Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek turpina ekskluzīvi publicēt izteiksmīgus fragmentus no apgādā Atēna iznākušās L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmatas Latvietis parastais, kura vietumis grāmatveikalos vēl varētu būt nopērkama. Šodien - par to, kā "izcilais tautsaimnieks" Andris Bērziņš kopā ar savu "draudzīgo finanšu ģimeni" tikai pie privatizējamā uzņēmuma Lode.

Interesanti, bet fakts – daudzās intervijās mūsu varonis gandrīz vai izgaršojot stāsta un stāsta par savu lielo algu (protams, neminot konkrētas summas), strādājot zviedru bankā, un no tās izrietošo Latvijas lielāko pensiju, taču neparko nevēlas pieminēt darījumu, kas viņu oficiāli padara par miljonāru: runa ir par akciju sabiedrības Lode pārdošanu 2007. gada vasarā, kad četri lielākie ievērojamās būvmateriālu ražotnes akcionāru savus 1,84 miljonus uzņēmuma akciju pārdod par 8,99 latiem gabalā, kopā saņemot vairāk nekā 16,66 miljonus latu. Andra Bērziņa daļa ir 4,53 miljoni latu, un lieki teikt, ka viņa nerunīgumam par šo darījumu ir arī pietiekami būtiski iemesli.

Lode ir uzņēmums ar pietiekami ilgu vēsturi – 1958. gadā tas tiek uzbūvēts kā drenu cauruļu rūpnīca, ko arī godīgi ražo no 1963. gada līdz pat astoņdesmito gadu sākumam, savukārt 1964. gadā Lode sāk ražot arī māla ķieģeļus, bet 1987. gadā – jumta kārniņus. Savukārt 1996. gadā Jāņa Slesara vadītais uzņēmums tiek privatizēts, un par kontrolpaketes īpašnieku kļūst „cilvēks no malas” – tobrīd un arī vēlāk plašākai sabiedrībai ļoti mazpazīstamais Edvīns Samulis, kurš šīs grāmatas lasītājiem jau zināms kā viens no mūsu varoņa ilggadējiem līdzgaitniekiem – uz jaunveidojamo banku paša Andra Bērziņa paaicināts, un pabijis gan Unibankas padomes un valdes locekļa, gan īpaši nozīmīgajā kredītu un investīciju pārvaldes vadītāja postenī, bet vēlāk ilgstoši bijis bankas prezidenta padomnieks un arī Rīdzenes filiāles pārvaldnieks.

No kurienes viņš tāds tur rodas? Līdz deviņdesmito gadu sākumam 1948. gadā dzimušais Edvīns Samulis jau ir paspējis ļoti daudz ko – un pietiekami dažādās jomās. Dzimis gulbenietis un ieguvis augstāko izglītību kā ekonomists rūpniecības plānošanas specialitātē, viņš sākumā strādā Cēsīs par Plānu komisijas priekšsēdētāju, pēc tam – Lodē, vēlāk, ap 1983. gadu kļūst par Vissavienības kooperatīvā tirdzniecības institūta Latvijas filiāles direktora vietnieku, tad strādā agrokomitejā, atkal Lodē, līdz beidzot tiek pie posteņa Rīgas pilsētas izpildkomitejā, kur sākumā strādā Alfrēda Rubika pakļautībā (kā ekonomikas nodaļas vadītājs).

Pēc tam Edvīns Samulis ir pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja Andreja Inkuļa vietnieks (starp citu, tāpat kā vēlākais Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons), līdz ar jauno laiku iestāšanos neveiksmīgi padarbojas arī privātbiznesā un pamēģina padarboties arī Krājbankā, taču nekādi nespēj sastrādāties ar tās toreizējo prezidentu, impulsīvo un baņķiera darbam galīgi nepiemēroto Ivaru Godmani. Pats kādā no retajām intervijām atzinis, ka viņa mērķis ir bijis kļūt par ļoti labi apmaksātu ierēdni, Edvīns Samulis ir aktīvi darbojies arī zinātnes jomā: 1988. gadā viņš Maskavā aizstāvējis disertāciju par patērētāju kooperāciju, bet 1992. gadā jau neatkarīgajā Latvijā nostrificēts par ekonomikas zinātņu doktoru (t.i. viņa padomju laikā iegūtais grāds „pārtaisīts” par ekonomikas zinātņu doktora grādu).

