Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Apgrieztā patiesība

Jānis Caics*
10.05.2015.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēki mēdz melot, mēdz noklusēt, mēdz neskaidri izteikties. Vai tas ir labi? Ja esat šis cilvēks un vēlaties, lai citi cilvēki kļūdaini uztvertu faktiskos apstākļus jeb apzinātu objektīvo patiesību, tad atbilde varētu būt „jā”.

Ja esat cilvēks, kuram nodod šo sagrozīto informāciju, tad atbilde varētu būt „nē”. Ja esat cilvēks, kuru varētu skart šādas sagrozītas informācijas nodošanas sekas, tad atbilde visticamāk arī būs „nē”. Ja esat morāli atbildīgs vērotājs vai klausītājs, kurš to redz vai dzird un piedevām vēl apzinās, tad atbilde, visdrīzāk, arī būs „nē”.

Protams, daudz ko izšķir sagrozītās informācijas nodošanas sekas. Dažreiz tās var būt pozitīvas. Piemēram, cilvēks samelo, lai palīdzētu citiem. Tomēr, ja informācija tiek sagrozīta ar mērķi gūt savtīgu labumu, aizskart citu intereses, iedzīvoties uz citu rēķina, tad atbildei ir jābūt „nē”. Stingram un kategoriskam „nē”. Šādas sagrozītas informācijas nodošana ir slikta, nepieņemama un nosodāma.

Lai vai kā mēs atkārtotu iepriekšējās rindkopas beidzamos vārdus, politika tomēr ir pārpildīta ar sagrozītu informāciju. Informācija tiek grozīta, tiek nodota tālāk, bet citi tiek maldināti, tiek aptumšoti. Šādā veidā politiku pārņem viltus patiesība. Skumji, ka politika ietekmē mūsu dzīvi. Politiskā procesa ietvaros tiek pieņemti likumi, tiek izšķirti daudzu cilvēku likteņi.

Deputāti ir neatņemama politiskā procesa sastāvdaļa. Deputāti veido politiku, bet politika vada deputātus. Likumsakarīgi, ka deputāti var būt gan tie, kas sagroza informāciju, gan arī tie, kuriem tiek nodota sagrozītā informācija. Abos gadījumos rezultāts var būt līdzīgs – pieņemti likumi, balstoties uz sagrozītu informāciju. Šādā veidā, pat labu gribot, deputāti var nodarīt šausmīgu ļaunumu daudziem jo daudziem cilvēkiem.

Šeit var atzīmēt konkrētu piemēru – Saeimā izskatāmo likumprojektu „Psihologu likums”. No malas raugoties vai klausoties, liekas jauki, ka šāds likumprojekts tiek virzīts uz priekšu. Sakārtota nozare, stingrs regulējums, cilvēku intereses aizsargātas. Tomēr, kad iedziļinās lietas apstākļos, kad iesaistās politiskajā procesā, tad vienīgais, kas nāk galvā, ir Džordža Orvela maģiskais partijas sauklis:

 „Karš ir miers,

Verdzība ir brīvība,

Nezināšana ir spēks.” [1]

Tā ir apgrieztā patiesība. Tieši apgrieztā patiesība ir raksturīga likumprojektam „Psihologu likums”. Šeit ir vēlams atzīmēt vairākus uzskatāmus apgrieztās patiesības piemērus – mītus. 

PIRMAIS MĪTS: Nozare ir nesakārtota

Tā ir sagrozīta informācija. Latvijā šobrīd tāpat kā lielākajā daļā pasaules (tai skaitā Eiropas) valstu pastāv brīvprātīga sertifikācijas sistēma. Ir nodibinātas vairākas psihologu profesionālās organizācijas (biedrības), kas uzņem biedrus psihologus un izsniedz tiem sertifikātus. Šīm organizācijām ir savas sertifikācijas komisijas, kas pārbauda psihologa atbilstību pēc profesionāli izstrādātiem sertifikācijas kritērijiem.

Tas nozīmē, ka profesionālas organizācijas uzņemas noteiktu atbildību par šiem psihologiem, regulāri piedāvājot kvalifikācijas celšanu semināros, konferencēs, supervīzijās. Organizācijām ir izveidotas arī ētikas komisijas, kas pārrauga Ētikas kodeksa ievērošanu no biedru puses. Ja psihologu pakalpojumu saņēmējs ir neapmierināts ar kāda psihologa darbību, tam ir tiesības vērsties ētikas komisijā ar sūdzību. Jāatzīmē, ka ētikas principi Latvijas psihologiem ir pamatā vienoti.

