Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2011.gada 17.oktobris, iepriekšējās Saeimas pirmā darba diena, negaidot izvērtās par nozīmīgu atskaites punktu jaunāko laiku Latgales vēsturē – deputāti Igaunis un Viļums nodeva deputāta svinīgo solījumu latgaliski.

Deputāti, ko ievēlēja Latgales latvieši, nodeva deputāta solījumu Latgales latviešu, latgaliešu literārajā rakstu valodā. Situācija pēc būtības sagaidāma un prognozējama, taču par negaidītu negatīvisma devu parūpējās parlamenta vadītāja Solvita Āboltiņa – viņa noraidīja solījumu latgaliski un lika deputātiem solīt vēlreiz latviešu literārajā valodā.

Latviešu literārā valoda un latgaliešu literārā rakstu valoda ir vienas latviešu valodas divas tradīcijas ar to atšķirību, ka latviešu literāro rakstu valodu aizsargā valsts, bet latgaliešu literāro rakstu valodu pēc 1934. gada apvērsuma un padomju režīma noteiktajiem aizliegumiem līdz mūsu dienām ir saglabājuši Latgales ļaudis, valstij ieņemot ļoti pasīvu lomu šajā procesā.

Valsts valodas likums 3. panta (4.) punktā definē latgaliešu valodu kā “latviešu valodas … paveidu”[1.], balstoties uz to, ir saprotams, ka latgaliešu valoda pēc būtības ir arī latviešu valoda [2.], tomēr ne visiem tas ir acīmredzams.

Izskatīsim analoģiju ar āboliem. Solvitai garšo Dzidrie āboli. Jurim patīk Antonovka. Gan Dzidrie, gan Antonovka ir ābolu paveidi, tie ir āboli pēc būtības. Un lūk – valsts rīko ābolu ballīti un palūdz Solvitai koordinēt pasākumu. Viss ir labi, kamēr ciemiņi nāk ar Dzidro ābolu groziem.

Omulīgais pasākums sit augstu vilni , bet te pēkšņi ienāk Juris, un Jurim rokās nav vis Dzidro ābolu, bet gan Antonovkas grozs. Bet Solvita nelaiž Juri ballītē, sakot, ka uz ballīti jānāk ar āboliem.

Solvita ir attāli dzirdējusi par Antonovku, bet viņas ome plātsmaizēs Antonovku nav izmantojusi, visi taču nāk ar Dzidrajiem un vispār – Antonovka izklausās pārāk slāviski, tāpēc tai nav vietas ballītē. Tas, ka Antonvka ir ābols un šī ir ābolu ballīte, Solvitai nav arguments.

Bieži ir dzirdēts jautājums – kāpēc tāds “cepiens”, liela muiža – neļāva latgaliski… Šeit ir jāatklāj nelatgaliešiem nesaskatāmais situācijas dziļais simbolisms un konteksts. Latgales sabiedrība, neskatoties uz valsts neviennozīmīgo attieksmi, kā lielu dārgumu glabā latgaliešu valodu. Ikdienas saskarsme Latgales latviešu vidū, valoda, kurā mēs runājam ar tuvajiem, Baznīcas valoda – tas viss notiek latgaliešu valodā.

Latgaliešu valoda ir mūsu latviešu valoda, latgaliešu individuālā un valstiskā latviskuma kodols. Mums ir svarīgi dzirdēt, ka šī valoda joprojām dzīvo. Ir svarīgi dzirdēt apliecinājumu – valodai joprojām ir pulss, ir cerība, ka viss sakārtosies, valodai un tautai būs nākotne.

Un tad šādā momentā Saeimas vadītāja Solvita Āboltiņa publiski pazemo Latgales deputātus, liedzot viņiem lietot latgaliešu valodu. Deputātam, kuru pārstāvēt sevi ir iebalsojuši tūkstošiem latgaliešu, kā skolaspuikam tiek likts atkārtot pantiņu vēlreiz un vēlreiz. Deputāts saņem publiskas rīkstes par to, ka ir uzdrīkstējies runāt latgaliski.

Kā šajā situācijā jutās latgalieši? Iedomājieties Dziesmu svētkus padomju laikā. Iedomājieties kopkori, kas gatavojas dziedāt “Saule, Pērkons, Daugava”, un pēkšņi – norāde no partijas komitejas, ka dziesmu gan var dziedāt, taču tā jādzied krieviski. Nu apmēram tā jutās latgalieši.

Tādā veidā, liedzot latgaliešu valodai tās likumiskās tiesības tikt izmantotai deputāta solījuma nodošanā, parlamenta vadītāja Solvita Āboltiņa ir veikusi darbības, ko varētu kvalificēt kā latgaliešu valodas rupju trivializāciju un valsts varas pretnostatījumu Latgales latviešiem.

