Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Izmantojiet visas savas iespējas, un ikviens spēs ko tādu sasniegt,” – tā uz Valsts prezidenta posteni izvirzītais Andris Bērziņš otrdien PRO100 TV komentēja Pietiek atklātos faktus par viņa valsts mērogā rekordlielo pensiju. Tikmēr Pietiek ir apkopojis datus par tām iespējām, ko pēdējos 20 gados Bērziņš izmantojis, lai iegūtu savu pašreizējo miljonāra statusu. To pamatā – līdzīgi Bērziņa ilggadējam domubiedram Andrim Šķēlem – veiksmīga „pieslēgšanās” privatizācijas procesiem deviņdesmito gadu sākumā.

„Deviņdesmit trešajā gadā mēs ar [Jāni] Gavaru bijām pilnvaroti pārstāvēt Klubu 21 un tikāmies ar Valmieras grupējumu – no viņu puses bija [Andris] Grūtups, [Edmunds] Krastiņš, [Andris] Ruselis un Andris Bērziņš, kurš tagad ir Unibankā, un vēl daži, kurus vairs neatceros. Mēs runājām par ideju, par valsti, bet viņi savukārt par to, kuru cilvēku kurā vietā vajadzētu ielikt. Nekāda saruna mums neiznāca, norunājām nākamo tikšanos pēc kāda mēneša, bet tās laikā notika tieši tas pats. Mēs ar Gavaru aizgājām un savam klubam pateicām, ka tie cilvēki domā tikai par savām lietām un par savējo ielikšanu vajadzīgos amatos. Droši vien, ka vēlāk viņiem tas izdevās, un tas ir tas, kas šo valsti lielā mērā ir „sačakarējis” un no kurienes nāk „tiesu ķēķi”,” – tā 2007. gada beigās žurnālā Nedēļa atminējās kādreizējais ministrs un Kluba 21 dibinātājs Jānis Krūmiņš.

Kamēr „Valmieras grupējuma” redzamākais pārstāvis Šķēle ar trešo personu un ārzonas kompāniju palīdzību ķērās pie pārtikas rūpniecības uzņēmumu prihvatizācijas, bijušais Augstākās Padomes deputāts Bērziņš sev bija noskatījis citu darbības jomu – Latvijas Bankas nodaļu atdalīšanas un apvienošanas vadīšanu, un rezultātā tieši viņam ar grupējuma biedru atbalstu izdevās kļūt par prezidentu no 21 apvienotās Latvijas Bankas nodaļas izveidotajā Unibankā (Latvijas Universālajā bankā) un aktīvi iesaistīties tās privatizācijā. Banka bija īpaši gards kumoss kaut vai tāpēc, ka valdība bija parūpējusies par tās stabilitāti, Unibankas 25 miljonus latu lielos „sliktos” (t.i. faktiski neatgūstamos) kredītus aizvietojot ar valsts ilgtermiņa parādzīmēm.

Deviņdesmito gadu pirmajā pusē faktiski neviens neuztraucās par to, ka bankas privatizācijas noteikumu izstrāde vilcinās, jo likumdošana vēl neparedzēja privatizāciju ar kapitāla piesaistīšanu: tieši šādu variantu (kādu sev zināmu argumentu dēļ neuztraucoties par tā neatbilstību pastāvošajai likumdošanai) bija izraudzījusies pašas bankas vadība – Bērziņš, Ivars Ķirsons, Edvīns Samulis un Armands Grīnbergs.

Privatizācijas aģentūras pārstāvja Viktora Šadinova skaidrojums bija – ja uzreiz pieņemtu privatizācijas noteikumus, šie pretendenti automātiski tiktu izslēgti, bet tas „nebūtu korekti”. Pat citkārt tik principiālais laikraksts Diena rakstīja: „Noteikumu trūkums līdz šim kavēja Latvijas Universālās bankas privatizāciju, jo viens no pretendentiem (vairāki pašreizējie bankas vadītāji) uz šo banku vēlējās piedalīties privatizācijā, izmantojot tieši šo metodi – ar privātā kapitāla piesaisti. Tā kā nebija pieņemti vajadzīgie noteikumi, Privatizācijas aģentūra nevarēja izstrādāt privatizācijas noteikumus.”

Faktiski nekādas debates neizraisīja fakts, ka 50% iekārojamo bankas akciju tiek pārdotas par sertifikātiem – vienīgie, kas pret šo nodomu kaut cik iebilda, bija Edvīna Kides Tautsaimnieku politiskā apvienība, kā arī Raita Černaja vadītā Valsts kontrole. Plašus protestus neizraisīja arī fakts, ka beigu beigās Unibankas privatizācijas noteikumi tika pieņemti, taču… uz brīdi tika pasludināti par neizpaužamiem.

 Bērziņš un viņa kolēģi zināja, ko dara: 1994. gada 15. novembrī tika pieņemti valdības noteikumi, kas paredzēja kāroto privatizācijas metodi ar privātā kapitāla piesaistīšanu, un līdz ar to konkursā par Unibankas privatizāciju, par kuru bija saņemti četri priekšlikumi, pretendenti, kas piedāvāja valstij acīmredzot daudz „neizdevīgāko” pārdošanas metodi, zaudēja. Arī Hansapank tika „atšūta” un paziņoja, ka vairs neplānojot kļūt par Unibankas stratēģisko investoru.