Galvenais, ka šobrīd katrs psihologs var izvērtēt savas finansiālās iespējas un nepieciešamību, lai paaugstinātu savu kompetenci. Šobrīd psihologam nav noteikts pienākums par maksu celt kvalifikāciju. Šobrīd psihologam nav noteikts aizliegums praktizēt, ja psihologs nevar atļauties maksāt par šo kvalifikācijas celšanu. Tomēr likumprojekts noteiks šādu pienākumu un aizliegumu.

OTRAIS MĪTS: Psihologi ir nekompetenti

Tā ir sagrozīta informācija. Par psihologu darbību saņemto sūdzību skaits nav lielāks kā citām profesijām, tai skaitā arī tādām, kas tiek stingrāk regulētas. Profesionālās organizācijas reti saņem sūdzības par biedru pārkāpumiem. Arī Izglītības un zinātnes ministrija ir apstiprinājusi, ka skolu psihologu darbība atbilst noteiktajām prasībām. Turklāt ministrija ir norādījusi, ka nav iesniegtas sūdzības par psihologu nepietiekamo kvalifikāciju – arī par tiem psihologiem, kas ieguvuši vienīgi bakalaura grādu[2].

Likumprojekta virzītāji bieži piesauc bērnu tiesību aizsardzību jomu (psihologu atzinumus bāriņtiesai un tiesai). Saka un raksta, ka šajā jomā strādā nekompetenti psihologi, kas sagatavo nepilnīgus atzinumus. Tomēr ir jāuzsver, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā psihologiem jau ir noteiktas stingras prasības (maģistra grāds, piecu gadu pieredze, atzinuma forma) – līdzīgas prasības vēlas noteikt arī visiem pārējiem psihologiem. Ja likumprojekta virzītāji turpina apgalvot, ka stingras prasības paaugstina psihologu darba kvalitāti, tad viņi nonāk pretrunā paši ar sevi.

TREŠAIS MĪTS: Psihologi ir pielīdzināmi ārstiem

Tā ir sagrozīta informācija. Psihologi (kā profesija) nav un nedrīkst tikt pielīdzināti ārstiem. Izņēmums varētu būt šīs profesijas atsevišķa grupa – klīniskie un veselības psihologi. Saskaņā ar likumprojekta virzītāju norādīto informāciju Latvijā strādā 35 klīniskie psihologi[3]. Tas nozīmē, ka dēļ 35 psihologiem pārējos 700+ praktizējošos psihologus vēlas pielīdzināt ārstiem. Interesanti, ka vairāki klīniskie psihologi vēlas līdzīgu regulējumu kā ārstiem. Tomēr, kad piedāvā izdarīt grozījumus Ārstniecības likumā, ietverot regulējumu par klīniskajiem psihologiem, šie psihologi to noraida un sāk apgalvot pretējo – psihologi tomēr atšķiras no ārstiem.

CETURTAIS MĪTS: Ministrijas atbalsta likumprojektu

Tā ir sagrozīta informācija. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija ir paudusi satraukumu par likumprojektu[4]. Ministrija ir norādījusi, ka likumprojekts paredz pārāk augstas prasības psihologiem un uzliek nesamērīgi lielu finansiālu slogu psihologiem. Ministrija ir arī paudusi satraukumu par psihologu iedalījumu pa likumprojektā norādītām jomām. Jāpiebilst, ka līdzīgu satraukumu ir paudusi arī Iekšlietu ministrija[5].

PIEKTAIS MĪTS: Psihologi atbalsta likumprojektu

Tā ir sagrozīta informācija. Daudzi psihologi nav informēti par likumprojekta saturu un tā pieņemšanas sekām. Daudzi psihologi ir maldināti par likumprojekta saturu un tā pieņemšanas sekām. Kad atklāj visu patiesību, tad daudzus pārņem liels izbrīns. Būtiski ir atzīmēt, ka tikai pāris dienu laikā vairāk kā 230 psihologi parakstījās pret likumprojektu. Arī daudzi citi psihologi ir pauduši apņēmību parakstīties pret likumprojektu.

