Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Ja salīdzina ar citiem sabiedrības līderiem Latvijā, tad Šlesers ir viens no pieredzējušākajiem un sekmīgākajiem — gan publiskos amatos, gan savā paša biznesā, gan personīgajā dzīvē. Nedzer, nesmēķē, publiskas runas saka bez stiklaina skatiena, siekalu šķiešanas un aizdomīgu jaunvārdu darināšanas. Prot vismaz piecas valodas. Ir paraugģimenes tēvs, jo pats bērnībā piedzīvojis pretējo. Viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, utt., utt.

No otras puses, kā tiek rakstīts pie investīciju fondu un pensiju plānu reklāmām, “ienesīgums pagātnē negarantē tādu pašu peļņu nākotnē”, un tas pats ir sakāms arī par politiķiem: senāki panākumi negarantē sekmes nākamajās vēlēšanās. Pēdējā īsti sekmīgā Šlesera kampaņa bija 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās, kad viņš kļuva par Rīgas vicemēru, savukārt nākamajā gadā viņš gan Saeimā iekļuva, toties palika opozīcijā un pēc tam netika pārvēlēts.

Nogāja no politiskās skatuves, darbojās biznesā, jutās tur pat komfortablāk nekā vēlētos amatos un būtu turpinājis vairot iekšzemes kopproduktu ar buldozera apņēmību, ja vien pašreizējās valdības koalīcijas un tās sabiedroto muļķīgākais gals pats neizvilktu Šleseru no biznesa, neiedzītu Šleseru atpakaļ politikā un tādā veidā neuztaisītu visneērtāko pretinieku Kariņa un Bordāna veida politiķiem. Jo Šleseram (atšķirībā no citiem opozicionāriem) ir ne tikai liela pieredze, ne tikai ievērojami personīgie resursi un ne tikai darbos, pat dzīves grūtībās pārbaudītu draugu un līdzgaitnieku pūlis: Šleseram ir reti sastopama īpašība mūsdienu politikā — viņam ir iekšas.

Patlaban tas viss ir atdūries pret faktu, ka Šlesers ar saviem partijas biedriem gan labi komunicē, bet neliek priekšā programmatiskas idejas.

Var līdz kādam brīdim mobilizēt tos vēlētājus, kas ir sašutuši par vakcinēšanos, par kvadrātkodiem, par ierobežojumiem utt., taču lielākajai sabiedrības daļai ir arī citas intereses, kuras paliks pēc tam, kad koronavīrusa problēmas tiks uzvarētas.

Partijas pagaidām neko nedara, lai uzrunātu jauniešu vēlētājus, un tas ir pareizi darīts. “Demogrāfiskās bedres” dēļ jauniešu īpatsvars tieši patlaban vēlētāju masā ir neliels, jo dzimstība deviņdesmitajos bija zema, savukārt tie, kas piedzimuši nacionālistu “demogrāfijas ultimāta” rezultātā, vēl nav sasnieguši pilngadību. Turklāt jauniešiem ne vienmēr ir izveidojusies motivācija katrā ziņā iet un nobalsot — tā nāk vēlāk, līdz ar dzīves pieredzi, zināšanām un sapratni par valstī notiekošo. Tāpēc politiķi dara pareizi, koncentrējoties uz citām vēlētāju grupām.

Taču kā Šleseram un visiem pārējiem opozicionāriem uzrunāt vēlētājus, liekot priekšā programmatiskus uzstādījumus? Kādas varētu būt idejas, kas svarīgas vēlētājiem? Lūk, piemēri:

— Aizliegt bojāt ielas un šosejas ar stabiņiem un citiem traucēkļiem.

— Valsts Kasei pievienot Latvijas Banku, kuras galvenā nodarbošanās tagad ir piemiņas monētiņu štancēšana un neregulāru izteikumu izplatīšana, par to saņemot neadekvātas algas.

— Izbeigt problēmu radīšanu kārtīgiem uzņēmumiem, aizverot to kontus bez pamatojuma, tikai piesedzoties ar “MONEYVAL rekomendācijām”.

