Ar šo paziņoju par izstāšanos no politiskās partijas "Reformu partija"
Edmunds Sprūdžs28.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsu zeme šobrīd pārdzīvo traģisku un smagu periodu. Gan katrs no mums personīgi, gan sabiedrība kopuma. Emocionāli un arī politiski.
Vēsturiski tādos brīžos latvieši ir parādījuši izlēmību un spēju nostāties taisnības pusē arī nozīmīga pārspēka priekšā. Tāpēc uzskatu, ka šobrīd ir īstais brīdis, lai norobežotos no Reformu partijas vadības īstenotās politikas. Vai precīzāk - tās neesamības.
Uzskatu, ka tas neatbilst tām idejām, ar kurām 2011. gadā kopīgi izveidojām partiju un ieguvām labu rezultātu Saeimas vēlēšanās. Nenesot tieši toreiz pieteikto reformu karogu un salūztot zem nelabvēļu spiediena, partija nodod tai dāvāto vēlētāju uzticību.
Ir labs brīdis, lai novilktu treknu sarkano līniju aiz nemitīgu savstarpēju intrigu un savējo apmelošanas kampaņu piesātinātās vides. Man ir jāatzīst sava neprasme un nevēlēšanās tajā darboties un no tā izrietošās sakāves. Tomēr tā nav joma, kurā es vēlētos pilnveidot savas prasmes.
Nekad nav par vēlu. lai pateiktu paldies un atzītu kļūdas. Es gribu pateikties visiem tiem cilvēkiem, kas man snieguši sirsnīgu morālu un arī tīri praktisku atbalstu. Es gribu pateikt paldies visiem, kas mani izaicināja konstruktīvos strīdos par valstij svarīgām idejām. Es gribu pateikt paldies visiem, kas izturēja, kad bija grūti.
Es zinu. ka viss neiznāca, kā iecerēts, bet visvairāk mēs iegūstam tieši no neveiksmēm, ja protam no tām mācīties. Man jāpiekrīt kolēģes vakar teiktajam - skolai, kam esmu izgājis cauri šajos divos gados, es būtu gatavs bankā ņemt kredītu.
Ar šo paziņoju par izstāšanos no politiskās partijas "Reformu partija".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
