Iesaki rakstu: 
Sērgas uzkrauto ierobežojumu dēļ esam pagalam noguruši un kļuvuši viegli aizkaitināmi – to katrs būs pamanījis. Nav brīnums, ka interneta duļķainajos viļņos izcēlās liela jezga, kad tika publiskotas naudas summas, ko par darba sākuma posmu saņem nu jau leģendāri bezjēdzīgā Vakcinācijas biroja darbinieki.
Tā, piemēram, priekšniecei par 40 dienām aprēķināti 10 396,47 eiro, kas plašākai publikai uzsita asinis. Uz šī uzkarsētā fona nāca jauna ziņa par 100% piemaksu (pie pamatalgas 2438 eiro) jaunajam Rīgas izpilddirektoram, un piemaksas faktu atkal visādi sunīja. Te nu vietā būs pa kādai atkāpei skaitļu un apstākļu kontekstualizēšanai.
Kad mūsu dārgais Ļeoņidiļjičs pēc gandrīz 13 gadu valdīšanas 1977. gada jūnijā paņēma sev otru amatu (pie partijas genseka nāca klāt Augstākās Padomes Prezidija priekšsēža amats), mums, padomju studentijai, bija skaidrs: no vienas aldziņas izdzīvot nevar. Itin neviens. Šī laika pārbaudi izturējusī dogma ir spēkā arī mūsu dienās.
Ar kaunu un negodu patriektā iepriekšējā Rīgas dome praktizēja šo shēmu diezgan primitīvā veidā: deputātiem aldziņa pie viena lodziņa, bet piemaksa par “konsultēšanu” pie cita – kādā no Rīgas uzņēmumiem. Šo pašu brežņeviski “saskaņisko” kārtību jaunā, AttPariski Progresīvā gaismas spēku caurstrāvotā Rīgas dome izpilda vēl trulāk: ko tur ņemties ap diviem amatiem, ja var vienkārši un bezkaunīgi piemaksāt par tiem, kas jau ir!
Atgādināšu: lai novērstu iepriekšējās domes izšķērdību, jaunie gaismas spēki palielināja vicemēru skaitu, un katram no tiem arī iemērīja biroju ar vadītājiem un padomniekiem, un visiem tiem ir ne tikai aldziņas virs 2200, bet arī piemaksas no 15 līdz 100%, tipiski tūkstotis klāt pie pamatalgas. Un tādu algu sarakstiem klātnākušu personāžu tur ir dučiem.
Tieši šādā kontekstā es ieteiktu paraudzīties uz jaunā izpilddirektora skumīgo amata atalgojumu. Jānis Lange iepriekš ir puslīdz veiksmīgi strādājis valstiski nozīmīgā amatā, bet plika aldziņa viņam tagad būtu vairāk nekā divas reizes mazāka par nekompetento, nevarīgo un neapšaubāmi pastulbo obervakcinētāju. Likumdošanas izmaiņu rezultātā viņam piedevām jākļūst par visu Rīgas domes uzņēmumu kapitāldaļu turētāju, kas gandrīz droši novedīs pie kādiem skandāliem, kas kritīs uz viņa birkas.
Atšķirībā no griestos glūnošās mazsakarīgās Vakcinēšanas biroja priekšnieces, kuras vienīgā atlikusī funkcija ir saņemt publisku pērienu ākstīgā ministra vietā, izpilddirektoram atbildība par Rīgas uzņēmumu rebēm var iegriezties juridiskā un pat kriminālā plaknē. Tādēļ Jāņa Langes gadījumā es brīnītos nevis par skaitļu lielumu, bet gan par samazinājumu.
Proti, 2020. gadā viņš no “Latvijas dzelzceļa” kā padomes priekšsēdētājs saņēmis algu 29 448 eiro, bet kā “Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs – 74 644 eiro, kopā kādi 104 tūkstoši gadā. Jaunajā amatā ar visu 100% piemaksu un saglabātu “Latvijas dzelzceļa” padomes locekļa atalgojumu sanāks mazāk pa 88 tūkstošiem. Secinājums: mīnus 16 tūkstoši, plus visādas nepatikšanas. Atliek tikai prātot, vai tiešām te atkal būs vietā brežņevlaiku jautājums: “Šeit arī algu maksā?” – tā jaunais sakņu bāzes priekšnieka vietnieks brīnījās.
Gan jau ar laiku uzzināsim, kas vēl mūsu progresīvajiem gaismas spēkiem padomā. Šobrīd varam droši teikt, ka šamie no savas programmas (citēju) „darba algas ir lielākas, bet darba nodokļi – mazāki. Nodokļus maksāt ir viegli un ērti, to dara visi, bet no maziem ienākumiem un par maziem īpašumiem tie ir zemāki” ir izpildījuši pirmo tēzi – darba algas ir vai nu lielākas, vai ar piemaksām. Savējiem. Tiem ar maziem ienākumiem un maziem īpašumiem kāds brītiņš vēl jāpaciešas.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