Šāds cilvēks tad nu 1996. gadā uzvar Lodes privatizācijas konkursā – kaut patiesībā nekāda konkursa nav, jo viņš uz uzņēmuma kontrolpaketi ir vienīgais pretendents, apņemoties apmaksāt kontrolpaketi par tiem laikiem iespaidīgu summu – 490 tūkstošiem latu, kā arī vēl miljonu latu ražošanā ieguldīt turpmāko trīs gadu laikā. Tiesa, tik briesmīga privatizētāja situācija nav: nekavējoties viņš iemaksā tikai 49 tūkstošu latu drošības naudu, bet pārējo summu var iemaksāt divu gadu laikā – 8791 latu mēnesī un 2187 sertifikātus katru gada ceturksni (ar tiesībām pēc pirmās puses samaksāšanas lūgt iespēju atlikumu samaksāt tikai un vienīgi sertifikātos).

Pats viņš desmit gadus vēlāk, 2006. gadā žurnālam Kapitāls savu biznesa plānu un finanšu avotus skaidro šādi:

- Kā tad jūsu redzeslokā nonāca Lode?

- Jau teicu, ka esmu no Cēsīm. No turienes ir arī mani bijušie kolēģi un draugi. Reiz esošais un bijušais Lodes prezidents Jānis Slesars atbrauca un teica: „Edvīn, mums pēc četriem mēnešiem jānotiek privatizācijai. Zviedri un vācieši atsakās, ko lai dara?”

- 1996. gadā ārzemnieki atteicās no Lodes?

- Jā. Bija diezgan lielas izpētes veikuši, šie materiāli mums ir. Nezinu, kas viņiem notika, bet viņi aizgāja. Tā nu izsolē sēdēju viens pats. Ārā nevienu negrūdu. Tas biznesa plāns, ko toreiz uz četrām lapiņām biju uzrakstījis, tagad ir īstenojies. Nevienam parādā visus šos gadus faktiski neesmu bijis.

- Kas bija rakstīts tai biznesplānā uz četrām lapiņām?

- Visi šie rēķini, shēma, kādā veidā jāveic maksājumi par kontrolpaketi.

- No kurienes tad radās iespēja apmaksāt 490 tūkstošus latu vērto Lodes akciju kontrolpaketi?

- Tad drusku jāpalūkojas pagātnē. 1993. gadā es pārgāju darbā uz tikko nodibināto Unibanku, kļuvu par tās valdes locekli. Biju arī viens no Unibankas privatizācijas idejas autoriem un privatizācijas procesā saņēmu savu daļu no menedžmentam paredzētās akciju kvotas. Man, ja nemaldos, bija 36 tūkstoši akciju. Nu, un, ja pareizina ar vienas akcijas cenu – tajos gados tā svārstījās no trim līdz pieciem latiem.

- Piecreiz 36 iznāk 180.

- Nu ja, bet, kad nonācu Lodē, man jau bija tiesības lemt par peļņas sadali. Paskatieties vecajos Dienas Biznesa numuros – mēs maksājām lielākās dividendes. Tā arī tā rūpnīca tika izpirkta. Vēl varam atcerēties, cik tolaik maksāja sertifikāti – ja nemaldos, ap 80 santīmiem. Man puse bija jāmaksā sertifikātos, puse naudā. Tādas tās shēmas bija, kāpēc man tās neizmantot? Neko nelikumīgu neesmu darījis. Man dzīvē ir paveicies – īstajā brīdī esmu gadījies īstajā vietā...

