Arestētajos Ventspils uzņēmumos Meroni samazina algas, nodokļus, darbiniekus
Imants Liepiņš15.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
«Mums nogrieza algu un pateica, lai esam laimīgi par to pašu, ka neesam vispār atlaisti,» -tā jau pagājušā gada rudenī stāstīja aptaujātie vienkāršie darbinieki Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajos Ventspils tranzītuzņēmumos. Jaunākie ekonomikas dati to sākuši apstiprināt.
Daudzo t.s. «Ventspils kriminālprocesu» ietvaros pirms desmitarpus gadiem veikto mantas arestu gaitā tika apķīlātas daudzu uzņēmumu akcijas, tajā skaitā par svarīgāko Ventspils biznesā savulaik uzskatītās akciju sabiedrības Ventbunkers akcijas.
Tas ļāva uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā iekļūt «arestētās mantas glabātājam» Rūdolfam Meroni, kas ar gadiem atbrīvojās no pārējo (nearestēto) akciju turētāju pārstāvjiem, pārkrauto kravu apjomam šajā laikā sarūkot no 10 līdz 2,2 miljoniem tonnu.
Tagad ir redzams, kādas sekas tas ir radījis: kā rāda Lursoft dati, 2015. gadā kopējais Ventbunkera nodokļu maksājumu apjoms valsts budžetā ir veidojis 2 miljonus un 221 tūkstoti eiro, kamēr iedzīvotāju ienākuma nodoklī vien bija nomaksāts gandrīz miljons - precīzāk sakot, 943 tūkstoši, bet vēl 1,6 miljoni eiro novirzīti darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem.
Nākamajā gadā Ventbunkers iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksājis jau mazāk - 918 tūkstošus (kas nevarētu būt saistīts ar šī nodokļa likmes mazināšanu, jo nodokļu reforma stājās spēkā tikai ar 2018. gadu), kamēr sociālās apdrošināšanas iemaksas palikušas iepriekšējā līmenī.
Toties kopējā nodokļu nomaksa pieaugusi līdz 2,47 miljoniem eiro, kas varētu būt saistāma ar uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksu par aizdomīgo shēmu, kurā Ventbunkera meitasuzņēmums A/S Latvijas Naftas Tranzīts atbrīvojās no sev piederošajām A/S Ventspils Nafta akcijām, katru akciju pārdodot par 1,77 eiro, kamēr faktiskā cena vēlāk bija 4,56 eiro.
Lai kāda šī shēma nebūtu, kaut kāda nauda Ventbunkeram no tās bija jāieņem, tālab vērojams citu nodokļu nomaksas pieaugums, pat ja redzami mazinājies par darbiniekiem nomaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Toties aizvadītajā gadā gan sākuši krist visi nodokļu rādītāji: kopējie maksājumi valsts budžetā nokrituši līdz 1,78 miljoniem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nokrities līdz 796 tūkstošiem, un arī par darbiniekiem veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinājušās līdz 1,45 miljoniem eiro.
(Jāatgādina, ka sociālie maksājumi nav ieskaitāmi nodokļu kopējā apjomā: lai arī tos firmas par saviem darbiniekiem nomaksā automātiski, tie ir maksājumi, ko mēs būtībā maksājam nevis valstij, bet paši sev - no tiem tiek finansēti pabalsti, veselības aprūpe, māmiņalgas utt.)
Vēl sliktāk veicies citam R. Meroni kontrolētajam uzņēmumam A/S Ventspils Tirdzniecības Osta (VTO), kuras maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 671 tūkstoša 2015. gadā nokritis līdz 105 un 111 tūkstošiem (attiecīgi aizpagājušajā un pagājušajā gadā). Sociālo iemaksu veikšana no teju 1,3 miljoniem šajā pašā laikposmā kritusi līdz 179 tūkstošiem.
Faktiski tikpat kā bez kravām jau ceturto gadu stāvošais Kālija Parks iepriekš, 2015. gadā, vēl spēja iedzīvotāju ienākuma nodoklī nomaksāt 214 tūkstošus, kas tālāk nokritās līdz 31 un 25 tūkstošiem (attiecīgi 2016. un 2017. gadā). Bet sociālie maksājumi par darbiniekiem triju gadu laikā no trešdaļmiljona nokritušies līdz nožēlojamiem 7760 eiro.
Savukārt par to, kā klājas R. Meroni kontrolētajai AS Latvijas Naftas tranzīts, ziņu nav tā iemesla dēļ, ka uzņēmums vēl joprojām nav iesniedzis ne tikai 2017., bet arī 2016. gada pārskatu, un Valsts ieņēmumu dienesta pašreizējā vadība faktiski atzīstas savā nespējā panākt likuma normu ievērošanu un gada pārskata iesniegšanu.
Salīdzinājumam - ar R. Meroni «pārvaldības metodēm» nesaistītais SIA Ventplac (salīdzinoši maziņš stividors Ventas kreisajā krastā, kurš specializējas uz kokmateriālu pārkraušanu) katru gadu stabili maksā darbaspēka nodokļos 85 līdz 90 tūkstošus, veic sociālās iemaksas virs 130 tūkstošiem eiro, neskaitot visu citu veidu nodokļus un nodevas.
Savukārt cits, par VTO un Ventbunkeru daudz mazāks ostas uzņēmums - SIA Ventamonjaks Serviss, kam pieticis izmanības palikt ārpus visiem «tranzītkariem» un līdz ar to no Ģenerālprokuratūras un R. Meroni grābieniem, katru gadu darbaspēka nodokļos nomaksā starp 650 un 700 tūkstošiem, virs 1,2 miljoniem novirza darbinieku sociālajiem maksājumiem, bet kopā nodokļos nomaksā virs pusotra miljona eiro. Arī SIA Ventspils Naftas Termināls rādītāji ir līdzīgā līmenī, pie kam ar pieaugošu tendenci.
Tātad ekonomikas un nodokļu dati apstiprina to informāciju, kuru R. Meroni pārvaldīto terminālu darbinieki gatavi pavēstīt tikai čukstus un ar garantiju, ka presē netiks minēti viņu vārdi: R. Meroni vadībā veikta darbinieku skaita samazināšana, bet tiem, kurus nav izdevies padzīt, daudzos gadījumos algas.
Pietiek jau publicējis detalizētus datus, kuri rāda, kāpēc tas nepieciešams, - lai R. Meroni varētu simttūkstošus noēst un nodzert, maksājot ar kredītkarti, kurai nauda tiek ņemta no Ventbunkera konta. Tāpat no VTO ir ticis izshēmots pusmiljons dolāru, lai pirktu jahtu Grieķijā, iegādātas vairākas villas Krētā, helikopteri Amerikā utt.
Kā jau informēts, interesanti, ka tieši Meroni kontrolētie uzņēmumi lielā vienprātībā ir tie, kas pašlaik visaktīvāk protestē pret Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas plāniem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