Beigu beigās bankas vadība panāca variantu, kas paredzēja 14,4% bankas akciju daļēji par sertifikātiem pārdot „bankas darbiniekiem” – reāli šīs akcijas tika tikai 73 darbiniekiem no vadošā un vidējā sastāva, un par to reālo tālaika vērtību liecina kaut vai viens fakts: bankas pārstāvim Edvīnam Samulim viņa nebūt ne vislielākā akciju pakete palīdzēja tikt pie ķieģeļu rūpnīcas Lode kontrolpaketes. Tiesa, tas netraucēja bankas preses sekretārei Helgai Balodei vēl apgalvot, ka šāds variants esot ļāvis ieekonomēt līdzekļus bankas un līdz ar to valsts interesēs. Savukārt visvairāk akciju iegādājās bankas prezidents Bērziņš un viceprezidents Ķirsons.

Papildus tam līdz pat 2003. gadam Unibanka, kurā vairākus gadus noteicošā bija Latvijas valsts ietekme (bankas padomē – valdes algu noteicējā – īsāku vai ilgāku laiku pabija tādi ļaudis kā Andris Grūtups, Edmunds Krastiņš, Andris Šķēle, Aivars Lembergs un Atis Sausnītis), savai vadībai izmaksāja tiem un arī vēlākiem laikiem fantastiskas algas un prēmijas, turklāt paredzot vadības pārstāvjiem izsniegt arī īpašas darbinieku akcijas.

Jau 1994. gada martā bankas valde ar Bērziņu priekšgalā apstiprināja darbinieku akciju izdošanu, un rezultātā divus gadus vēlāk Bērziņš, kā rāda Lursoft dati, bija ticis jau pie nepilniem 86 tūkstošiem bankas akciju. Jau no 1995. gada bankas valdei tika noteikta arī īpaša prēmija – 5 procenti no bankas tīrās peļņas pirms nodokļiem (tātad attiecīgajā gadā – no 3,77 miljoniem latu). Jau 1996. gadā Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, izpelnoties toreizējā premjera Šķēles rājienu, paziņoja: līdztekus tam, ka Unibanka pastāvīgi saņem maksājumus no valsts budžeta, Bērziņam un vēl trim valdes locekļiem prēmijās tiek izmaksātas iespaidīgas naudas summas – 1995.gadā tie bijuši 200 000 latu.

Savukārt padomes un it īpaši valdes atalgojums gadu no gada mainījās, taču palika iespaidīgos apmēros. Pietiek jau informējis, ka 1997. gadā, kad Bērziņa vadītā Unibanka neapdomīgi ieguldīja milzīgus līdzekļus Krievijas valsts vērtspapīros, kuru dēļ 1998. gadā cieta tiem laikiem fantastiskus zaudējumus (vismaz 15 miljonus latu) un valsts bankas atlikušo daļu bija spiesta faktiski atdot zviedru Skandinaviska Enskilda Banken, kopējais triju valdes locekļu – tostarp Bērziņa - gada atalgojums bija 652 tūkstoši latu. Tas nozīmē, ka tolaik Bērziņa mēnešalga bija vismaz 18 tūkstoši latu mēnesī.

Taču arī nākamajos gados Bērziņam tika saglabāti izcili labi ienākumi. 1998. gadā atalgojums pieciem bankas valdes locekļiem bija 333 tūkstoši latu, 1999. gadā septiņiem valdes locekļiem – 633 tūkstoši latu, 2000. gadā – 677 tūkstoši latu. 2001. gadā bankas padomei un valdei kopā tika izmaksāts 891 tūkstotis latu, 2002. gadā – 747 tūkstoši latu, 2003. gadā – 536 tūkstoši latu. Pēc Pietiek aprēķiniem, neskaitot prēmijas un dividendes, Bērziņš šajā laikā Unibankā saņēma vairāk nekā 1,2 miljonus latu.

Šīs naudas bija pietiekami, lai Bērziņš 2004. gadā varētu iegādāties apjomīgu būvmateriālu ražotāja Lode akciju paketi. Šis uzņēmums viņam bija izcili labi pazīstams ilgus gadus - kā Unibankas vadītājam viņam par Lodi bija visplašākā informācija, jo jau 1997. gadā Unibankai Lodē piederēja 5,14% akciju. Rezultātā 2004. gada oktobrī Bērziņš bija ieguvis vairāk nekā 22% no Lodes akcijām, un trīs gadus vēlāk viņš savu akciju paketi pārdeva jau par 4,53 miljoniem latu.

Šī ilggadējā „visu iespēju izmantošana” tad arī Bērziņam nodrošinājusi lielāko daļu no pašlaik deklarētajiem īpašumiem – 2,14 miljonu eiro uzkrājumiem, vērtspapīriem nepilnu 330 tūkstošu eiro nominālvērtībā, 687 tūkstošu latu un 405 tūkstošu eiro aizdevumiem, kā arī nepilniem četriem desmitiem nekustamo īpašumu.

Jāpiebilst, ka darījumu attiecības ar „kampēju brālības” pārstāvjiem Bērziņš ir uzturējis arī pēdējos gados. Tā 2007. gadā Bērziņš kopā ar Juri Aizezeru, Ievu Krastiņu un Šķēles bijušo dzīvesbiedri Dzintru Šķēli par 9,8 miljoniem latu no Bērziņa iepriekš vadītās bankas atpirka apmēram trīs ceturtdaļas no 1019 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar piecstāvu ēku Vaļņu ielā 11, bet 2008. gadā daļu no sev piederošajām īpašuma daļām jau par 9,93 miljoniem pārdeva paši sev piederošajai SIA Vaļņu nams 11.

Novērtē šo rakstu:

150
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...