Ap Dombrovski nostiprinās vēl viens varas centrs

Patlaban Vienotībā nav varas centra, aiz kura stāvētu vairākums. Daudzkārt uzsvērta Vienotības Saeimas frakcijas saliedētība, tomēr formāli tajā dominē Pilsoniskās savienības un tā dēvētās Lietussargu grupas deputāti, kas noteiktā situācijā var izpausties viedokļu dažādībā, piemēram, ja pieaugs sabiedrības kritika par kompromisiem attiecībās ar Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolētajiem zaļajiem zemniekiem.

Demisijas rakstu iesniegušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces uzsvērtais atbalsts Dombrovskim kā nākamajam Vienotības līderim, ko viņa pauda sestdien notikušās Jaunā laika kopsapulces kuluāros Latviešu biedrības namā, iespējams, ir pat būtiskāks kā Pilsoniskās savienības līdera Ģirta Valda Kristovska no tribīnes vairākkārt uzsvērtais, ka tieši Dombrovskim jāpateicas par Vienotības pārliecinošo uzvaru vēlēšanās. Pilsoniskās savienības pozīcija par labu Dombrovskim kā līderim ir zināma. Premjerā šis politiskais spēks saskata to no dažādiem Jaunā laika varas centriem nedaudz savrup stāvošo autoritāti, kas varētu garantēt kompromisus un visu pušu spēju ietekmēt lēmumus apvienotajā partijā. Dombrovska iespējas kļūt par Vienotības līderi vairāk apdraud viņa paša partijas Jaunais laiks izteiktākā varas centra, tā, kas pulcējas ap Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un viņas politisko padomnieku Edgaru Jaunupu, minstināšanās paust šādu atbalstu. Ir vērojams, ka premjers atšķirībā no Āboltiņas neuztur ciešu kontaktu ar Jaunupu, kuram ir liela ietekme uz Saeimas priekšsēdētāju, kā arī liela loma naudas piesaistē partijai.

Tomēr partijā notiek procesi, kas liek domāt, ka nedaudz savrup esošais premjers nebūs viens. Jaunā laika nesenajā valdes sēdē, kurā tika lemts par iekšlietu ministres demisiju, bija iezīmējies, ka premjers un daļa valdes bijusi pretējās pozīcijās tam varas centram, kuru pārstāv Āboltiņa un Jaunups, Pietiek apstiprinājuši vairāki partijas valdes locekļi. Mūrnieces atliktā demisija ir bijis kompromiss, kas vairāk sakritis ar pozīciju, ko ieņēmis šis kodols, kas saspiedies ap Dombrovski. Premjera sākotnējā pozīcija bijusi nepieņemt Mūrnieces demisiju, iespējams, rosinot viņai uzticības balsojumu Saeimā caur parlamenta Aizsardzības un iekšlietu komisiju, ko vada Jaunā laika valdes loceklis Ainars Latkovskis.

Āboltiņa nekad nav atzinusi vēlmi kļūt par apvienotās partijas priekšsēdētāju, bet viņa atšķirībā no tādiem redzamiem kolēģiem kā Kristovskis, Sandra Kalniete un nu arī Mūrniece nekad nav paudusi skaidru atbalstu tam, ka par Vienotības pirmo līderi jākļūst Dombrovskim. Nevēloties saasināt jau tā sarežģītās līderu attiecības Vienotībā, politiķi izvairās no publiskiem paziņojumiem, bet neformālās sarunās vairāki redzami Pilsoniskās savienības politiķi Pietiek ir uzsvēruši, ka Āboltiņas mēģinājums kļūt par apvienotās partijas līderi var radīt šķelšanos un negūt vairākuma atbalstu. Līdzīgs viedoklis dzirdēts arī kontekstā ar nenorimstošajām baumām par Saeimas spīkeres ambīcijām kandidēt prezidenta vēlēšanās – to, ka par viņu Saeimā nenobalsotu visa Vienotības frakcija, atzinuši arī Jaunā laika cilvēki.

Neoficiāli no Jaunā laika un Vienotības politiķiem izskan varbūtība - kāds partijas iekšienē varētu censties atrunāt Dombrovski no pretendēšanas uz šo politisko amatu, kas neatbilstot politiskajā procesā maz iesaistītā valdības vadītāja profilam. Jaunā laika līderu izteikumi, ka par kandidātu uz Vienotības līdera amatu jāvienojas partijas iekšienē, šādu iespēju pastiprina. To, ka Dombrovskim kā valdības vadītājam varētu nepietikt laika vadīt Vienotību, Pietiek ir teicis arī Sabiedrības citai politikai līderis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Viņš tāpat kā Āboltiņa un Jaunups uzreiz pēc vēlēšanām bija atvērts sadarbībai valdības koalīcijā ar Saskaņas centru, kam sarkano gaismu ieslēdza Dombrovskis. Tādēļ, iespējams, iekšējo varas centru savstarpējai konkurencei Jaunajā laikā un Vienotībā var būt tālejošākas sekas nekā tikai izšķiršanās par to, kuram būt Vienotības pirmajam priekšsēdētājam.

Novērtē šo rakstu: