Antāne paskaidrojumos ministram Dombrovskim, iespējams, melojusi vai šo to noklusējusi
PIETIEK03.05.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Lāpsis
07.05.2014. 13:24Kādam šī portāla dzemdētājam ir nopietnas problēmas ar sievietēm biznesā un politikā.
paija
05.05.2014. 09:12Manuprāt pietiek. kļūdās , norādot ,ka deklarācijās nav norādīts, ka Antāne ir pašnodarbināta persona. DEklarācijās norādīrs, ka Antāne ir advokāte, kas nodokļu ziņā ir pašnodarbināta persona.
Ir vairākas profesijas, kurās par pašnodarbinātu personu ir jāreģistrējas obligāti, piemēram, advokātiem, notāriem, revidentiem. Šo statusu labprāt iegūst mākslinieki, mūziķi, pasākumu vadītāji, fotogrāfi, privātprakšu ārsti un daudzi tautas daiļamata meistari, kuru izstrādājumus iegādājamies gadatirgos.
Skats no malas
04.05.2014. 10:05Viss jau būtu nekas, ja vien Zatlers un viņa meitenes būtu izdarījuši to ko solīja tautai pirms vēlēšanām. Izņemot neproduktīvu vairāksolīšanu un labi apmaksātu amatu iegūšanu vairāk nekas nav izdarīts. RP (ZRP) iziršanai ir loģisks iznākums. Nevar ilgi pastāvēt politiskais spēks bez jebkādas ideoloģijas, ja neskaita savas personīgās ambīcijas un vēlmes.
ta nu
04.05.2014. 09:56nodokļu caurumu speci, tētiņš, skurdzš u.t.t.t
Tētiņu jau Dievs sodīja...........
buratino
03.05.2014. 22:49Nu kā daži buratino un runča dukati. Vai šie sīkie tukstoši eiro Latvijā ir nauda un uzskatams par paradu.Latvijā nodokļus nemaksāt un krāpt valsti , atmazgāt eiropas naudu, celt lai sagrūst, eiropas naudu ielikt Kājiņās , ir goda slavas un varonības lieta.
Kā teica Krištopans žurnalistei, kādi 75 000 lati, vai tad tā ir nauda, man tā nav nauda, un ziniet man arī šis te parādīnš, ko te Agnesite reklamē, izskatās apmeram manas pensijas apmerā 200 eiriki.
Ko jūs mokat to meiteni, liecieties mierā vai tad bail no konkurences.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
