Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Apgrieztā patiesība

Jānis Caics*
10.05.2015.
Komentāri (6)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēki mēdz melot, mēdz noklusēt, mēdz neskaidri izteikties. Vai tas ir labi? Ja esat šis cilvēks un vēlaties, lai citi cilvēki kļūdaini uztvertu faktiskos apstākļus jeb apzinātu objektīvo patiesību, tad atbilde varētu būt „jā”.

Ja esat cilvēks, kuram nodod šo sagrozīto informāciju, tad atbilde varētu būt „nē”. Ja esat cilvēks, kuru varētu skart šādas sagrozītas informācijas nodošanas sekas, tad atbilde visticamāk arī būs „nē”. Ja esat morāli atbildīgs vērotājs vai klausītājs, kurš to redz vai dzird un piedevām vēl apzinās, tad atbilde, visdrīzāk, arī būs „nē”.

Protams, daudz ko izšķir sagrozītās informācijas nodošanas sekas. Dažreiz tās var būt pozitīvas. Piemēram, cilvēks samelo, lai palīdzētu citiem. Tomēr, ja informācija tiek sagrozīta ar mērķi gūt savtīgu labumu, aizskart citu intereses, iedzīvoties uz citu rēķina, tad atbildei ir jābūt „nē”. Stingram un kategoriskam „nē”. Šādas sagrozītas informācijas nodošana ir slikta, nepieņemama un nosodāma.

Lai vai kā mēs atkārtotu iepriekšējās rindkopas beidzamos vārdus, politika tomēr ir pārpildīta ar sagrozītu informāciju. Informācija tiek grozīta, tiek nodota tālāk, bet citi tiek maldināti, tiek aptumšoti. Šādā veidā politiku pārņem viltus patiesība. Skumji, ka politika ietekmē mūsu dzīvi. Politiskā procesa ietvaros tiek pieņemti likumi, tiek izšķirti daudzu cilvēku likteņi.

Deputāti ir neatņemama politiskā procesa sastāvdaļa. Deputāti veido politiku, bet politika vada deputātus. Likumsakarīgi, ka deputāti var būt gan tie, kas sagroza informāciju, gan arī tie, kuriem tiek nodota sagrozītā informācija. Abos gadījumos rezultāts var būt līdzīgs – pieņemti likumi, balstoties uz sagrozītu informāciju. Šādā veidā, pat labu gribot, deputāti var nodarīt šausmīgu ļaunumu daudziem jo daudziem cilvēkiem.

Šeit var atzīmēt konkrētu piemēru – Saeimā izskatāmo likumprojektu „Psihologu likums”. No malas raugoties vai klausoties, liekas jauki, ka šāds likumprojekts tiek virzīts uz priekšu. Sakārtota nozare, stingrs regulējums, cilvēku intereses aizsargātas. Tomēr, kad iedziļinās lietas apstākļos, kad iesaistās politiskajā procesā, tad vienīgais, kas nāk galvā, ir Džordža Orvela maģiskais partijas sauklis:

 „Karš ir miers,

Verdzība ir brīvība,

Nezināšana ir spēks.” [1]

Tā ir apgrieztā patiesība. Tieši apgrieztā patiesība ir raksturīga likumprojektam „Psihologu likums”. Šeit ir vēlams atzīmēt vairākus uzskatāmus apgrieztās patiesības piemērus – mītus. 

PIRMAIS MĪTS: Nozare ir nesakārtota

Tā ir sagrozīta informācija. Latvijā šobrīd tāpat kā lielākajā daļā pasaules (tai skaitā Eiropas) valstu pastāv brīvprātīga sertifikācijas sistēma. Ir nodibinātas vairākas psihologu profesionālās organizācijas (biedrības), kas uzņem biedrus psihologus un izsniedz tiem sertifikātus. Šīm organizācijām ir savas sertifikācijas komisijas, kas pārbauda psihologa atbilstību pēc profesionāli izstrādātiem sertifikācijas kritērijiem.

Tas nozīmē, ka profesionālas organizācijas uzņemas noteiktu atbildību par šiem psihologiem, regulāri piedāvājot kvalifikācijas celšanu semināros, konferencēs, supervīzijās. Organizācijām ir izveidotas arī ētikas komisijas, kas pārrauga Ētikas kodeksa ievērošanu no biedru puses. Ja psihologu pakalpojumu saņēmējs ir neapmierināts ar kāda psihologa darbību, tam ir tiesības vērsties ētikas komisijā ar sūdzību. Jāatzīmē, ka ētikas principi Latvijas psihologiem ir pamatā vienoti.

