nacionāli bruņoto spēku komandierim nav vajadzīga virsnieka dienesta pakāpe, kur nu vēl attiecīgais izdienas laiks. Paaicini kādu, kaut vai to pašu advokātu, lai tik nu komandē. Mazums mums vietu, kur āži par dārzniekiem.
Izskatās, ka šoreiz S.Ģirģena plāns nerealizēsies, bet tendence, uz kuru pusi tiek deķītis vilkts, ir skaidri redzama.
1 https://www.apollo.lv/6876413/raidijums-nemiro-grib-tikt-vala-no-valsts-sekretara-kurs-iebilst-pret-pavela-rebenoka-iecelsanu-latvenergo-padome
2 https://www.tvnet.lv/6877594/girgens-nemeklejot-valsts-policijas-prieksnieku-konkursa-zaudetajs-ir-sabiedriba
3 https://likumi.lv/ta/id/138750-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem-dienesta-gai...
4 https://bnn.lv/karins-koalicija-iebilst-pret-mikstakam-prasibam-kandidatiem-vp-vaditaja-amatam-nevis-pret-konkursa-rikosanu-353432
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
