Anonīmi „bērnu slimnīcas speciālisti”: piesardzības pasākumu ievērošana skolās ir nepieciešama
Anonīmi BKUS speciālisti*10.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) kā lielākā specializētā bērnu daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, norobežojas un nepiekrīt no Latvijas Ārstu biedrības prezidentes I. Aizsilnieces publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par piesardzības pasākumu nejēdzību un pat bīstamību bērniem un jauniešiem.
Veicinot bērnu un jauniešu emocionālo labbūtību pēc attālināti organizētā mācību gada īstenošanas, ir ļoti svarīgi, lai klātienē uzsāktās mācības turpinātos visiem bērniem tik ilgi, cik iespējams, neapdraudot viņu veselību.
Ņemot vērā, ka visa vecuma sabiedrības grupas šobrīd nevar tikt vakcinētas un nav sasniegta pietiekama kopējā imunizācijas aptvere sabiedrībā, nodrošinot bērnu tiesības uz veselības aizsardzību, atgriešanās mācību iestādēs bērniem ir droša, tikai ievērojot piesardzības pasākumus.
Arī bērnu un jauniešu vecumā ir aktuālas hroniskas saslimšanas, kuru gadījumā COVID-19 var būt cēlonis nopietniem veselības sarežģījumiem un ilgstošai nespējai piedalīties mācību procesā klātienē. Mums kā sabiedrībai savā rīcībā un izvēlēs ir jādomā par drošas vides radīšanu un iespēju klātienē apgūt mācību vielu visiem bērniem.
Lai samazinātu inficēšanās risku bērniem, tiek pastāvīgi aicināts pilngadīgo sabiedrības daļu aktīvi vakcinēties, taču pietiekamu sabiedrības imunizācijas aptveres mērķi pagaidām vēl neesam sasnieguši. Tas arī nozīmē, ka šī brīža Latvijas epidemioloģiskajos un imunizācijas aptveres pret COVID-19 apstākļos nevaram pilnībā pārņemt atsevišķu Ziemeļvalstu praksi.
COVID-19 ir aerosola infekcija, un kā jebkuras aerosolas infekcijas gadījumā ir būtiska distancēšanās, regulāra telpu vēdināšana, elpceļu higiēna, kā arī mutes un deguna aizsega lietošana atbilstošās situācijās, kas mazina gan aerosolu veidošanos, gan aiztur to daļiņas no iekļūšanas elpceļos.
Zinātniskās publikācijas un speciālistu rekomendācijas [1] apliecina, ka masku nēsāšana skolās būtiski samazina infekcijas izplatību. Tikpat nozīmīga ir bērnu un jauniešu regulāra testēšana, lai pēc iespējas savlaicīgi atklātu inficētos, tos izolētu un maksimāli ilgi nodrošinātu izglītības procesa nepārtrauktību klātienē.
Šāda mēroga veselības nozares krīzes situācijā ārstniecības personu viedokļi, kas nav balstīti zinātnes pierādījumos un faktos, var būt kaitējoši sabiedrībai un ir pretrunā ar ārsta ētiku.
Rūpēs par bērnu un jauniešu, un katra sabiedrības locekļa veselību aicinām ikvienu turpināt ievērot valstī noteiktos piesardzības pasākumus, tajā skaitā distancēšanos, mutes un deguna aizsegu nēsāšanu, testēšanos atbilstošās situācijās, kā arī veikt vakcināciju pret COVID-19, lai sasniegtu pietiekamu imunizācijas līmeni sabiedrībā.
Vienlaikus ikvienu veselības nozares pārstāvi, kas šajos jautājumos vēlas publiski paust pretēju nostāju, aicinām savu vēstījumu papildināt ar atsaucēm uz zinātniskām publikācijām.
[1] https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fped.2021.580150/full
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8014099/
https://www.cincinnatichildrens.org/patients/coronavirus-information/condition-specific/asthma
https://www.lung.org/blog/back-to-school-with-asthma-during-covid
https://acaai.org/news/recommendations-use-face-masks-reduce-covid-19-transmission
https://www.aafa.org/media/2710/covid-19-and-asthma-toolkit-for-schools.pdf
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/ppul.25117
https://www.aaaai.org/Aaaai/media/MediaLibrary/PDF%20Documents/Libraries/Mask-Eng.pdf
https://www.medpagetoday.com/infectiousdisease/covid19/88922
https://www.who.int/news-room/q-a-detail/q-a-children-and-masks-related-to-covid-19
* Paziņojumā nav minēts neviens tā parakstītāja vārds, uzvārds un amats
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