Balstoties uz iepriekšminēto, ir saprotams, ka Solvita Āboltiņa visdrīzāk nevarētu sagaidīt vēlētāju simpātijas Latgalē, taču tas, ka Kurzemes vēlētāji politiķi ir svītrojuši tādā apjomā, lai nodrošinātu viņas neiekļūšanu nākamajā parlamenta sasaukumā, ir gana interesants pagrieziens.

Ieskatīsimies situācijā no latgaliešu skatupunkta. Solvitai Āboltiņai biļetenos ir 6540 plusi un 6289 svītrojumi, kas rezultējas 23 285 punktos. Intam Dālderim, kas, apsteidzot Āboltiņu, ir iekļuvis parlamentā, ir 23 648, tātad iekļūšanai parlamentā Āboltiņai pietrūka 364 balsis [3.].

2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti norāda, ka Kurzemē dzīvo 3655 cilvēki, kas “ikdienā lieto latgaliešu valodu”, t.i. – latgalieši [4.]. Pieņemsim, ka no šīs kopas vēlēšanās piedalījās 58%, t.i. uz iecirkņiem atnāca 2135 vēlētāji. Pieņemsim, ka no šīs apakškopas par Vienotību (tāpat kā Kurzemē kopumā) nobalsoja 19,85% [5.], tātad vēlēšanu dienā Kurzemes vēlēšanu iecirkņos bija 424 latgalieši, kuriem vienā rokā bija Vienotības biļetens un otrā – pildspalva ar iespēju izsvītrot Solvitu Āboltiņu par viņas uzbrukumu latgaliešu valodai. 424 Vienotības latgaliešu vēlētāji Kurzemē un 364 balsis, kas Āboltiņai pietrūka iekļūšanai parlamentā. Vai spējat saskatīt situācijas potenciālu?

Noslēgumā – nemānīsim sevi ar domu, ka visas pasaules latgalieši sadevās rokās un organizēti demokrātiskā veidā atbrīvojās no Latgalei nelojāla politiķa. Politiķes arogance un visatļautība nacionālā līmenī ilgākā laika posmā un vairākas nejaušības izveidoja to kokteili, kas tik negaidītā veidā implodēja politiķes karjeru.

Taču ir diezgan liela statistiska varbūtība, ka tieši latgaliešu sabiedrība, svilpojot hokeja hallē, filmējot ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, balsojot Kurzemes velēšanu apgabalā un citādi aktīvi pilsoniski iesaistoties, ir noģenerējusi politiķes nomaiņai nepieciešamo pēdējo pilienu vai, lietojot Ziemeļamerikā populāro metaforu, – salmiņu, kas pārlauza kamieļa muguru.

Labā ziņa Latgalei – ir zināms pamats apgalvot, ka latgaliešu interešu grupas ir ieguvušas svaru, kas ļauj ietekmēt politiskos procesus un personālijas Latgalei vēlamā virzienā. Attieksme pret latgaliešiem un latgaliešu valodu vairs nav tikai labā toņa un akadēmisku diskursu jautājums, negaidot tā ir kļuvusi par “būt vai nebūt” faktoru individuālu politisko karjeru griezumā.

Simboliskā cīņa starp aroganto Goliātu un Latgales Dāvidu, kas aizsākās ar svinīgo deputāta solījumu latgaliešu valodā 2011. gada oktobrī, ir noslēgusies ar Saeimas vēlēšanu rezultātu paziņošanu 2014. gada oktobrī. Latgales deputāts ir ticis atkārtoti ievēlēts un stāv, augsti paceltu galvu. Nu jau bijušajai parlamenta vadītājai mēs varam diplomātiski novēlēt veiksmes turpmākajos izaicinājumos. Vienlaikus – tūkstošiem latgaliešu gaida pirmo 12. Saeimas sēdi un jaunievēlēto Latgales deputātu zvērestu. Tauta grib dzeivōt.

[1.] http://likumi.lv/doc.php?id=14740

[2.] http://satori.lv/raksts/3877/Latvijas_speks_un_vaja_vieta

[3.] http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-5.html

[4.]http://www.lakuga.lv/2012/06/15/cik-latgalisu-voludys-lituotuoju-ir-latveja-tautys-skaiteisonys-dati/latgalisu-voludys-lituotuoju-skaits-latvejis-regionus/

[5.] http://sv2014.cvk.lv/Result-5.html

Raksts pārpublicēts no www.skreine.org

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...