Galvenais, ka šobrīd katrs psihologs var izvērtēt savas finansiālās iespējas un nepieciešamību, lai paaugstinātu savu kompetenci. Šobrīd psihologam nav noteikts pienākums par maksu celt kvalifikāciju. Šobrīd psihologam nav noteikts aizliegums praktizēt, ja psihologs nevar atļauties maksāt par šo kvalifikācijas celšanu. Tomēr likumprojekts noteiks šādu pienākumu un aizliegumu.

OTRAIS MĪTS: Psihologi ir nekompetenti

Tā ir sagrozīta informācija. Par psihologu darbību saņemto sūdzību skaits nav lielāks kā citām profesijām, tai skaitā arī tādām, kas tiek stingrāk regulētas. Profesionālās organizācijas reti saņem sūdzības par biedru pārkāpumiem. Arī Izglītības un zinātnes ministrija ir apstiprinājusi, ka skolu psihologu darbība atbilst noteiktajām prasībām. Turklāt ministrija ir norādījusi, ka nav iesniegtas sūdzības par psihologu nepietiekamo kvalifikāciju – arī par tiem psihologiem, kas ieguvuši vienīgi bakalaura grādu[2].

Likumprojekta virzītāji bieži piesauc bērnu tiesību aizsardzību jomu (psihologu atzinumus bāriņtiesai un tiesai). Saka un raksta, ka šajā jomā strādā nekompetenti psihologi, kas sagatavo nepilnīgus atzinumus. Tomēr ir jāuzsver, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā psihologiem jau ir noteiktas stingras prasības (maģistra grāds, piecu gadu pieredze, atzinuma forma) – līdzīgas prasības vēlas noteikt arī visiem pārējiem psihologiem. Ja likumprojekta virzītāji turpina apgalvot, ka stingras prasības paaugstina psihologu darba kvalitāti, tad viņi nonāk pretrunā paši ar sevi.

TREŠAIS MĪTS: Psihologi ir pielīdzināmi ārstiem

Tā ir sagrozīta informācija. Psihologi (kā profesija) nav un nedrīkst tikt pielīdzināti ārstiem. Izņēmums varētu būt šīs profesijas atsevišķa grupa – klīniskie un veselības psihologi. Saskaņā ar likumprojekta virzītāju norādīto informāciju Latvijā strādā 35 klīniskie psihologi[3]. Tas nozīmē, ka dēļ 35 psihologiem pārējos 700+ praktizējošos psihologus vēlas pielīdzināt ārstiem. Interesanti, ka vairāki klīniskie psihologi vēlas līdzīgu regulējumu kā ārstiem. Tomēr, kad piedāvā izdarīt grozījumus Ārstniecības likumā, ietverot regulējumu par klīniskajiem psihologiem, šie psihologi to noraida un sāk apgalvot pretējo – psihologi tomēr atšķiras no ārstiem.

CETURTAIS MĪTS: Ministrijas atbalsta likumprojektu

Tā ir sagrozīta informācija. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija ir paudusi satraukumu par likumprojektu[4]. Ministrija ir norādījusi, ka likumprojekts paredz pārāk augstas prasības psihologiem un uzliek nesamērīgi lielu finansiālu slogu psihologiem. Ministrija ir arī paudusi satraukumu par psihologu iedalījumu pa likumprojektā norādītām jomām. Jāpiebilst, ka līdzīgu satraukumu ir paudusi arī Iekšlietu ministrija[5].

PIEKTAIS MĪTS: Psihologi atbalsta likumprojektu

Tā ir sagrozīta informācija. Daudzi psihologi nav informēti par likumprojekta saturu un tā pieņemšanas sekām. Daudzi psihologi ir maldināti par likumprojekta saturu un tā pieņemšanas sekām. Kad atklāj visu patiesību, tad daudzus pārņem liels izbrīns. Būtiski ir atzīmēt, ka tikai pāris dienu laikā vairāk kā 230 psihologi parakstījās pret likumprojektu. Arī daudzi citi psihologi ir pauduši apņēmību parakstīties pret likumprojektu.

