Iesaki rakstu: 
Elektroenerģijas tarifu apstiprināšanas kārtība izrādījusies būtisks apgrūtinājums tiem, kas tos vēlētos apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Elektroenerģijas tirgus likums no 2009. gada 1. janvāra ļauj Latvenergo pašiem noteikt tarifus un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) var vienīgi pārbaudīt to atbilstību metodikai un, ja problēmu nav, tikai neiebilst pret tiem. Tādējādi izveidojusies situācija, ka „nav īsti administratīvā akta, ko apstrīdēt”, norāda juristi. Šāda situācija ir iedzīvotājiem „nedraudzīga” un pretrunā ar administratīvā procesa būtību, kas veidots tā, lai valsts un pašvaldību iestāžu lēmumus varētu apstrīdēt katrs iedzīvotājs, nevis tikai augsti kvalificēti juristi, kas orientējas normatīvo aktu niansēs.
„Vidusmēra cilvēkam ar labu izglītību nav viegli uztverams, kā pārsūdzēt elektroenerģijas tarifus. Ir gadījumi, kad tos nosaka Regulators. Tad viss ir skaidrs, bet, ja tarifus nosaka Latvenergo un Regulators tiem tikai neiebilst, ir diezgan sarežģīti atrast pareizo dokumentu pārsūdzēšanai,” Pietiek norāda konstitucionālo un administratīvo tiesību eksperts Edgars Pastars. Tā kā gadījumā ar jaunajiem Latvenergo tarifiem Regulators sēdē vienkārši nav cēlis iebildumus un tiem piekritis, nav pieņemts dokumentāli apstiprināts lēmums, kuru ieinteresētie varētu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.
Pastars, kurš pētījis šo gadījumu, nonācis pie secinājuma, ka visticamāk pārsūdzēt varētu Regulatora padomes 2011. gada 16. februāra lēmumu, ar kuru atcelti iepriekš spēkā bijušie Latvenergo tarifi. Šis lēmums ticis publicēts un ir pieejams pārsūdzēt gribētājiem. Otra iespēja būtu pārsūdzēt oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis 2011. gada 27. janvārī publicētos Latvenergo jaunos tarifus. Visbeidzot trešā iespēja ir pārsūdzēt Regulatora 2007. gada 12. decembra lēmumu, ar kuru apstiprināta Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem, kas nosaka kārtību, kā ražotājs nosaka tarifus.
Jebkurā gadījumā Pastars uzskata, ka nav normāla tarifu noteikšanas sistēma, kurā, ne tikai iedzīvotājiem, bet arī augsti kvalificētiem juristiem nav viegli izprast, kurš ir pārsūdzamais lēmums. Līdz ar to neesot arī skaidrs, kurā no administratīvās tiesas instancēm vērsties. Ierasta prakse ir sūdzību iesniegt Administratīvajā rajona tiesā, bet, ja tiek apstrīdēts Regulatora lēmums, lieta pēc piekritības nonāk Administratīvajā apgabaltiesā.
Kamēr tarifu lietā nav bijis Administratīvās tiesas visu instanču sprieduma, nav iespējama vēršanās Satversmes tiesā. Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede Pietiek pieļāva, ka vēršanās Konstitucionālajā tiesā šajā lietā ir iespējama, un apstrīdēt, visticamāk, varot tiesību normu, kas regulē šādu tarifu noteikšanas kārtību. To regulē gan Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta 3. daļa, gan ar Regulatora lēmumu pieņemtā metodoloģija. (Pirmo un otro dokumentu Pietiek publicē; Latvenergo publikāciju Latvijas Vēstnesī var atrast šeit: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=224965&laidiens_id=9884 )
Tikmēr Pastars iespēju, ka tiesa varētu atcelt jaunos Latvenergo tarifus vērtē kā „iluzoru”. „Diemžēl tiesa nevarēs pārbaudīt un izvērtēt to, ko grib iedzīvotāji, - vai Latvenergo strādā tik optimāli, lai paaugstinātu tarifus,” prognozē Pastars. Visticamāk, tiesa varētu atcelt lēmumu par tarifu celšanu tad, ja tiktu konstatēti rupji pārkāpumi tarifu aprēķināšanas metodoloģijas ievērošanā. Kā zināms, Regulators šādu neatbilstību neatklāja un pret Latvenergo tarifiem neiebilda.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
