Amerikāņu "Ripplewood" fonds "Citadele" bankas pirkšanā varētu būt spiests atteikties no latviešu partneriem
PIETIEK14.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Šajā stadijā mēs negribētu neko komentēt," bija vienīgais amerikāņu investīciju fonda Ripplewood Holdings nolīgtā konsultanta Callidus Capital komentārs uz Pietiek lūgumu apstiprināt, ka otrajā Citadele banka pārdošanas kārtā amerikāņi nolēmuši startēt vieni paši, jau bez latviešu uzņēmēju līdzdalības. Pie viena no viņiem - būvuzņēmēja un ar ātro kredītu biznesu saistītā Māra Martinsona vadītajā būvfirmā Moduls-Rīga aizvadītajā trešdienā Finanšu policija veikusi kratīšanu.
To, ka Citadele bankas pārdošanas otrajā piedāvājumu kārtā amerikāņu finansista Tima Kolinsa (attēlā) dibinātais Ripplewood Holdings LLC varētu startēt bez tā dēvētā "latviešu kapitāla" jeb politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māra Martinsona un kokrūpniecības firmas Pata AB īpašnieka Ulda Mierkalna līdzdalības, Pietiek jau vairākas nedēļas bija pieļāvuši par darījuma aizkulisēm informēti avoti.
Tagad kā oficiālos konsultantus Citadele bankas darījumā amerikāņu Ripplewood Holdings LLC piesaistījis divu bijušo Nordea bankas un Parex bankas vadošu darbinieku Valda Sikšņa un Druvja Mūrmaņa dibināto finanšu un investīciju kompāniju Callidus Capital. Mūrmanis Pietiek pirmdien pēc stundu ilgām pārdomām atteica jebkādus komentārus par sava amerikāņu klienta partneru izvēli un turpmākajiem soļiem.
Konsultants arī atteicās atbildēt, cik sen Callidus Capital nolīgts pārstāvēt amerikāņu fonda intereses. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, abu kādreiz vadošo banku darbinieku nodibinātā firma nolīgta ne tik sen, kad saņemti skaidri mājieni, ka tikmēr, kamēr aizkulišu sarunās ar politiķiem un amatpersonām Ripplewood vārdā runās Martinsons un ar viņu saistīti politiķi no partijas Latvijas Attīstībai, amerikāņu fonda izredzes tikt izraudzītam starp atsijātajiem Citadele banka pircējiem ir mazas.
Amerikāņu finansista un redzama demokrātu partijas ziedotāja Tima Kolinsa dibināto Ripplewood Holdings šajā procesā aktīvi lobē ASV vēstniecība Latvijā. "Viņš ir bijis pie visiem," bija kāda informēta avota atbilde uz precizējumu, kādas tikšanās šajā sakarā bijušas ASV vēstniekam Markam Pekalam.
Kā otrs Ripplewood izredžu vājais punkts līdzās īpatnēji izvēlētiem vietējiem kompanjoniem, par ko ir dažādas versijas, kas tos varētu būt ieteicis, tiek minēta amerikāņu piedāvātā cena, ko fonds pirmajā piedāvājumu kārtā bija gatavs maksāt par Citadele banku. Tā pēc vairāku informētu Pietiek avotu atzītā bijusi viena no zemākajām vai zemākā. Cena, kā jau rakstīts, bija starp 90 un 140 miljoniem eiro. Lai gan "ir vispārēja politiska griba Citadeli pārdot amerikāņiem", kā to Pietiek raksturoja par sarunām informēta amatpersona, valdībai pirms vēlēšanām nebūšot viegli paskaidrot, kādēļ banka nav pārdota par lielāko piedāvāto cenu.
Tomēr otrajā piedāvājumu iesniegšanas kārtā, kad pretendentu rīcībā ir jau detalizētāka informācija, netiek izslēgts, ka tiek mainīta pirmajā, nesaistošajā piedāvājumā izteiktā cena. Tāpat vairāki Pietiek uzrunātie ar Citadele banka pārdošanu saistītie avoti apgalvojuši, ka nav juridisku šķēršļu pirmajā piedāvājumu kārtā atsijātajiem pretendentiem uz otro kārtu iet koriģētā sastāvā, tas ir, vieniem pašiem vai ar citu finanšu partneri.
Abi kādreizējie Jaunā laika (Vienotības) sponsori Martinsons un Mierkalns, kas pašlaik atbalsta Einara Repšes Latvijas Attīstībai, aizkulisēs tika uzlūkoti ar aizdomām gan kontekstā ar savu jauno politisko izvēli, gan tuvību noteiktam politiķu lokam. Pēdējais par viņu līdzdalību Citadele bankas pirkšanā, kuras cena varētu pārsniegt 100 miljonus eiro, ļāva arī izteikt neoficiālus minējumus, ka Martinsona un Mierkalna līdzdalības patiesā "cena" ir, ne tik daudz viņiem pieejamie brīvie finanšu līdzekļi, bet ietekme to politiķu un amatpersonu lokā, kuri pieņems lēmumus par Citadele bankas pārdošanu.
Tagad, kad aizvadītajā nedēļā Finanšu policija veikusi kratīšanas ar būvniecības nozari saistītos uzņēmumos, tostarp amerikāņu fonda iespējamā partnera Martinsona vadītās būvkompānijas Moduls Rīga ofisā, iepriekš neoficiāli minētajiem reputācijas riskiem pievienojušies pavisam konkrēti. Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, izmeklēšanas interesēs atsakoties iztirzāt konkrētas firmas vai personas, ar kurām saistītos objektos notikušas kratīšanas, apstiprināja, ka izmeklēšana attiecas uz organizētās noziedzības grupējumu, kas saistīts ar celtniecības un būvniecības nozari.
Zināms, ka abi pārējie reālākie pretendenti uz Citadele bankas pirkšanu ir Krievijas izcelsmes uzņēmējs ar Izraēlas pilsonību Jurijs Šeflers un Norvik banka, kas nonākusi Krievijas baņķiera Grigorija Guseļņikova kontrolē. Abi pretendenti operē ar Krievijas izcelsmes kapitālu. Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas vadība 3. jūlijā notikušajā Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē deputātus aiz slēgtām durvīm informējusi par riskiem, ar kādiem saistīta Citadele bankas pārdošana, un Krievijas izcelsmes kapitāls minēts kā viens no galvenajiem līdzās varbūtībai, ka, slēpjoties aiz kāda cita pretendenta, kontroli pār banku atgūst kādreizējie Parex bankas īpašnieki.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