Nelaime tik tā, ka Edvīns Samulis šajā intervijā par vairākiem būtiskiem faktiem īsti nesaka patiesību. Pirmām kārtām jau brīnīšanās par ārzemnieku intereses trūkumu ir, maigi izsakoties, samākslota: Lode tolaik vispār netiek iekļauta tā sauktajā privatizācijas starptautiskajā piedāvājumā, un toreizējā Privatizācijas aģentūras Juridiskā departamenta normatīvo aktu nodrošinājuma sektora vadītāja Inta Abakuka Dienas biznesam bez kādas sarkšanas apgalvo: „Lodi nebija vajadzības iekļaut starptautiskajā piedāvājumā, jo tas tāpat bija populārs un, mūsuprāt, labs uzņēmums un izraisīja pietiekoši lielu interesi ārzemnieku vidū.”

(Turklāt patiesībā gan jau 1995. gada 28. augustā Privatizācijas aģentūrā tiek saņemts zviedru uzņēmuma Braas Scandinavia AB privatizācijas priekšlikums, kas 1996. gada sākumā vēl tiek papildināts ar virkni detaļu - tostarp par 7-12 miljonu vācu marku lielām investīcijām. Zviedri saņem Privatizācijas aģentūras pārstāvja Andreja Tiknusa vēstuli ar apliecinājumu, ka viņiem reģistrētā vēstulē noteikti tiks nosūtīti privatizācijas noteikumi, tikko tādi būs apstiprināti, - tomēr aģentūras arhīvā Lodes privatizācijas lietā apliecinājumu šādas vēstules nosūtīšanai neizdodas atrast. Un – kāds pārsteigums! – zviedri privatizācijā nepiedalās.)

Jā, Edvīna Samuļa īpašumā Unibankas publiskajā piedāvājumā tiešām ir nonākušas 36 547 par sertifikātiem iegādātas akcijas. Taču akciju maksimālā cena 1996. gada vasarā, kad tiek privatizēta Lode, nebūt nav privatizētāja nosauktajā 3-5 latu līmenī, bet gan divas trīs reizes zemāka – augstākā cena tiek fiksēta 1,76 latu apmērā. Turklāt nekādi publiski dati nerāda, ka šajā laikā uzņēmējs būtu šķīries no kādas šo akciju daļas, lai iegādātos Lodes kontrolpaketi.

Kur tad tiek ņemta nebūt ne tik milzīgā, bet tomēr regulāri nepieciešamā summa privatizācijas maksājumiem? Tas pats Dienas bizness uzskaita: teorētiski gan būtu iespējams, ka privatizētājs ir ņēmis kredītu, un loģiski liktos, ka viņš to darītu bankā, kurā kādreiz bijis viceprezidents un atbildējis par kredītu politiku, bet tagad ir padomnieks – tātad Unibankā, taču tās prezidents Andris Bērziņš noliedzis, ka viņa vadītā banka būtu Lodes projektam izsniegusi jebkādu kredītu vai vispār jelkad būtu apspriedusi tamlīdzīgu kreditēšanas iespēju.

(Jāsaka, ka te gan Andris Bērziņš gluži vienkārši ir samelojies – vai arī nezina, kas notiek paša vadītajā bankā. Jau 1996. gada 12. martā Lodes direktors Jānis Slesars oficiālā vēstulē informē Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli: „Sakarā ar to, ka firma Lode ņem naudas aizdevumu 45 000 Ls uz 6 mēnešiem energoresursu iegādei, kas nepieciešams tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, no Universālās Bankas Cēsu filiāles, lūdzam Jūsu atļauju ieķīlāt apgrozāmos līdzekļus - gatavo produkciju par 120 000 Ls.”)

Tā nu šī situācija, kā arī paša Edvīna Samuļa noslēpumainība Dienas biznesu vedinot uz domām, ka Latvijas privatizācijas procesā ieviesta jauna profesija – latvietis–privatizētājs, kura vienīgais pienākums ir oficiāli pārstāvēt patiesos, bet anonīmos līdzekļu ieguldītājus (tajā laikā fiziskajām personām parasti netiek pieprasīti nekādi dokumenti par naudas izcelsmi).

