Antānei atklājas 17 tūkstošus liels nodokļu parāds, ministrs paziņo, ka atsauks viņu no brīvostas pārvaldes "siles"
PIETIEK30.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska padomniece un Reformu partijas valdes locekle Inga Antāne nav maksājusi nodokļus, iekrājot 17 tūkstošu eiro lielu parādu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ķēries pie galējā līdzekļa - vērsies politiķes ienesīgākajā darba vietā Rīgas brīvostas pārvaldē, dodot tai rīkojumu ik mēnesi ieturēt 30% no Antānei izmaksājamā atalgojuma, to ieskaitot kontā Valsts kasē. Reaģējot uz šīm Pietiek trešdienas rītā publiskotajām ziņām, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš trešdienas vakarā paziņoja, ka atsauks Antāni no ienesīgā amata brīvostas pārvaldē.
"Amatpersonu nodokļu neizpilde pret valsti neveicina sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. Esmu nolēmis atsaukt VARAM pārstāvi no Rīgas brīvostas valdes," - tā Naudiņš trešdienas pievakarē paziņoja sociālajā tīklā Twitter.
Šādi ministrs reaģējis uz Pietiek ziņoto - saskaņā ar VID dokumentu, ko Pietiek publicēja jau trešdienas rītā, dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde lēmumu no Antānes piedzīt nodokļu parādu 17 088,52 eiro (tobrīd 12 009,88 latu) apmērā pieņēmusi jau 2013. gada 24. septembrī.
Antāne vēl joprojām nav atbildējusi uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem par nodokļu parāda rašanās un nemaksāšanas apstākļiem. Tomēr no dokumenta var secināt, ka politiķe kopš pērnā rudens nav veikusi nodokļu nomaksu, tādēļ VID izmantojis likumā dotās tiesības gadījumos, kad jāpiedzen budžetā maksājamos nodokļu parādus, un aizvadītajā nedēļā vērsies Rīgas brīvostas pārvaldē. Saskaņā ar VID doto rīkojumu Rīgas brīvostas pārvaldei ik mēnesi jāietur 30% no Antānes atalgojuma, kas jāieskaita Valsts kases kontā. Antānes amatpersonas deklarācija par 2013. gadu vēl nav publicēta, bet brīvostas informācija rāda, ka valdes locekļa vidējā mēnešalga ir 3785 - 3985 eiro.
Izveidojusies situācija, ka Antānes nodokļu parāds tiks segts no Rīgas brīvostas līdzekļiem. Jāatgādina, ka ostu nodokļa ieviešana, kritizējot situāciju, ka lielajām ostām ļauts visu no saimnieciskās darbības iegūto peļņu novirzīt attīstībai, nemaksājot valsts budžetā, bija viena no centrālajām politiskajām tēmām, ko pēdējos pāris gadus publiski uzturēja Reformu partija.
2012. gada decembrī savā blogā ar nosaukumu "No kā baidās Andris Ameriks?" tagadējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis rakstīja: "Tā nu rodas skaļš jautājums, kas izriet no vienkāršas matemātikas – kā tas iespējams, ka RBO, kurai valsts ļauj paturēt visu peļņu, lai tā to ieguldītu attīstībā, tajā investē vismaz divreiz mazāk nekā Tallinas osta, kas pat pie mazāka kravu apjoma spēj vēl valsts budžetā ieskaitīt teju 40 miljonus latu. Amerika kungs, kur ir tā nauda? Cik noprotams, tā vietā, lai attīstītu ostas infrastruktūru, daļa peļņas aizgājusi, piemēram, luksus klases automašīnu iegādei, kas pēc tam par niecīgu samaksu iznomātas darbiniekiem."
Jāatgādina, ka Antāne amatu Rīgas brīvostas valdē ieguva 2012. gada februārī, pateicoties Reformu partijas dalībai valdības koalīcijā. Tas bija politiski iegūts amats, kuram Antāni virzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, jo tobrīd viņa bija pašvaldību ministra un partija biedra Edmunda Sprūdža juridiskā padomniece. Šobrīd Antānes palikšana brīvostā ir apdraudēta, jo jaunais ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) gatavojas nomainīt Reformu partijas pārstāvjus lielo ostu valdēs.
Pietiek jau rakstīja, ka bez politiska amata VARAM palikusī Antāne no 23. aprīļa iekārtota ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska birojā. Antāne, kurai ir juristes izglītība un pagātnē - zvērinātas advokātes prakse, ministram sniegs padomus būvniecības jautājumos, par to ik mēnesi saņemot aptuveni 1900 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Iepriekš tika apspriests, ka Antānei Reformu partijas tā dēvētais "kodols" apsolījis - gadījumā, ja nāksies zaudēt amatu brīvostā, viņu varētu virzīt šim darbam atkārtoti, šoreiz no Ekonomikas ministrijas, ne vairs VARAM kvotas. Tādā gadījumā ekonomikas ministram Dombrovskim būtu jāatsauc no amata Rīgas brīvostas valdē nepolitiskais profesionālis Ģirts Greiškalns.
Tomēr pēc skandāla, kas izcēlās pēc Sandras Sondores-Kukules (Reformu partija) iecelšanas Ventspils brīvostas valdē, ekonomikas ministrs esot kļuvis atturīgs pret šādu iespēju un šobrīd solījis, ka Greiškalnam ir visas iespējas saglabāt amatu. Iepriekš Antāne Pietiek noliedza, ka saņēmusi solījumus par amatu brīvostā: "Man nekas nav apsolīts, un par to nav bijusi runa."
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
