Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd lielā steigā, maldinot Ministru kabinetu un Latvijas sabiedrību, ignorējot nozares viedokli, bez nozares analīzes, bez ietekmes uz tautsaimniecību analīzes Ekonomikas ministrija (EM) mēģina virzīt grozījumus Ministru kabinetā. Pirmdien, 13.06. Ministru kabineta komitejas sēdē tiek plānots skatīt Ministru kabineta noteikumu 262. un 221. grozījumu projektus, atbilstoši kuriem strādā atjaunojamās enerģijas ražotāji. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija kategoriski iestājas pret šobrīd iesniegto projektu, jo tā pieņemšanas rezultātā tiktu pilnībā sagrauta visa nozare.

Ministrija uzsver, ka ir jārespektē iepriekš pieņemtie obligātā iepirkuma lēmumi, taču ministrijas darbs šobrīd ir vērsts, lai mazo ražotāju saņemto atbalstu padarītu neleģitīmu jau no pirmās atbalsta saņemšanas dienas. MK noteikumu nr.262. grozījumu būtība ir caur kaut kādu šodien izveidotu filtru skatīties uz pagātnes notikumiem un sodīt tos ražotājus, kas pagātnē neatbilda šodien izstrādātajiem kritērijiem. Šodien tiek pateikts, kā uzņēmējiem vajadzēja plānot savu darbību pagātnē, un neatbilstība šiem kritērijiem tiek pasludināta par noziegumu, un tam piemērots sods. Tiek aizmirsts, ka ražotāji visu laiku ir strādājuši tikai un vienīgi likumu un MK noteikumu ietvaros (kopš 2009. gada Elektroenerģijas tirgus likums, MK 262. un MK 221. noteikumi kopumā ir grozīti 29 reizes, bet nozare vēl arvien ir tālu no sakārtotības).

Ministrija apgalvo, ka, izstrādājot MK noteikumu projektu, ir bijušas sarunas ar nozares pārstāvjiem. Faktiski ir bijušas tikšanās, kurās ministrijas pārstāvji informēja par izstrādātajām normām, savukārt ražotāju iebildumi un ieteikumu faktiski nav ņemti vērā. Tāpat ir notikušas daudzas tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem par līmeņatzīmēm u.c. tehniskiem jautājumiem, taču no nozares profesionāļu ieteikumiem adekvātāka mehānisma izstrādei, kā minimums vismaz 90% ieteikumu ir pilnībā ignorēti. To sauc nevis par sadarbību un diskusiju, bet par diktātu.

Lielā noslēpumainībā ir tīta tēma par Eiropas Komisijas it kā identificētajiem pārsubsidācijas riskiem. Neskatoties uz nozares lūgumiem dalīties ar informāciju un vēlmi iesaistīties problēmas risināšanā, EM tur nevienu nelaiž tuvumā, aizbildinoties ar “it kā EK prasībām”. Izskatās, ka EM nevis aizstāv EAR ražotājus, bet mēģina proaktīvi pierādīt EK, ka AER nozare Latvijā ir bijusi pārsubsidēta.

Ministrija vai nu nespēj vai tīšām to nedara, bet tā nav vērtējusi mehānisma ietekmi uz valsts budžetu un nozari kopumā. MK noteikumu grozījumu anotācijā uzsvērts, ka nav zināms ne komersantu skaits, kuriem tiks piemērota elektrības iepirkuma cenas korekcija (kur nu vēl korekcijas apjoms). Līdz ar to nekādā veidā nevar būt novērtēta ietekme uz valsts budžetu.

Dīvaini ir tas, ka ministrija pārsubsidācijas mehānismu skata kā instrumentu OIK samazināšanai. Tad jau sanāk, ka tas ir tāds pats budžeta lāpīšanas instruments kā SEN un ir tikai kārtējais veids, kā “iegriezt” nozarei. Tikai tādā gadījumā ministrijai jāapzinās iespējamie tiesvedību riski.

Ekonomikas ministrijas redzējums atjaunojamās enerģijas jomā diemžēl neietver arī ilgtermiņa skatījumu uz vides saglabāšanu. Mainot spēles noteikumus pagātnei, būtu skaidri jādefinē arī nākotnes noteikumi, kas pašlaik nav zināmi. Tuvojas brīdis, kad būs nepieciešams pildīt vēl augstākus AER mērķus, bet gatavas politikas nav.

Ja Latvijas valsts mērķis nav valsts neatkarību balstīt tikai uz ievestiem energoresursiem, nerūpējoties par savu energopašnodrošinājumu, tad ir jārada sava, pašpietiekama un ilgtspējīga energoapgāde. Tajā pašā laikā Latvija eksportē biomasu koksnes granulu un šķeldas veidā uz citām Eiropas valstīm, kāpēc šis potenciāls netiek izmantots Latvijā?

Ja Latvijas valsts mērķis nav samazināt ekonomisko izaugsmi, sabojājot investīciju klimatu Valstī, tad nedrīkst veikt retro-aktīvus grozījumus normatīvajos aktos, kā arī pēc investīciju veikšanas, ražotājus apgrūtināt ar jauniem nodokļiem un peļņas normas ierobežojumiem, ar mērķi pasliktināt investoram iepriekš solītos investīciju atmaksas apstākļus.

Mēs, atjaunojamās enerģijas ražotāji, vēršamies pie Latvijas valsts vadītājiem un plašsaziņas līdzekļiem un prasām atbilstoši saviem pienākumiem un kompetencei:

VEICINĀT REĢIONU ATTĪSTĪBU UN TAUTAS LABKLĀJĪBU;

ATTĪSTĪT UN ATBALSTĪT VIETĒJĀS ENERĢIJAS RAŽOŠANU, PATIESU ENERGONEATKARĪBU UN PAŠPIETIEKAMĪBU:

PĀRTRAUKT DEZINFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANU UN ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS NOMELNOŠANAS PROPAGANDU  

Patiesībā 61% no OIK rodas dabas gāzes koģenerācijas stacijās. 100 miljonus EUR no šīs naudas pagājušajā gadā saņēma valsts uzņēmums Latvenergo.

Patiesībā Latvijā atbalsts Zaļās elektrības ražošanai ir tikai 1 eirocents no katras Latvijā nopirktās kilovatstundas, un tas ir viens no mazākajiem atbalstiem visā Eiropā.

Daži fakti par atjaunojamo enerģiju Latvijā:

- Bez 3 lielajām hidroelektrostacijām Latvijā darbojas 305 elektrostacijas, kuras elektroenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja un ūdens,

- Šo 305 elektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 224 MW un 2015. gadā tās saražoja gandrīz 1 milj. MWh elektroenerģijas, kas sastāda ap 14 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa,

- Tās gandrīz visas atrodas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem,

- 305 elektrostacijas tieši un netieši nodrošina darbavietas vairākiem tūkstošiem novadu un pagastu iedzīvotāju, tādā veidā atturot tos ar savām ģimenēm no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas,

- Visbiežāk šie elektroenerģijas ražotāji vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji,

- Visi šie ražotāji budžetā dažādos nodokļos ik gadu samaksā vismaz 70 miljonus eiro,

- Atjaunojamās elektroenerģijas ražotāji samazina zudumus sadales tīklos par 2%, kas ir ekvivalents 130 GWh elektroenerģijas jeb 5,2 milj. EUR visiem patērētājiem Latvijā.

* Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

20
70

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

FotoUn tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no Rīdzenes sarunām?
Lasīt visu...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

Es, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija...

Foto

Lai Šadurskis pats brauc prom

Aprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā...

Foto

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

Leonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs...

Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...