Vai tiešām šie ieguldītāji ir tik superanonīmi vai tomēr tīri labi nojaušami? Jau 1997.-1998. gadā Lodes akcionāru sarakstā parādās gan Unibankas viceprezidents Ivars Ķirsons, gan Andris Bērziņš, gan arī... pati Unibanka. Uzņēmuma 1997. gada 27. septembra ārkārtas akcionāru pilnsapulces protokols rāda, ka Lodes direktoram Jānim Slesaram ir tikai 17 290 akcijas, toties Andrim Bērziņam – jau 24 231 akcija un Unibankai – 58 021 akcija.

Īpaši interesantas šai sakarā ir divas vienā dienā – 1998. gada 29. aprīlī izrakstītas ģenerālpilnvaras. Ar vienu Unibankas Juridiskās daļas vadītājs Armands Grīnbergs tiek pilnvarots „akcionāram noteikto tiesību ietvaros veikt visas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar AS Latvijas Unibanka interešu pārstāvēšanu AS Lode akcionāru pilnsapulcē 1998. gada 30. aprīlī, tai skaitā, bet ne tikai, ar 59 290 akcijām piedalīties balsošanā un debatēs, dot priekšlikumus, pieteikt noraidījumus un lūgumus par visiem dienas kārtības jautājumiem, kā arī parakstīties un publiski izteikties AS Latvijas Unibanka vārdā”. Savukārt ar tieši tādu pašu ģenerālpilnvaru Armandu Grīnbergu attiecībā uz saviem 24 tūkstošiem akciju pilnvaro arī Andris Bērziņš – kurš pirmo pilnvaru parakstījis kā Unibankas prezidents.

Šī dzīve nedaudz maskētā, bet visādi draudzīgā finanšu ģimenē turpinās līdz pat laikam, kad Andris Bērziņš pamazām sāk taisīties prom no Unibankas (nu jau nevis valsts, kurai vienalga, ka bankas prezidentam ir bizness uzņēmumā, ar kuru noteiktas attiecības ir arī pašai bankai, bet gan daudz skarbāko zviedru īpašumā) vadītāja posteņa – un paslēpes spēlēt vairs īsti nav jēgas. Edvīna Samuļa oficiālā versija, ko viņš 2006. gadā izklāsta žurnālam Kapitāls, ir šāda:

- 2004. gadā, kad vairākuma akcionāriem bija jāizsaka mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas piedāvājums, jūs pārdevāt 19% akciju, lai jūsu līdzdalība uzņēmumā būtu mazāka par 50% un jūs varētu izvairīties no šīs prasības. Kāpēc tā?

- Man šādu brīvu naudas līdzekļu, lai atpirktu daļu, nebija. Ņemt bankā kredītu un ieķīlāt visas savas pārējās akcijas – to neuzskatīju par mērķtiecīgu soli.

- Cik brīvās naudas vajadzēja, lai izteiktu šos piedāvājumus?

- Ap pusotra miljona. Lai gan kopš 1997. gada figurēju Kluba miljonāru sarakstos un nenoliedzu, ka esmu turīgs, man nav tādas brīvas naudas. Man ir nauda, ko saņemu dividendēs, un alga kā padomes priekšsēdētājam...

Un jau atkal – patiesība ir, maigi izsakoties, nepilnīga. Jau 2003. gada jūlijā Edvīns Samulis tobrīd nenosauktam pircējam vai pircējiem (pēc gada izrādās, ka pircējs bijis Jānis Slesars) trīs darījumos pārdod iespaidīgas Lodes akciju paketes: 8. jūlijā viņš pārdod 9,44% akciju, 25. jūlijā – 3,63% akciju un 28. jūlijā – 5,95% akciju, un jau šajā brīdī Edvīna Samuļa akciju pakete ir krietni virs 50 procentiem no kopējā uzņēmuma akciju daudzuma. Taču, neraugoties uz to, 2004. gada vasarā, kad Andris Bērziņš oficiāli atbrīvojies no Unibankas prezidenta posteņa un tā uzliktajiem ierobežojumiem, Edvīns Samulis izjūt nepārvaramu vēlmi par tā arī neatklātu summu pārdot viņam vispirms 9,89% un pēc dažiem mēnešiem vēl 12,79% Lodes akciju.

