Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Izmantojiet visas savas iespējas, un ikviens spēs ko tādu sasniegt,” – tā uz Valsts prezidenta posteni izvirzītais Andris Bērziņš otrdien PRO100 TV komentēja Pietiek atklātos faktus par viņa valsts mērogā rekordlielo pensiju. Tikmēr Pietiek ir apkopojis datus par tām iespējām, ko pēdējos 20 gados Bērziņš izmantojis, lai iegūtu savu pašreizējo miljonāra statusu. To pamatā – līdzīgi Bērziņa ilggadējam domubiedram Andrim Šķēlem – veiksmīga „pieslēgšanās” privatizācijas procesiem deviņdesmito gadu sākumā.

„Deviņdesmit trešajā gadā mēs ar [Jāni] Gavaru bijām pilnvaroti pārstāvēt Klubu 21 un tikāmies ar Valmieras grupējumu – no viņu puses bija [Andris] Grūtups, [Edmunds] Krastiņš, [Andris] Ruselis un Andris Bērziņš, kurš tagad ir Unibankā, un vēl daži, kurus vairs neatceros. Mēs runājām par ideju, par valsti, bet viņi savukārt par to, kuru cilvēku kurā vietā vajadzētu ielikt. Nekāda saruna mums neiznāca, norunājām nākamo tikšanos pēc kāda mēneša, bet tās laikā notika tieši tas pats. Mēs ar Gavaru aizgājām un savam klubam pateicām, ka tie cilvēki domā tikai par savām lietām un par savējo ielikšanu vajadzīgos amatos. Droši vien, ka vēlāk viņiem tas izdevās, un tas ir tas, kas šo valsti lielā mērā ir „sačakarējis” un no kurienes nāk „tiesu ķēķi”,” – tā 2007. gada beigās žurnālā Nedēļa atminējās kādreizējais ministrs un Kluba 21 dibinātājs Jānis Krūmiņš.

Kamēr „Valmieras grupējuma” redzamākais pārstāvis Šķēle ar trešo personu un ārzonas kompāniju palīdzību ķērās pie pārtikas rūpniecības uzņēmumu prihvatizācijas, bijušais Augstākās Padomes deputāts Bērziņš sev bija noskatījis citu darbības jomu – Latvijas Bankas nodaļu atdalīšanas un apvienošanas vadīšanu, un rezultātā tieši viņam ar grupējuma biedru atbalstu izdevās kļūt par prezidentu no 21 apvienotās Latvijas Bankas nodaļas izveidotajā Unibankā (Latvijas Universālajā bankā) un aktīvi iesaistīties tās privatizācijā. Banka bija īpaši gards kumoss kaut vai tāpēc, ka valdība bija parūpējusies par tās stabilitāti, Unibankas 25 miljonus latu lielos „sliktos” (t.i. faktiski neatgūstamos) kredītus aizvietojot ar valsts ilgtermiņa parādzīmēm.

Deviņdesmito gadu pirmajā pusē faktiski neviens neuztraucās par to, ka bankas privatizācijas noteikumu izstrāde vilcinās, jo likumdošana vēl neparedzēja privatizāciju ar kapitāla piesaistīšanu: tieši šādu variantu (kādu sev zināmu argumentu dēļ neuztraucoties par tā neatbilstību pastāvošajai likumdošanai) bija izraudzījusies pašas bankas vadība – Bērziņš, Ivars Ķirsons, Edvīns Samulis un Armands Grīnbergs.

Privatizācijas aģentūras pārstāvja Viktora Šadinova skaidrojums bija – ja uzreiz pieņemtu privatizācijas noteikumus, šie pretendenti automātiski tiktu izslēgti, bet tas „nebūtu korekti”. Pat citkārt tik principiālais laikraksts Diena rakstīja: „Noteikumu trūkums līdz šim kavēja Latvijas Universālās bankas privatizāciju, jo viens no pretendentiem (vairāki pašreizējie bankas vadītāji) uz šo banku vēlējās piedalīties privatizācijā, izmantojot tieši šo metodi – ar privātā kapitāla piesaisti. Tā kā nebija pieņemti vajadzīgie noteikumi, Privatizācijas aģentūra nevarēja izstrādāt privatizācijas noteikumus.”

Faktiski nekādas debates neizraisīja fakts, ka 50% iekārojamo bankas akciju tiek pārdotas par sertifikātiem – vienīgie, kas pret šo nodomu kaut cik iebilda, bija Edvīna Kides Tautsaimnieku politiskā apvienība, kā arī Raita Černaja vadītā Valsts kontrole. Plašus protestus neizraisīja arī fakts, ka beigu beigās Unibankas privatizācijas noteikumi tika pieņemti, taču… uz brīdi tika pasludināti par neizpaužamiem.

 Bērziņš un viņa kolēģi zināja, ko dara: 1994. gada 15. novembrī tika pieņemti valdības noteikumi, kas paredzēja kāroto privatizācijas metodi ar privātā kapitāla piesaistīšanu, un līdz ar to konkursā par Unibankas privatizāciju, par kuru bija saņemti četri priekšlikumi, pretendenti, kas piedāvāja valstij acīmredzot daudz „neizdevīgāko” pārdošanas metodi, zaudēja. Arī Hansapank tika „atšūta” un paziņoja, ka vairs neplānojot kļūt par Unibankas stratēģisko investoru.

