Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad man prasa, kādas ir emocijas pēc viesošanās Krimā, es parasti saku, ka dīvainas. Jā, tas bija interesants piedzīvojums. Tas bija nepieredzēts, bet ļoti vērtīgs darbs komandā. Tās noteikti ir neaizmirstamas emocijas. Taču šīs emocijas ir divējādas.

Pirmkārt jau sajūtas par pašu Ukrainu. Iepriekšējo reizi, kad viesojos Kijevā (neskaitot 2013. gada  Valsts prezidenta vizīti), bija vēlēšanu laiks. Toreiz atkārtotā balsojumā uzvaru guva nu jau par politisko līķi uzskatāmais Viktors Janukovičs. Toreiz valsts bija sadalīta divās ļoti līdzīgās daļās – ar Timošenko vai ar Janukoviču. Jau tolaik tautā runāja – ar vieniem oligarhiem vai otriem.

Ir pagājuši tikai daži gadi, un situācija ir nomainījusies par nezinu, cik grādiem... Timošenko jau savu laiku ir atsēdējusi (joprojām uzskatu un uzskatīšu, ka viņa nekad nav bijusi ne balta, ne pūkaina), Janukovičs ir aizbēdzis un pametis savus „godīgi sakrātos” miljonus vai pat miljardus. Kijevas centrā atkal ir barikādes, jaunā vara mēģina sākt kaut ko darīt, cenšoties pārliecināt visus par to, cik nākotnē būs labi, bet, kur virzās Krima, manuprāt, joprojām neviens tā īsti nesaprot.

Taču šo gadu laikā ir noticis kas tāds, ko es īsti nebiju gaidījis. Arī ziņās mēs visu laiku rakstījām – opozīcijas pārstāvji, varas pārstāvji... Tas nebūt nav tik vienkārši.

Arī pēc vardarbīgo protestu beigām Kijevā joprojām ir politiskā opozīcija un pilsoniskā opozīcija (aktīvisti?). Ir ukraiņu valodā runājošā sabiedrības daļa, kas iestājas par savu kultūru un rietumnieciskām vērtībām, un ir radikāli noskaņoti nacionālisti, kuriem, rupji runājot, pie kājas visa Eiropa – galvenais ir dzīt un „močīt” „moskaļus” (manuprāt, lielākais kauna traips Ukrainas jaunajai vadībai).

Ir krieviski runājošā Ukrainas austrumu daļa, kas vēlas saglabāt savas tiesības runāt dzimtajā valodā, paliekot Ukrainas sastāvā; un ir krieviski runājošā sabiedrības daļa, kas ukraiņu valodu uzskata par hieroglifiem, kurus nevienam nav jēgas mācīties, jo tāpat vienmēr bijusi tuvāka Krievija.

Ir tā krieviski runājošā sabiedrības daļa, kas ar mātes pienu jau ir saņēmusi tagad ģenētiskajā kodā ieprogrammēto viedokli – tie nacistiski un fašistiski noskaņotie „banderovieši” (neatkarīgi no valodas, tautības vai valsts – visi tie no Rietumu puses) pašlaik bruņojas, trenējas (gan Kijevā, gan Viļņā, gan Rīgā, gan Tallinā), lai pēc tam nāktu mūs sist, griezt, slaktēt, sēdināt cietumā un vest uz Kijevu, lai pēc tam tur darītu visu iepriekš minēto.

Un tad vēl ir Krimas tatāri, kurus reiz jau ir deportējuši un apspieduši, kuri pašlaik saglabā mieru (jo tā ir likuši viņu vadītāji), bet kuri savu ģimeņu un zemes aizstāvībai būs gatavi cīnīties pret visiem iepriekš minētajiem... Un ir gatavi to darīt gadiem ilgi.

Ja mēdz teikt, ka latvietim mīļākais ēdiens ir otrs latvietis, tad man liekas, ka pašlaik kaut kas līdzīgs ir redzams Ukrainā.

Nu, protams, saldajā ēdienā jau jebkurš, vismaz no Krimā un Ukrainas austrumu daļā dzīvojošajiem, „nograuztu” kādu „fašistiski-nacistiski-melīgo un kā prostitūtu pērkamo, sapuvuši eiropeisko” ienaidnieku - žurnālistu no Latvijas.

Es šeit nepārspīlēju, jo tieši šādi vārdi man un kolēģiem (Sandijam Semjonovam, Ģirtam Straustiņam un Atim Klimovičam) bija ne reizi vien jāuzklausa, viesojoties gan Simferopolē, gan Sevastopolē, gan Doņeckā. Un ziniet, kas ir pats sāpīgākais – iespējas aizstāvēties nav dotas, jo mūsu viedoklis tur nevienu neinteresē! Jo „viņi taču zina, kā ir!” (kaut arī, iespējams, ne reizi nav izbraukuši ārpus savas valsts vai pilsētas)..

Bet aizstāvēties gribas... Un tad tu saproti, ka uzreiz nav īsti, ar ko.

Kā atbildēt līdz baltkvēlei ķērcošai kundzītei, kura apgalvo, ka pie mums tur Latvijā zeļ un plaukst fašisms un nacisms? Nu, visbiežāk šie jēdzieni gan tiek pielīdzināti „nacionālismam”, kas tagad daļā Ukrainas sabiedrības ir pat vēl lielāks ļaunums. Var jau teikt, ka nekā tāda pie mums tiešām nav, ka pie mums pat nevienas neonacistu organizācijas nav.... Bet jums taču „tur” fašisti pat pie Brīvības pieminekļa iet! Bet tie taču leģionāri... Ak tad tādi paši banderovci, kā pie mums?! Es taču teicu, ka fašisti...