Par šīs vēlmes iemesliem neviena no iesaistītajām personām nevēlas izteikties, un arī trešais lielais akcionārs Jānis Slesars ir ārkārtīgi nerunīgs – neko viņš nezinot, jautājumus nesaprotot, jēgu tikties neredzot, neko no akcionāru sapulcēm neatceroties, tādu Andri Bērziņu lāga pat neesot pamanījis: „Tas būtu netaktiski pret pārējiem akcionāriem, runāt par kompāniju, kur es nestrādāju. Man jums nav, ko pastāstīt. Kā Bērziņš iegādājās akcijas, prasiet viņam. Es esmu pavisam cita persona...”

Taču, lai nu kā, 2007. gada vasarā Andris Bērziņš kopā ar pārējiem akcionāriem Lodi pārdod ārzemju investoriem un par savu akciju paketi (jau 504 tūkstošiem latu) saņem četrarpus miljonus latu, - nevar noliegt, ka Krievijas krīze mūsu varonim patiešām kaut ko ir iemācījusi – vismaz personiskajā biznesā noteikti. „Viss jāvērtē trendos. Tā, piemēram, varam precīzi pateikt, kurā brīdī banka nogrims, ja jau reiz tā sākusi grimt. Ar Lodi bija līdzīgi. Vienas valsts robežās šādi uzņēmumi nevar izdzīvot, ja tie nav spējīgi investēt tālāk. Uz Latvijas un Igaunijas robežas tika uzcelts līdzīgs uzņēmums, un viņi mūs nokautu divu gadu laikā pavisam mierīgi. Tāpēc izlēmām pārdot Lodi, jo man bija skaidrs, ka braucam lejā no kalna un ka tūlīt aiziesim pļaujošā kritumā. Pārdevām 2007. gada jūlijā, bet septembrī viss jau bija sabrucis – sākās pasaules krīze. Tagad viens otrs man pārmet, ka esmu bijis nelietīgi tālredzīgs, jo saņēmu četrarpus miljonus latu šajā darījumā,” viņš četrarpus gadus vēlāk stāsta Neatkarīgajai Rīta Avīzei.

Pārpalikums no šīs summas kopā ar iepriekšējiem ienākumiem arī redzams Valsts prezidenta amatpersonas deklarācijā – SEB bankas obligācijas par 327 tūkstošiem eiro, 2,14 miljoni eiro bankā, aizdoti 687 tūkstoši latu un nepilni 406 tūkstoši eiro, kā arī kopumā trīsarpus desmiti nekustamo īpašumu dažādās Latvijas vietās – protams, arī tas pats laikus pakamptais bankas Vecrīgas dzīvoklis, kas nu viens pats ir vismaz pusmiljonu eiro vērts. Līdz ar ko eksbaņķiera Ineša Feifera teiktajam: „Jā, viņš to Lodi diezgan veiksmīgi pievāca...” var piebilst tikai – jā, un ne to vien. Lai gan, protams, vienmēr varēs atrast arī gluži citu skaidrojumu – ieklausīsimies kaut vai mums jau pazīstamajā Jurī Aizezerā:

- Cik Bērziņam svarīga bija nauda?

- Es domāju, ka Bērziņam nav raksturīgas ārišķības arī šinī ziņā.

- Respektīvi, viņš neko nedarīja, lai iegūtu...?

- Absolūti.

- Un tomēr pie Lodes viņš tika.

- Nu, jūs ziniet, mēs katrs varam šodien un arī tanīs periodos piedalīties kādos pirkšanas – pārdošanas procesos. Tā ka tā ir normāla izglītota cilvēka piedalīšanās saimnieciskos procesos, un reizēm arī tas process var būt veiksmīgs un reizēm var būt neveiksmīgs. Vienkārši Bērziņam tas process bija veiksmīgs.

Novērtē šo rakstu:

80
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...