Iesaki rakstu: 
Pāris beidzamo gadu laikā mēs no Maskavas puses esam dzirdējuši dažādus solījumus (kas robežojas ar draudiem) radīt un pieņemt apbruņojumā tādas ieroču sistēmas, kuras potenciālajam pretiniekam (jeb pēc Maskavas retorikas „mūsu partneriem”) neatstās nekādas cerības pretoties Krievijas ģeopolitisko interešu realizācijai globālā mērogā, kur nu vēl ierobežot tās operācijas postpadomju telpā. Par ko ir runa?
1. Raķešu komplekss „Sarmat” (15А28 „Сармат”) ar smagajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm ir radīts kā padomju laika analoga „Vojevoda” aizstājējs. Visdrīzāk „Sarmat” tiks izvietots tajās pašās vecajās raķešu šahtās. Jaunās raķetes lidojuma tālums
„Sarmat” izmēģinājumi ir jāpabeidz šogad, 2022. gadā jāsāk kaujas dežūras Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka 33. raķešu armijas 62. divīzijā Krasnojarskas apgabala Užurā.
2. Raķešu komplekss „Avangard” (15П771 „Авангaрд”) ar planējošu un manevrētspējīgu spārnotu kaujas bloku. Nesējraķete – jau sen apbruņojumā pieņemtā ballistiskā starpkontinentālā UR-100N UTTH.
Kaujas blokam „Avangard” ir savs raķešu dzinējs, tas spēj manevrēt divās plaknēs, kas padara neiespējamu pārtveršanu. Vadības sistēma ļauj operatīvi mainīt lidojuma uzdevumu un mērķi. Bloks ir izgatavots no īpaši izturīga materiāla, jo trajektorijas lejupejošā posmā ar ātrumu 20 mahi (2250 m/s) virsmas temperatūra sasniedz 1600-2000 grādus.
3. Aviācijas raķešu komplekss H-47M2 „Kinžal” (9-С-7760 „Кинжал”) ar hiperskaņas aeroballistisko raķeti tiek pasniegts kā konvencionāls ierocis stratēģiskā konfliktā, kad tas vēl nav pāraudzis pilna mēroga kodolkarā. Pastāv aizdomas, ka „Kinžal” pats var nest kodollādiņu, jo raķete ir radīta uz „zeme-zeme” klases ballistiskās raķetes „Iskander-M” bāzes.
„Kinžal” prioritārie mērķi – pretinieka politiskie un militārie vadības centri, kritiskās infrastruktūras objekti, stratēģiskās ieroču sistēmas. Kā „Kinžal” nesējs tiek izmantots modificēts iznīcinātājs pārtvērējs MiG-31K.
4. Aviācijas raķešu komplekss „Gremlin” – mazāks un vieglāks ierocis nekā „Kinžal”, primāri domāts 5. paaudzes iznīcinātāja Su-57 apbruņošanai, taču nav izslēgts, ka to varēs nest arī smagie bumbvedēji Tu-22M3, Tu-95M un Tu-160M.
5. Stratēģiskais komplekss „Burevestņik” („Буревeстник” 9М730) ir tīri šizofrēniska ideja – globālas sniedzamības spārnotā raķete ar kodolreaktoru kā enerģijas avotu caurplūdes gaisa reaktīvajam dzinējam. Konstrukcijas garums ar cietās raķešu degvielas starta paātrinātāju –
Bet galvenais – visā savā maršrutā raķete atstāj radioaktīvās izplūdes pēdas. Pat veiksmīgu izmēģinājumu gadījumā šīs ieroču sistēmas izvēršana būs dārga, nedroša ekspluatācijā un saistīta ar militāri politiskām konsekvencēm.
6. Kaujas lāzera komplekss „Peresvet” („Пересвет”) ir izmantojams kosmisko un aviācijas optoelektronisko izlūkošanas līdzekļu apžilbināšanai, taču tā efektivitāti būtiski ierobežo atmosfēras apstākļi – nokrišņi, migla, mākoņi. „Peresvet” ir masīva iekārta, kas bāzēta uz divām lielgabarīta automašīnām – izstarotāja un enerģijas avota platformām. Komplekss jau ir izvērsts stratēģisko raķešu pozīciju rajonu segšanai.
„Peresvet” spējas pildīt pretgaisa aizsardzības uzdevumus (spārnotās raķetes, bezapkalpes lidaparāti) ir ierobežotas.
7. Bezapkalpes zemūdens aparāts „Poseidon” („Посейдон” 2М39) – megatorpēda ar kodolgalviņu un kodolreaktoru kā enerģijas avotu, sava veida „Burevestņik” zemūdens variants. Arī spējīgs ilgu laiku atrasties pozīcijas rajonā, lai vajadzīgajā brīdi pietuvotos krastam un uzspridzinātu sevi. Visas cerības uz mākslīgo „cunami” – 300-
Pēc oficiālā formulējuma „aparāta pamatuzdevums ir kodollādiņa nogāde pie iespējamā pretinieka krastiem ar mērķi iznīcināt svarīgus piekrastes ekonomikas elementus un nepieņemama kaitējuma nodarīšanai valsts teritorijai, radot plašas kodolsprādziena radioaktīvā piesārņojuma zonas, cunami un citas postošas sekas”.
Aparāta aptuvenā masa – 100 t, garums –
8. Hiperskaņas pretkuģu spārnotā raķete „Cirkon” (3M22 „Циркон”) ir spējīga veikt aerodinamisko lidojumu un manevrēt atmosfēras blīvajos slāņos. To ir iespējams palaist no tām pašām starta iekārtām kā apbruņojumā esošās „Oniks” un „Kalibr”, līdz ar to iespējamo virsūdens un zemūdens nesēju klāsts ir visai plašs. Protams, tās galvenā priekšrocība ir ātrums – 4-8 mahi (1250-2800 m/s), tālums – virs
2020. gadā Barenca jūrā tika uzsākta „Cirkon” valsts izmēģinājumu programma kā platformas izmantojot 22350. projekta fregati „Admiral Gorškov” un 885. projekta atomzemūdeni „Severodvinsk”. Sērijveida ražošanu plānots uzsākt 2022. gadā.
Ņemot vērā manis iepriekš uzskaitītās kara tehnoloģijas, kas paredzētas tikai un vienīgi cilvēku iznīcināšanai, var droši apgalvot, ka Krievijas politiskās vadības bruņošanās tieksme ir neizmērojama. Ir acīmredzams, ka aprakstītās ieroču sistēmas Maskavā tiek uzskatītas par garantiju režīma saglabāšanai ilgtermiņā. To realizācija (izņemot pašas neprātīgākās) ir visai reāla.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