— Amatos likt konkrēto nozaru profesionāļus, nevis pianistus. (Agrāk to solīja, bet ne vienmēr pildīja; tagad partijas to pat vairs nesola.)

— Izsolīt vai apmainīt publisko funkciju pildīšanai nevajadzīgās valsts un pašvaldību zemes un teritorijas, jo īpaši aizlaistu lauksaimniecības zemi (daudzās Latvijas malās tā ir realitāte), lai privātie var to izmantot pilnvērtīgi vai vienkārši apmežot, kompensējot ciršanas apjomus valsts un privātajos mežos.

— Likvidēt OIK shēmas un saukt pie atbildības vainīgos, konfiscējot sazagto. Automātiski elektrības cenas samazināsies.

— Ja turpina būvēt “Rail Baltica”, tad atzaru uz Rīgas lidostu izbūvēt pa jau esošajām sliedēm līdz Imantas stacijai, lai nav jānoārda arhitektūras pieminekļi Pārdaugavā, jo šobrīd paredzētais risinājums ir apmēram tas pats, kas būvēt tuneļus paralēli Daugavai, lai uzlabotu autosatiksmi.

— Uzlabotā veidolā atjaunot Policijas akadēmiju, ko prasa itin visi, un vienlaikus izbeigt valsts draudus likvidēt reģionālās universitātes. Tieši pretēji: atjaunoto Policijas akadēmiju ierīkot Ludzā, tāpat kā Robežsardzes Koledža ir Rēzeknē, bet esošā Valsts policijas koledža — Jūrmalā.

Un tā var turpināt.

Pašreizējās politiķu problēmas, ko parāda SKDS dati, nav tik vienkāršas kā “piedabūt, lai vēlētājs nobalso par mums, nevis citiem”. Vispirms ir jāpārliecina vēlētājs, lai viņš vispār atnāk uz vēlēšanām — pēdējā desmitgadē vēlēšanās piedalās vidēji starp pusi un divām trešdaļām vēlētāju, bet koronavīrusa ierobežojumu ietekmē šim ciparam, dabiski, ir tendence vēl samazināties.

Tikai pēc tam nāk jautājums — par ko viņi tieši nobalsos. Vidēji aptuveni ceturtdaļa vēlētāju parasti nezina, par ko nobalsot, un vēl kādi padsmit procenti jau zina, ka nebalsos. No faktiskā apmeklējuma pēc vēlēšanām parasti saprotam, ka tie, kas nebija izlēmuši, tā arī neizlēma un nenobalsoja, jo neatrada nevienu savām interesēm atbilstošu politisko spēku.

Pēdējā pusgada partiju reitingi parāda līdzīgu situāciju jaunpienācējām: dažu mēnešu laikā kopš dibināšanas partija sasniedz 2,5% līdz 4,5% reitingu, tad tas nedaudz atkāpjas, lai pēc tam nostabilizētos 3 līdz 4 procentu robežās. Tā vispirms notika ar “Likums un Kārtība”, tad ar “Latvija 1. vietā”, šobrīd tas pats notiek ar jauno spēku “Republika”. Arī “konservatīvajiem”, “progresīvajiem” un Reģionu apvienībai, lai arī tās ir visiem labi zināmas, kaut kādas sekmes iepriekš sasniegušas partijas (šoreiz ne par to, vai šīs sekmes sabiedrības vairākumā maz tiek vērtētas pozitīvi), reitings nav diez ko augstāks.

Apstākļi ar stagnējošiem partiju reitingiem un ievērojamu daudzumu nebalsotājiem/neizlēmušajiem rāda, ka gan Šleseram, gan arī citiem ir labas iespējas dubultot savus reitingus uz neizlēmušo rēķina. Taču, lai to izdarītu, ir jābeidz vaimanāt par vienu un to pašu tēmu un jāsāk beidzot kampaņa — lai uzrunātu sabiedrības vairākumu. Un tur vajadzēs pakustināt smadzenes.

Reitingi: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/

Novērtē šo rakstu: