Antonovs galvojis privāto akcionāru ieguldījumu "airBaltic"; gatavojot prasību pret Latvijas valdību
PIETIEK04.12.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušas Latvijas Krājbankas akcionārs Vladimirs Antonovs plāno vērsties tiesā pret Latvijas valsti saistībā ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātajam akcionāram piederējušo daļu pārņemšanu, ko aizvadītajā nedēļā realizēja Latvijas valdība. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Antonova advokāti jau gatavo pieteikumu tiesai, un tiesvedība varētu notikt Lielbritānijā, kur pašlaik uzturas uzņēmējs.
Pēc informētu avotu stāstītā, Antonovs savas pretenzijas pret Latvijas valsti juridiski pamato ar faktu, ka viņš kā privātpersona garantējis airBaltic privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) plānoto ieguldījumu lidsabiedrībā. Šis ieguldījums saskaņā ar 3. oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu, ko valsts vārdā parakstīja toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un lidsabiedrības privātie akcionāri un kreditētāji, bija kopumā aptuveni 50 miljoni latu.
Novembra sākumā privātie akcionāri airBaltic ieguldīja 14 miljonus latu. Vienošanās paredzēja, ka līdz 15. decembrim privātajiem akcionāriem lidsabiedrībā jāiegulda vēl aptuveni 37 miljoni latu. Tomēr valsts Satiksmes ministrijas personā pārņēma privātā akcionāra daļas airBaltic, kas bija ieķīlātas Latvijas Krājbankā.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ko apstiprināja savstarpēji nesaistīti avoti valdībā un Satiksmes ministrijā, brīdī, kad tika panākta vienošanās starp privātajiem akcionāriem un valsti par airBaltic glābšanu, abām pusēm lidsabiedrībā ieguldot kopumā aptuveni 107 miljonus latu, izskanējusi prasība par papildu garantijām privātā akcionāra ieguldījumam. Īpaši uz to uzstājis valdības konsultants Prudentia Advisers. Tobrīd no BAS puses kā ieguldījuma garantētājs parādījusies privātpersona Vladimirs Antonovs, Pietiek apstiprināja kāda sarunās iesaistīta amatpersona, nevēloties, ka uz viņu oficiāli atsaucas. Slepenā vienošanās, kuru aizvadītajā nedēļā publicēja Pietiek, šādu atsauci uz Antonova izsniegtām privātām garantijām nesatur. Pietiek neizdevās gūt oficiālu apstiprinājumu Satiksmes ministrijas vadībā, vai šīs garantijas apstiprinātas rakstiski vai arī bijusi mutiska vienošanās ar Antonovu.
Antonovs sevi uzskatot par cietušo, jo sniedzis privātas garantijas 14 miljoniem latu, kurus privātais akcionārs novembra sākumā jau ieguldījis lidsabiedrībā airBaltic. Tādēļ kādā Londonas advokātu birojā, kas pārstāv Antonova intereses, jau topot prasības pieteikums par zaudējumu piedziņu no Latvijas valsts, Pietiek informēja zinošs avots, kas uztur kontaktu ar finanšu krahu piedzīvojušo krievu miljonāru. Savukārt kāds informēts avots valdībā, arī nevēloties oficiāli komentēt iespējamo tiesvedību, uzsvēra, ka juridiski argumenti vērsties tiesā pret Antonovu esot arī Latvijas pusei. „Mēs uzskatām, ka Antonovs ir parādā mums,” uzsvēra valdības pārstāvis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
