ANO bēgļu pakts, jeb kreiso multikulturālistu avantūras turpinās
Raivis Zeltīts18.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, ka ANO ar migrācijas paktu nepietiek – tikpat nedemokrātiskā, sasteigtā un necaurskatāmā procesā ir pieņemts globālais bēgļu pakts (The Global Compact on Refugees). Arī šajā gadījumā laikam ir lieki gaidīt mūsu (?) Ārlietu ministrijas proaktīvu komunikāciju ar sabiedrību. Tāpēc sabiedrībai ir jābūt tai, kas ar savu uzstājību piespiež politiķus komunicēt ar to!
ANO migrācijas pakta gadījumā tas beidzot ir noticis – ir sagaidīts [joprojām gan neoficiāls] pakta tulkojums latviešu valodā un visai vārgi šī pakta aizstāvības raksti. Tikmēr Nacionālā apvienība politiskajā līmenī dara visu iespējamo, lai Latvija šim paktam nepievienotos.
Kas attiecas uz ANO bēgļu paktu, - kādi tad pārsteigumi mūs sagaida šajā dokumentā?
Tajā ir runa par “taisnīgu sloga un atbildības dalīšanu attiecībā uz pasaules bēgļiem”. Vairums punktu ir par atbalstu valstīm, kuras jau ir izšķīrušās par bēgļu uzņemšanu. Tajā it nav nekā nosodāma. Taču šādu atbalstu, kas šobrīd ir katras valsts pašas ziņā, tagad ir plānots centralizēt, lai būtu “pamats paredzamai un taisnīgai sloga un atbildības dalīšanai”.
Ja migrācijas paktā runa bija par “regulāru migrāciju”, tad šajā paktā runa ir par “paredzamu sloga dalīšanu”. Kreisajiem multikulturālistiem ne Briselē, ne ANO nepatīk nekas neparedzams – visam jābūt kontrolētam, lai nekādas tur nacionālās valstis ar savām demokrātijām netraucētu tautu kausējamam katlam!
Tiek plānots organizēt Globālo Bēgļu Forumu, kas tiktu rīkots reizi četros gados, lai pasludinātu konkrētas valstu apņemšanās un ieguldījumus pakta mērķu sasniegšanā. Tajā valstis pārstāvētu ministri. Tātad – ārlietu ministrs. Ar to arī mūs visus apsveicu! Papildus tam būtu arī cita veida tikšanās, piemēram, “solidaritātes konferences”, kurās konkrētajos gadījumos tiktu likti lietā tādi risinājumi kā bēgļu pārvietošana un “papildinošie ceļi” bēgļu uzņemšanai.
Paktā tiek pausts, ka bēgļu pārvietošana līdz šim nav bijis plaši pielietots mehānisms. Nez kādēļ? Varbūt tāpēc, ka šo mehānismu mēģināja pielietot Eiropas Komisija un tas ir novedis pie Brexit un visas Eiropas Savienības politiskās krīzes? ANO apgalvo, ka ir nepieciešama “pozitīva atmosfēra” un “kapacitātes palielināšana”, lai to bēgļu pārvietošanu vairotu globālā līmenī. Pārvietošanas programmas ir plānots veidot no jauna un padarīt tās apjomīgākas.
Tam ANO vēlas pieņemt trīs gadu stratēģiju (2019-2021), lai palielinātu nometināšanas vietas, ieskaitot valstis, kuras līdz tam nav piedalījušās bēgļu pārvietošanas programmās. Bēgļu pārvietošanas shēmas tiktu veidotas vairāku gadu perspektīvā, lai process būtu “paredzams un efektīvs”, piemēram, “izmantojot elastīgas apstrādes metodes, kas pilnībā pievērstu uzmanību drošības apsvērumiem, lai sešu mēnešu laikā pēc ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos nosūtījuma pārvietotu vismaz 25% no ikgadējiem pārvietošanas iesniegumiem” (!).
“Papildinošie ceļi” savukārt nozīmē ģimeņu apvienošanu, “privāto vai kopienu sponsorēšanas programmas, kas būtu papildinošas regulārajai pārvietošanai”, kā arī studentu vīzas un darba mobilitātes iespējas, kas savukārt sīkāk jau ir iztirzātas migrācijas paktā.
Arī šis pakts neskaitās juridiski saistošs, taču tas “pauž starptautiskās sabiedrības politisko gribu un ambīcijas”. Ja Latvija tam pievienojas, tad arī mēs skaitīsimies pauduši savu politisko gribu – ar visām izrietošajām sekām. Paktu var vēlāk atzīt par starptautiskajām paražu tiesībām, kas valstīm var būt saistošas.
Gan ANO migrācijas pakts, gan bēgļu pakts liecina vienu – kreisie multikulturālisti jūt, ka zaudē varu. Vienā valstī pēc otras pie varas nāk nacionāli orientēti spēki, kas pirmajā vietā liek savu tautu un valstu intereses, norobežojas no abstraktiem “solidaritātes” saukļiem, aiz kuriem patiesībā slēpjas starptautiskās oligarhijas intereses.
Šie nacionālie spēki nostiprina valstu robežas, tradicionālās un nacionālās vērtības un patiesu demokrātiju, kas izriet no tautu pašnoteikšanās savu robežu ietvaros. ANO pēdējā laika aktivitātes ir ideoloģiska agresija un avantūra, lai mēģinātu novērst nenovēršamo – kreisā multikulturālisma norietu, kas nonāks tajā pašā vēstures mēslainē, kur nonāca Padomju komunisma eksperiments.
Ar pilnu līguma tekstu var iepazīties šeit: https://www.unhcr.org/events/conferences/5b3295167/official-version-final-draft-global-compact-refugees.html
Pārpublicēts no www.gimenetautavalsts.com
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