Un tad tu saproti, ka mēs varam traktēt vēsturi, kā gribam, mēs varam piedāvāt jebkādus faktus un pierādījumus – NEVIENS to tur, Ukrainas austrumos (par Krieviju nerunājot), neņems vērā. Kā ne reizi vien tika dzirdēts - ja tu reiz esi uzvilcis to (SS) formu, tu esi kļuvis par „brūno mēri”! Viss, āmen! End of discussion!

Kā atbildēt Krievijas un Georga lentītēm nosietam vīrelim uz jautājumu, kāpēc mēs Latvijā apspiežam krievus, slēdzam krievu skolas, nepiešķiram pilsonību u.t.t.?

Kā atrast pretargumentus tam, ka pēc PSRS sabrukuma visa rūpniecība Latvijā ir iznīcināta, rūpnīcas slēgtas, bezdarbs augsts, krīze liela, pensijas mazas, komunālie maksājumi lieli, medicīna dārga utt. utt. utt. utt... Skaidrot var mēģināt, bet tevi jau neklausās.

Šādos brīžos es aizdomājos, cik tomēr veiksmīgi, efektīvi un mērķtiecīgi ir strādājusi informatīvās propagandas mašinērija šajā reģionā...

Lai kā mūsu valstij liktos, ka nevaram stāvēt malā un gribam paust savu solidaritāti ar „ukraiņu tautu” (iemesls, kāpēc pēdiņās atrodams iepriekš), mūs tur neviens īsti negaida, un šai mašinērijai pretoties nav iespējams!

Un tas ir jāsaprot!

Drīz mūsu „banderovieši” ies pie Brīvības pieminekļa (jo tas viņiem ir svarīgi), un to rādīs kaimiņzemju mediji, un trumpji atkal būs nevis mūsu, bet viņu rokās. 9. maijā mēs visi gānīsim pasākumus pie Uzvaras pieminekļa – to rādīs kaimiņzemju televīzijās un teiks, ka par spīti valdības nosodījumam īstie patrioti piemin varoņus (jo arī viņiem tas ir svarīgi).

Tad mēs aicināsim ierobežot lielās kaimiņzemes programmu pārraidīšanu un paši radīsim tādu pašu situāciju kā Ukrainā un Krimā, kur vienā vietā aizliedz ukraiņu medijus, otrā krievu, un beigās zaudētāji ir visi un viens otru ienīst. Tad mēs pāriesim uz apmācību skolās tikai vienā valodā  un atkārtosim to pašu kļūdu, ko pirms neilga laika apstiprinātā Ukrainas jaunā valdība, kuru mēs tik ļoti atbalstām (Starp citu, Ukrainas gadījums pierāda, cik valodas jautājums ir sensitīvs un aktuāls.)

Un tad, pēc vēlēšanām, kad politiķi nonāks pie varas, mēs labos krēslos iesēdināsim savus cilvēkus – gan draugus, gan sponsorus (kā Timošenko, tā Janukoviča, tā pašreizējās varas laikā). Un tad mēs aizliegsim vienu partiju, kas sadarbojas ar Krieviju, tad mēs atbalstīsim otru, kas aicina karot ar Putinu Maskavā... Un tad, un tad...

Ar ko šī situācija atšķiras no Ukrainas? Ar ko? Ja nu varbūt vienīgi ar to, ka te nav tik daudz, ko zagt, un neviens nebūs tik stulbs, lai, cenšoties noturēties pie varas, sāktu nogalināt desmitiem cilvēku.

Kad Krimā lasīju par dažādu esošo un bijušo Latvijas politiķu aicinājumiem pastiprināt Baltijas valstu aizsardzību, palielināt aizsardzības budžetu, lai novērstu potenciālos draudus nākotnē (jo tādi noteikti būs), man, atklāti sakot, sejā parādījās smaids. Triju Baltijas valstu gaisa telpu uzrauga nu jau 10 (?) ārvalstu iznīcinātāji... Beļbekas aviobāzē pilnā kaujas gatavībā atradās divreiz lielāks skaits iznīcinātāju, kurus „zaļie vīriņi” faktiski sagrāba dažu desmitu minūšu laikā... Vienkārši nobloķējot skrejceļu, daļa no kaujas tehnikas ir neitralizēta... Faktiski vienas dienas laikā 2 miljonu cilvēku apdzīvotā Krimas pussala tika neitralizēta... pat par spīti ukraiņu armijas klātbūtnei... Un viss...

Kā zināms, Latvijā dzīvo aptuveni tikpat liels skaits cilvēku kā Krimā, un mūsu valsts teritorija ir tikai divreiz lielāka... Es cienu mūsu armiju un ticu tai, un dod, Dievs, lai viņiem nenāktos piedzīvot to, ko pašlaik piedzīvo bāzēs bloķētie ukraiņu karavīri.

Taču ne jau par armijas glābšanu mums ir jādomā, bet par to, lai mēs paši nepārgrauztu rīkli viens otram.

Ir jāsaprot, ka sen jau ir jāaizmirst dalījums latviešos, krievos un citos. Pilsoņos un nepilsoņos. Savējos un „tajos tur”. Ja mēs gribam rādīt kādam piemēru, mums ir jāmācās ne tikai no savām, bet arī citu kļūdām, un jācenšas tās labot. Mums ir jāsāk runāt vienam ar otru. Jārada un jārāda tas veiksmes stāsts, kura pašlaik mums vienkārši nav.

Pretējā gadījumā, arī turpmāk mēs Ukrainā (un ne tikai) dzīvojošajiem būsim pūstošajos rietumos dzīvojošie fašisti... Un ar šo - nenomazgājamās samazgu dušas - sajūtu būs jādzīvo arī turpmāk... A tik ļoti negribas!

Pārpublicēts no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

148
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...