Apmaiņā pret Krājbankas sanāciju Antonovs bijis gatavs liecināt pret oligarhiem
PIETIEK24.02.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
CRC
27.02.2012. 22:11Jāaa piedāvājums iegrūzt vēl 150 Mio par to, ka kaut ko pret kaut ko liecinās - reāli paņirdzu. Paldies lēmuma pieņēmējiem, lai kādi tie ir, bet nu tik stulbi jau nav.
V biedrs
26.02.2012. 19:35Tad jau sanāk, ka Vienotība ir oligarhu aizstāvis un balsts, labāk nometa zemē 300milj. tautas naudas nekā atdeva vecos kretīnus saplosīšanai.
Smerdeļi nolādētie.
šok
26.02.2012. 18:12Neliešu banda,tāds tādam galā,kā virtenē sakarināti un nabaga tauta tik vēlē un vēlē.
kā lācis taisa politiku
26.02.2012. 13:33sola
25.02.2012. 11:26
Tad rekur lācīt, aug tās kājas.Tad tapēc tik fiksi vajadzēja drauģeli ielikt par likvidatoru un nolaist banku pa burbuli.Tas velreiz pierada Vienotības smaku un nelietību.
haralds
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
25.02.2012. 22:10vai apmaiņā pret to, ka krājbanku nesanē, Antonovs bijis gatavs liecināt par oligarhiem?
ouja
25.02.2012. 19:30Šitas tips tak vēl nemaz ne tik sen kaut kur Rīgā tikās ar Lembergiem.
Nebija jau šim ko teikt
25.02.2012. 16:03Nebija jau ko teikt. Oligarhu tēma jau Zatlera un Dombrovska krēslu turēšanai un tikai.Latvijas valdībai labi-citiem viss kas jāizdomā,lai attaisnotu savu neprasmi,neizdarību,nolaidību,vai personisko ieinteresētību. Dombrovskim un zatleram tikai jāpasaka viens vārds-oligarhi un Latvija saprot.
santa
25.02.2012. 14:26Tā arī nesaprotu, kurus Ziemassvētkus šim tipam piesolīja kā pēdējos?
sola
25.02.2012. 11:26Tad rekur lācīt, aug tās kājas.Tad tapēc tik fiksi vajadzēja drauģeli ielikt par likvidatoru un nolaist banku pa burbuli.Tas velreiz pierada Vienotības smaku un nelietību.
dadzis
25.02.2012. 09:00visaz skaidra oligarhu spēks Latvijā nepieļaut tāda Antonova māžošanos pret tiem :)
Tātad Latvijā politiskā vara un tiesiskā ir tomēr divas dažādas varas vienā valstī.
andris
25.02.2012. 07:49laikam ieprieksheejaas bankas likteni leema savaadaak,tapeec shie viirinji izdomaaja pavisam savaadaaku scenaariju....gigi!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