SESTAIS MĪTS: Likumprojekts atbilst sabiedrības interesēm

Tā ir sagrozīta informācija. Likumprojekts paredz tik nesamērīgas prasības, ka drīzumā sabiedrībai vairs nebūs pieejami psihologu pakalpojumi. Darbu varēs turpināt vienīgi finansiāli nodrošināti psihologi. Savukārt lauku novados psihologi būs spiesti pārtraukt savu darbību. Interesanti, Ministru kabinets ir konstatējis, ka jau šobrīd ir problēmas nodrošināt psihologu pieejamību, un līdz 1.septembrim ir noteicis termiņu, lai iesniegtu priekšlikumus šīs problēmas risināšanai[6]. Zīmīgi, ka Saeimā, vēršot uzmanību uz šo nepilnību, ir saņemta deputāta atbilde: „Saeima netaisās pakārtoties Ministru kabineta darbam.”

Papildus ir jāatzīmē, ka nesamērīgo finansiālo prasību dēļ psihologi par saviem pakalpojumiem pieprasīs lielāku cenu, lai varētu vismaz kaut kādā veidā kompensēt lielos izdevumus. Protams, tas arī neatbilst sabiedrības interesēm.

SEPTĪTAIS MĪTS: Likumprojekts atbilst psihologu interesēm

Tā ir sagrozīta informācija. Viens no visabsurdākajiem mītiem. Lai likumprojekta virzītāji to pasaka acīs tiem daudzajiem skolu psihologiem, kuriem ir bakalaura grāds. Likumprojekts paredz šiem psihologiem aizliegumu patstāvīgi strādāt – tātad būs jāmaksā supervīzoram par pārraudzību. Likumprojekts paredz šiem psihologiem 5 gadu laikā iegūt profesionālā maģistra grādu (4-6 semestri) un vēl papildus (pēc grāda iegūšanas) iziet vienu gadu supervīzijas – ne mazāk kā 40 stundas. Ja patur prātā, ka viens studiju gads izmaksā aptuveni 1700-2000 EUR, bet viena supervīzijas stunda maksā aptuveni 30 EUR, tad papildu izmaksas varētu sastādīt aptuveni 7000 EUR. Šeit ir svarīgi uzsvērt, ka daudzi skolu psihologi lauku novados saņem salīdzinoši mazu atalgojumu. Arī pārējiem psihologiem likumprojekts, maigi izsakoties, sagādās „neērtības” – būs jārēķinās ar papildu ikgadējiem izdevumiem vairāku simtu eiro apmērā.

Kā redzams, mītu ir daudz[7]. Vai cilvēkiem no tā ir labāk? Nē, vienīgi tiem, kas šos mītus izplata. Ja deputāti tiem noticēs, tad šeit varēs izmantot Orvela garā formulētu saukli:

„ANTISOCIĀLS IR SOCIĀLS,

NESAMĒRĪGS IR SAMĒRĪGS,

PRETTIESISKS IR TIESISKS.”

Šādos apstākļos ir jānovēl deputātiem spēju izrauties no apgrieztās patiesības, spēju saskatīt objektīvo patiesību, un spēju pieņemt cilvēcīgu lēmumu[8].

* Latvijas Psihologu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs 


[1] Citāts no Džordža Orvela romāna „1984” (sk. Orwell G. Nineteen Eighty-Four. Boston: Houghton Mifflin Harcourt, 1987, p.25).

[2] Izglītības un zinātnes ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 01-02/1434.

[3] Likumprojekta „Psihologu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

[4] Izglītības un zinātnes ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 01-02/1434.

[5] Iekšlietu ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 1-28/846.

[6] Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra sēdes protokols Nr.10, 16.§.

[7] Šajā rakstā nav uzskaitīti visi mīti, kas tiek izplatīti sakarā ar šo likumprojektu. Ir arī vēl vairāki citi mīti. Piemēram, mīts, ka augstskolas izsniedz diplomus visās likumprojektā norādītās jomās. Izglītības un zinātnes ministrija šo mītu ir sagrāvusi, norādot pretēju informāciju.

[8] Atteikties no plānotās piespiedu sertifikācijas un finansiālā sloga, un aizstāt to ar psihologu reģistru, efektīvu sūdzību izskatīšanas mehānismu, izglītības programmu pilnveidošanu.

Novērtē šo rakstu:

20
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...