Beigu beigās bankas vadība panāca variantu, kas paredzēja 14,4% bankas akciju daļēji par sertifikātiem pārdot „bankas darbiniekiem” – reāli šīs akcijas tika tikai 73 darbiniekiem no vadošā un vidējā sastāva, un par to reālo tālaika vērtību liecina kaut vai viens fakts: bankas pārstāvim Edvīnam Samulim viņa nebūt ne vislielākā akciju pakete palīdzēja tikt pie ķieģeļu rūpnīcas Lode kontrolpaketes. Tiesa, tas netraucēja bankas preses sekretārei Helgai Balodei vēl apgalvot, ka šāds variants esot ļāvis ieekonomēt līdzekļus bankas un līdz ar to valsts interesēs. Savukārt visvairāk akciju iegādājās bankas prezidents Bērziņš un viceprezidents Ķirsons.

Papildus tam līdz pat 2003. gadam Unibanka, kurā vairākus gadus noteicošā bija Latvijas valsts ietekme (bankas padomē – valdes algu noteicējā – īsāku vai ilgāku laiku pabija tādi ļaudis kā Andris Grūtups, Edmunds Krastiņš, Andris Šķēle, Aivars Lembergs un Atis Sausnītis), savai vadībai izmaksāja tiem un arī vēlākiem laikiem fantastiskas algas un prēmijas, turklāt paredzot vadības pārstāvjiem izsniegt arī īpašas darbinieku akcijas.

Jau 1994. gada martā bankas valde ar Bērziņu priekšgalā apstiprināja darbinieku akciju izdošanu, un rezultātā divus gadus vēlāk Bērziņš, kā rāda Lursoft dati, bija ticis jau pie nepilniem 86 tūkstošiem bankas akciju. Jau no 1995. gada bankas valdei tika noteikta arī īpaša prēmija – 5 procenti no bankas tīrās peļņas pirms nodokļiem (tātad attiecīgajā gadā – no 3,77 miljoniem latu). Jau 1996. gadā Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, izpelnoties toreizējā premjera Šķēles rājienu, paziņoja: līdztekus tam, ka Unibanka pastāvīgi saņem maksājumus no valsts budžeta, Bērziņam un vēl trim valdes locekļiem prēmijās tiek izmaksātas iespaidīgas naudas summas – 1995.gadā tie bijuši 200 000 latu.

Savukārt padomes un it īpaši valdes atalgojums gadu no gada mainījās, taču palika iespaidīgos apmēros. Pietiek jau informējis, ka 1997. gadā, kad Bērziņa vadītā Unibanka neapdomīgi ieguldīja milzīgus līdzekļus Krievijas valsts vērtspapīros, kuru dēļ 1998. gadā cieta tiem laikiem fantastiskus zaudējumus (vismaz 15 miljonus latu) un valsts bankas atlikušo daļu bija spiesta faktiski atdot zviedru Skandinaviska Enskilda Banken, kopējais triju valdes locekļu – tostarp Bērziņa - gada atalgojums bija 652 tūkstoši latu. Tas nozīmē, ka tolaik Bērziņa mēnešalga bija vismaz 18 tūkstoši latu mēnesī.

Taču arī nākamajos gados Bērziņam tika saglabāti izcili labi ienākumi. 1998. gadā atalgojums pieciem bankas valdes locekļiem bija 333 tūkstoši latu, 1999. gadā septiņiem valdes locekļiem – 633 tūkstoši latu, 2000. gadā – 677 tūkstoši latu. 2001. gadā bankas padomei un valdei kopā tika izmaksāts 891 tūkstotis latu, 2002. gadā – 747 tūkstoši latu, 2003. gadā – 536 tūkstoši latu. Pēc Pietiek aprēķiniem, neskaitot prēmijas un dividendes, Bērziņš šajā laikā Unibankā saņēma vairāk nekā 1,2 miljonus latu.

Šīs naudas bija pietiekami, lai Bērziņš 2004. gadā varētu iegādāties apjomīgu būvmateriālu ražotāja Lode akciju paketi. Šis uzņēmums viņam bija izcili labi pazīstams ilgus gadus - kā Unibankas vadītājam viņam par Lodi bija visplašākā informācija, jo jau 1997. gadā Unibankai Lodē piederēja 5,14% akciju. Rezultātā 2004. gada oktobrī Bērziņš bija ieguvis vairāk nekā 22% no Lodes akcijām, un trīs gadus vēlāk viņš savu akciju paketi pārdeva jau par 4,53 miljoniem latu.

Šī ilggadējā „visu iespēju izmantošana” tad arī Bērziņam nodrošinājusi lielāko daļu no pašlaik deklarētajiem īpašumiem – 2,14 miljonu eiro uzkrājumiem, vērtspapīriem nepilnu 330 tūkstošu eiro nominālvērtībā, 687 tūkstošu latu un 405 tūkstošu eiro aizdevumiem, kā arī nepilniem četriem desmitiem nekustamo īpašumu.

Jāpiebilst, ka darījumu attiecības ar „kampēju brālības” pārstāvjiem Bērziņš ir uzturējis arī pēdējos gados. Tā 2007. gadā Bērziņš kopā ar Juri Aizezeru, Ievu Krastiņu un Šķēles bijušo dzīvesbiedri Dzintru Šķēli par 9,8 miljoniem latu no Bērziņa iepriekš vadītās bankas atpirka apmēram trīs ceturtdaļas no 1019 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar piecstāvu ēku Vaļņu ielā 11, bet 2008. gadā daļu no sev piederošajām īpašuma daļām jau par 9,93 miljoniem pārdeva paši sev piederošajai SIA Vaļņu nams 11.

Novērtē šo rakstu:

154
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...