Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists - nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Nebūtu labi pieļaut, ka Latvijā pieaug to apdzīvoto vietu skaits, kuras paliek gan bez ģimenes ārstiem, gan potenciāli arī aptiekām, jo to uzturēšana reģionos, tirgojot tikai medikamentus, ir nerentabla.

Laukos, jo īpaši Latgalē, ik gadu tiek slēgtas vairākas aptiekas. Pagājušajā gadā Latgalē slēdza divas aptiekas, un līdz ar Kalupes aptiekas slēgšanu Daugavpils novads ar 19 pagastiem palicis tikai ar vienu aptieku - Višķu pagastā, kuru diemžēl arī var piemeklēt līdzīgs liktenis. Klientu skaits samazinās, savukārt prasības aptiekām gadu no gada aug. Piemēram, pēdējo gadu prasības, kas saistītas ar e-recepšu apkalpošanu slikti strādājošā e-veselības sistēmā, programma zāļu verifikācijai un pretviltošanas pārbaudei, kases aparātu un kases sistēmu nomaiņa atbilstoši kārtējām jaunajām prasībām. Tas viss prasa investīcijas, savukārt tikai ar zāļu tirgošanu šīs izmaksas reģionos nevar nosegt.

Pagaidām Ministru kabineta noteikumi paredz, ka aptiekas drīkst sniegt tikai atsevišķus pakalpojumus - ķermeņa masas, holesterīna, asinsspiediena un cukura līmeņa mērīšanu. Visus šos pakalpojumus mēs veicam, turklāt daudzviet pat bez maksas. Diemžēl uz lūgumiem apsvērt jaunu pakalpojumu iekļaušanu, ļaujot aptiekās darīt vairāk, atsaucības no Veselības ministrijas līdz šim īsti nav bijis. Mēs piedāvājam atļauto pakalpojumu klāstu papildināt, piemēram, ar detalizētām farmaceita konsultācijām kā valsts apmaksātu pakalpojumu, vakcinācijas kabinetu ieviešanu daļā aptieku un citiem pakalpojumiem. Aptieka būtu kā savā ziņā veselīga dzīvesveida centrs, kurā saņemt atbilstošu konsultāciju un medikamentus, kad nepieciešams jau ārstēties.

Aptiekas ir ieinteresētas sniegt pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, jo vairāk pakalpojumu nozīmē vairāk klientu un lielāku rentablitāti arī mazapdzīvotās vietās. Turklāt farmaceiti nav kasieri pie lodziņa. Viņu zināšanas un pieredze ļauj sniegt iedzīvotājiem profesionālas veselības aprūpes speciālista konsultācijas un pakalpojumus. Līdz ar to nav pamata bažām, ka aptiekās atļauto pakalpojumu loka paplašināšana varētu būt bīstama klientiem.

Tādēļ “Mēness aptieku” darbības modelis ir orientēts uz kompetentu un izsmeļošu farmaceita konsultāciju sniegšanu sadarbībā ar ārstiem, nevis iegādāto medikamentu daudzuma atlaidēm. Būtiska ir pēc iespējas lielāka sadarbību starp ārstiem un farmaceitiem, lai pacienti tiktu rūpīgi uzraudzīti no abām pusēm. Mūsu farmaceitu praksē nereti nevis iesakām papildus zāles, bet tieši otrādi - atrunājam mūsu klientu no reklāmās redzētu produktu lietošanas, ja viņiem tie nav vajadzīgi. Farmaceitu konsultācijas ir visbiežāk izmantotais aptiekas pakalpojumus, un diezgan liela daļa aptiekas apmeklējumu beidzas bez pirkumiem. Tas apliecina farmaceitu kā veselības aprūpes speciālistu lomu.

Diskusijās par aptieku pakalpojumu liberalizāciju, būtu svarīgi atcerēties, aptieka nav bode, kur aiziet un nopirkt pēc iespējas vairāk zāļu. Būtībā ikviens medikaments ir inde. Tādēļ iedzīvotāju un veselības sistēmas kopumā interesēs būtu pilnvērtīgi izmantot aptieku kā veselības aprūpes iestāžu potenciālu, paplašinot pakalpojumu klāstu, ko tās var sniegt. Lai aptiekas konkurē un piesaista apmeklētājus ar pakalpojumu, nevis tikai ar cenu reklāmām, jo nav labi stimulēt zāļu lietošanu ar atlaidēm, bonusa punktu uzkrāšanu pirkumiem, kas šobrīd ir galvenais aptieku savstarpējās konkurences ierocis.

* AS Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

10
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...