Apmaksāts brauciens uz Sanktmoricu - pateicība ierēdnim par pareizu balsojumu finansējuma sadalē?
PIETIEK05.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas apmaksātais brauciens uz Sanktmoricu Šveicē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietniekam Edgaram Severam nav bijis tik nevainīgs, kā sākotnēji šķita: federācija apmaksāt Severa braucienu ministrijai piedāvājusies trīs nedēļas pēc tam, kad ministrijas komisija, kuras sastāvā bija arī šis ierēdnis, izlēmusi par finansējuma sadali sportam, tostarp par dotācijas piešķiršanu SIA Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”.
Pietiek jau informējis par federācijas viceprezidenta Zinta Ekmaņa vēstuli, ar kuru tā šā gada sākumā izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim lūgusi atļauju „komandēt uz Pasaules čempionātu bobslejā un skeletonā, kurš notiks 2013.gada 01. - 04.februārim Sanktmoricā (Šveice), Jūsu vadītās ministrijas Departamenta sporta jomā direktora vietnieku Edgaru Severu”.
Federācija apliecinājusi gatavību „segt komandējuma izmaksas: izvietošanu, aviobiļetes” un apliecinājusi ministram, ka „Severa klātbūtne čempionātā veicinās izpratni par augsto sasniegumu sporta realitātēm un problēmām, mūsu sporta veidu tehnikas īpatsvaru augstvērtīga rezultāta veidošanā”. Ministrija šādu atļauju arī deva.
Sākotnēji ministrija „nepamanīja” Pietiek uzdoto jautājumu vidū tieši to, kurā tika lūgts sniegt informāciju arī par to, kas apmaksājis šo komandējumu. Tomēr pēc tam ministrija atklāja, ka valsts amatpersonas aviobiļete un naktsmītnes apmaksātas no Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas līdzekļiem (precīza summa ministrijai neesot zināma). Savukārt no budžeta līdzekļiem segti Ls 145,56 – dienas nauda un apdrošināšana.
„Nevarētu teikt, ka šāda prakse, kad komandējuma izmaksas daļēji sedz trešā puse, ir bieža, bet ir komandējumi, kurus daļēji apmaksā kāda cita institūcija vai uzaicinātāja puse (piemēram, saistībā ar amatpersonu dalību ES sanāksmēs, darba grupās vai citos pasākumos),” – šāda bija ministrijas atbilde uz jautājumu, vai ir bieži gadījumi, kad ministrijas darbinieku komandējumi tiek apmaksāti ne tikai no tās budžeta līdzekļiem.
Jau pēc šīs sarakstes ministra Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs informēja Pietiek, ka līdz šim zemāka ranga ierēdņus komandējumos norīkojis ministrijas valsts sekretārs, kurš vienlaikus arī izvērtējis to likumību un lietderību. Taču pēc Pietiek jautājumu saņemšanas „ministrs ir pievērsis uzmanību minētajam gadījumam un, apzinoties tā neviennozīmību, šodien ir uzdevis valsts sekretārei Sandai Liepiņai līdz 1. martam izvērtēt un iesniegt informāciju par to, lai pārliecinātos par komandējuma likumību un lietderību. Pēc izvērtējuma saņemšanas ministrs nekavējoties pieņems lēmumu par tālāku rīcību”.
Pašlaik ne tikai ministrs, bet arī valsts sekretāre turpina slimot, tā ka nekādi lēmumi arī četras dienas pēc noteiktā termņa nav pieņemti, tikmēr Pietiek noskaidrojis, ka piedāvājumu apmaksāt Severa braucienu federācija izteikusi tieši trīs nedēļas pēc tam, kad ierēdnis piedalījies komisijas sēdē, kura spriedusi par finansējuma piešķiršanu sportam, tostarp arī bobslejam un skeletonam.
Pagājušā gada 13. decembrī pieņemts ministrijas rīkojums Nr. 457 „Par Finanšu piešķiršanas sportam komisijas izveidi”. Tajā noteikts, ka šāda komisija izveidojama, lai „izvērtētu pieprasījumus finanšu līdzekļu saņemšanai un sagatavotu priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta programmas 09.00.00 „Sports" apakšprogrammas 09.04.00 „Sporta būves", apakšprogrammas 09.09.00 „Sporta federācijas un sporta pasākumi", apakšprogrammas 09.16.00 „Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā" un apakšprogrammas 09.21.00 „Augstas klases sasniegumu sports" finanšu līdzekļu (dotācijas) sadalījumam, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2010.gada 4.oktobra reglamenta Nr.27 „Finanšu piešķiršanas sportam komisijas reglaments" 4.punktu”.
Ar šo pašu rīkojumu, ko Ķīļa slimības laikā parakstījis viņa aizvietotājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, apstiprināts arī komisijas sastāvs, un par komisijas priekšsēdētāja vietnieku kļuvis tieši Severs. Savukārt komisijas priekšsēdētāja ir departamenta direktora Ulrika Auniņa, kuras izraudzīšanās konkursu nesen par prettiesisku atzinusi administratīvā rajona tiesa.
Vienīgā komisijas sēde notikusi 18.decembrī, un tajā piedalījies arī Severs kā komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Komisijas sēdē izvērtēts tieši finanšu sadalījums - saskaņā ar ministrijas tagad sniegto oficiālo informāciju "saņemtie pieteikumi valsts budžeta līdzekļu sadalei IZM valsts budžeta programmas „Sports” četrās apakšprogrammās - „Sporta būves”, „Sporta federācijas un sporta pasākumi”, „Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā” un „Augstas klases sasniegumu sports”. Komisija sagatavoja priekšlikumus paredzēto līdzekļu sadalei, un šie priekšlikumi tika iesniegti izvērtēšanai Latvijas Nacionālajā sporta padomē (LNSP)".
Ministrija gan īpaši uzsver, ka "komisijas sagatavotajā un LNSP iesniegtajā priekšlikumā par 2013.gada valsts budžeta līdzekļu sadali nevienā no apakšprogrammām biedrība „Latvijas Bobsleja un skeletona federācija” nav noteikta kā valsts budžeta līdzekļu (dotācijas) saņēmēja". Taču ministrija nenoliedz, ka "LNSP tika atbalstīts priekšlikums par dotācijas piešķiršanu SIA Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”, kuras 100% kapitāla daļu turētāja ir IZM".
Ar šiem faktiem Pietiek jau ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
