Iesaki rakstu: 
Krievijas multimiljonārs Vladimirs Antonovs, otrdien un trešdien viesojoties Rīgā, ticies ar vairākām ievērojamām personām. Otrdien Antonovam bijusi tikšanās ar Lembergiem – Ventspils mēru un viņa dēlu, savukārt trešdien - ar ekspolitiķi Jāni Jurkānu. Par ko runāts, netiek izpausts, taču Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs abas tikšanās Pietiek apstiprināja.
Būtiskas tikšanās
Krievijas banku magnāts, multimiljonārs Vladimirs Antonovs otrdien, viesojoties Rīgā, ticies ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa dēlu Anriju, savukārt trešdien Antonovam bija tikšanās ar eksministru, bijušo politiķi Jāni Jurkānu.
Krievijas miljardieris šonedēļ Latvijā esot ieradies biznesa darīšanās, Pietiek atzina Antonova pārstāvis Fiļimonovs, apstiprinot gan tikšanos ar Lembergiem otrdien, gan tikšanos ar Jurkānu trešdien.
Antonovs ir Lietuvas bankas Snoras lielākais īpašnieks, savukārt Snoras ir a/s Latvijas Krājbanka īpašniece.
Antonovu dēvē par Kremlim pietuvinātu Krievijas miljardieri, lai gan Krievijas medijos informācija par viņa attiecībām ar Kremli ir pretrunīga. Viņš lielākoties uzturas Lielbritānijā.
Par saturu nerunā
Uz jautājumu, kas bijis Antonova un abu Lembergu sarunu temats, Fiļimonovs neatbildēja, apgalvojot, ka nav par to informēts.
Tiesa, Fiļimonovs noliedza, ka Antonovs ar Lembergiem varētu būt runājis par ar Lembergu ietekmi saistīto mediju – izdevniecības Mediju nams un Dienas mediji iegādi vai kreditēšanu. „Ne Snoras, ne Krājbanku, ne Antonova kungu neinteresē Dienas mediju iegāde,” teica Fiļimonovs.
Ventspils mērs Lembergs ar Pietiek nerunā, savukārt Lemberga dēls Anrijs, Pietiek jautāts par sarunas ar Antonovu saturu, bija lakonisks: „Man jums nekas nav jāstāsta, es neko negribu atbildēt.” Ar Jurkānu Pietiek trešdien neizdevās sazināties.
No atsevišķiem ar abiem Lembergiem saistītās krimināllietas materiāliem izriet, ka Lembergi bijuši starp lielākajiem Antonovam piederošās Snoras klientiem un caur šo banku savulaik „kārtoti” apjomīgi, miljonus vērti darījumi.
Fiļimonovs Pietiek neslēpa, ka Antonovam Rīgā bijušas vairākas tikšanās. Taču viņš noliedza, ka notikušas sarunas arī ar ekspremjeru, Saeimas deputātu Andri Šķēli, kurš esot labās attiecībās ar Antonovu un lidsabiedrības airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku, kuram piederošajai firmai Baltijas aviācijas sistēmas atbilstoši Flika deklarācijai Krājbanka izsniegusi vismaz 20 miljonu eiro kredītu.
Neoficiāli netiek izslēgts, ka ņemot vērā faktu, ka par satiksmes ministru kļuvis Lembergam tuvās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Uldis Augulis, Antonovs, tiekoties ar Lembergu, pārrunājis arī Satiksmes ministrijas pozīciju attiecībā uz airBaltic un Fliku.
Telegraf kreditēšot, nevis pirkšot
Pēc Fiļimonova sacītā tikšanās ar ekspolitiķi Jurkānu neesot bijusi saistīta ar krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf (Jurkāns ir Telegraf izdevēja News Media Holding (NMH) padomes priekšsēdis) pārdošanas darījumu, bet gan organizēta tāpēc, ka Jurkāns ir ļoti spilgta un interesanta personība. Abu tikšanās iemesli neesot politiski.
Jau izskanējis, ka krievu valodā iznākošā ikdienas laikraksta Telegraf izdevējs, ar Lemberga oponenta, Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais NMH septembra beigās mainījis īpašniekus.
Jaunais Telegraf izdevējs tiek saistīts ar Antonovam piederošo Snoras, taču oficiāli Tefegraf pirkumu plānots noformēt citādāk.
Proti, par Tefegraf izdevēja īpašnieku, visticamāk, kļūs Jeļenai Breslavai piederošā firma Biznesa matrica (Business Matrix), kurai Latvijas Krājbanka izsniegs kredītu medija iegādei. Darījums aizkavējies, jo Krājbanka vēl nav nokārtojusi kredīta izsniegšanu.
Medija kreditēšana ir viens no veidiem, kā nekļūstot par īpašnieku, nodrošināt ietekmi.
Jau kreditē Radio 101
Krievijas magnāta Antonova interese par Telegraf iegādi saistīta ar Snoras mērķiem Baltijā, tai skaitā Latvijā, veidot un attīstīt mediju biznesu.
Tomēr oficiāli ar Kremli saistītā Antonova plāni attīstīt mediju biznesu Latvijā tiek noliegti. Fiļimonovs Pietiek atzīst, ka Snoras piederošā Latvijas Krājbanka tikai kreditējot atsevišķus perspektīvus mediju projektus Latvijā.
Pietiek zināms, ka bez plānotā Telegraf darījuma Antonovam piederošā Latvijas Krājbanka jau ir kreditējusi arī šovasar izveidotā Radio 101 projektu. Proti, krievu miljardierim piederošā Krājbanka izsniegusi kredītu Radio 101 īpašniekiem radio izveidošanai un attīstībai.
Pēc Fiļimonova teiktā, tas esot tikai kredīts un ne Antonovam, ne Krājbankai, vai Snoras neesot nodoma kļūt par Radio 101 īpašnieku.
Informācija par Radio 101 izsniegtā kredīta apjomā un noteikumiem nav pieejama. Radio 101 īpašnieki ir tā darbinieki.
Antonovam piederošā Snoras interesi par medijiem izrādīja jau 2009. gadā, kad Snoras Lietuvā izveidoja finanšu investīciju meitasfirmu Snoro media investicijos, lai investētu informācijas jomā strādājošos uzņēmumos Baltijas valstīs. Šī Snoras meitasfirma ir līdzīpašniece (34%) Lietuvā vadošajā mediju grupā Lietuvos rytas, kas izdod vienu no lielākajiem Lietuvas dienas laikrakstiem Lietuvos rytas.
Foto no Insideline.com
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