SESTAIS MĪTS: Likumprojekts atbilst sabiedrības interesēm

Tā ir sagrozīta informācija. Likumprojekts paredz tik nesamērīgas prasības, ka drīzumā sabiedrībai vairs nebūs pieejami psihologu pakalpojumi. Darbu varēs turpināt vienīgi finansiāli nodrošināti psihologi. Savukārt lauku novados psihologi būs spiesti pārtraukt savu darbību. Interesanti, Ministru kabinets ir konstatējis, ka jau šobrīd ir problēmas nodrošināt psihologu pieejamību, un līdz 1.septembrim ir noteicis termiņu, lai iesniegtu priekšlikumus šīs problēmas risināšanai[6]. Zīmīgi, ka Saeimā, vēršot uzmanību uz šo nepilnību, ir saņemta deputāta atbilde: „Saeima netaisās pakārtoties Ministru kabineta darbam.”

Papildus ir jāatzīmē, ka nesamērīgo finansiālo prasību dēļ psihologi par saviem pakalpojumiem pieprasīs lielāku cenu, lai varētu vismaz kaut kādā veidā kompensēt lielos izdevumus. Protams, tas arī neatbilst sabiedrības interesēm.

SEPTĪTAIS MĪTS: Likumprojekts atbilst psihologu interesēm

Tā ir sagrozīta informācija. Viens no visabsurdākajiem mītiem. Lai likumprojekta virzītāji to pasaka acīs tiem daudzajiem skolu psihologiem, kuriem ir bakalaura grāds. Likumprojekts paredz šiem psihologiem aizliegumu patstāvīgi strādāt – tātad būs jāmaksā supervīzoram par pārraudzību. Likumprojekts paredz šiem psihologiem 5 gadu laikā iegūt profesionālā maģistra grādu (4-6 semestri) un vēl papildus (pēc grāda iegūšanas) iziet vienu gadu supervīzijas – ne mazāk kā 40 stundas. Ja patur prātā, ka viens studiju gads izmaksā aptuveni 1700-2000 EUR, bet viena supervīzijas stunda maksā aptuveni 30 EUR, tad papildu izmaksas varētu sastādīt aptuveni 7000 EUR. Šeit ir svarīgi uzsvērt, ka daudzi skolu psihologi lauku novados saņem salīdzinoši mazu atalgojumu. Arī pārējiem psihologiem likumprojekts, maigi izsakoties, sagādās „neērtības” – būs jārēķinās ar papildu ikgadējiem izdevumiem vairāku simtu eiro apmērā.

Kā redzams, mītu ir daudz[7]. Vai cilvēkiem no tā ir labāk? Nē, vienīgi tiem, kas šos mītus izplata. Ja deputāti tiem noticēs, tad šeit varēs izmantot Orvela garā formulētu saukli:

„ANTISOCIĀLS IR SOCIĀLS,

NESAMĒRĪGS IR SAMĒRĪGS,

PRETTIESISKS IR TIESISKS.”

Šādos apstākļos ir jānovēl deputātiem spēju izrauties no apgrieztās patiesības, spēju saskatīt objektīvo patiesību, un spēju pieņemt cilvēcīgu lēmumu[8].

* Latvijas Psihologu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs 


[1] Citāts no Džordža Orvela romāna „1984” (sk. Orwell G. Nineteen Eighty-Four. Boston: Houghton Mifflin Harcourt, 1987, p.25).

[2] Izglītības un zinātnes ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 01-02/1434.

[3] Likumprojekta „Psihologu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

[4] Izglītības un zinātnes ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 01-02/1434.

[5] Iekšlietu ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 1-28/846.

[6] Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra sēdes protokols Nr.10, 16.§.

[7] Šajā rakstā nav uzskaitīti visi mīti, kas tiek izplatīti sakarā ar šo likumprojektu. Ir arī vēl vairāki citi mīti. Piemēram, mīts, ka augstskolas izsniedz diplomus visās likumprojektā norādītās jomās. Izglītības un zinātnes ministrija šo mītu ir sagrāvusi, norādot pretēju informāciju.

[8] Atteikties no plānotās piespiedu sertifikācijas un finansiālā sloga, un aizstāt to ar psihologu reģistru, efektīvu sūdzību izskatīšanas mehānismu, izglītības programmu pilnveidošanu.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...