Arestētas “Arēnas Rīga” kapitāldaļas: dokumenti rāda primitīvu krāpniecības shēmu
Lato Lapsa10.07.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
sirpis
12.07.2017. 07:29Vienīgā atšķirība šeit ir tāda, ka parasti šādi cilvēki problēmas risina ar ložu starpniecību!
Domāju - ka turpinājums noteikti sekos un skaļš!
Ja nē - tad visi šie iesaistītie ir uz vienu roku!
ieinteresētais
11.07.2017. 09:33»
777
3b2nodala paslaik vel pilda V.Montika noradijumus.ssozinovs kasiers
Lūdzu pilniem teikumiem un paskaidrojiet detalizētāk.
777
11.07.2017. 09:313b2nodala paslaik vel pilda V.Montika noradijumus.ssozinovs kasiers.
Ivasenko zelts,dimanti,cigaretes
Piektdienas pirti Bogdanovs,montiks un veca kompanija.
Bondariks Tenerifos slepjas.
ups
11.07.2017. 09:20varbūt var sīkāk par Ivanova atbrīvošanu. Attaisnoja? Man jau izskatās, ka šīs te lietas fonā arī to sievas slepkavību kāds noorganizēja tieši ar domu uzvelt vainu pašam Ivanovam.
neticami
11.07.2017. 09:18ka LV policija vēl šādus gadījumus izmeklē. Savādāk jau šķiet, ka to vien dara, kā safabricē pilnīgi absurdas lietas, bet tur kur noziegums "acīs lec" un pat nav nekādi īpašie pierādījumi jāvāc (formālā sastāva lietas, kur atbildība iestāja jau ar kādas konkrētas darbības izdarīšanu) vispār netiek izskatītas - it īpaši, ja tas skar kādu politisku amatpersonu kaut vai tikai pašvaldībā. Nekas, gan jau Kalnmeijeram arī šos jautājumus par prokuratūras bezdarbību nāksies kaut kad izskatīt..........
Uldis Skudra
10.07.2017. 23:16Latvijā tas nav vienīgais gadījums, kur krāpnieki domādami, ka izkrāpto īpašumu īpašnieki vairāk nekad neiznāks no apcietinājuma un viltojot pilnvaras pārdot to mājas un dzīvokļus, kā arī iegūsts sveša uzņēmuma kapitaldaļas un aktīvus.
Intersanti
10.07.2017. 21:26Intersanti, ka Brasas iecirknī ir vienkāršs bezdienesta inspektors, kurš šitā ņem un pieņem tādus lēmumus. Bail iedomāties ar kādām lietām ņemas Rīgas ekonomisti un ENIAPs, ja šādus sīkumus atmet iecirknim.
Me
10.07.2017. 21:01Kāda mafija, ārprāts..Un šitas notiek it kā demokrātiskā valstī, tikmēr Eiropas Savienību tādi nieki neinteresē.
cita versija
10.07.2017. 20:42Arēnas īpašumtiesību "īpatno" maiņu organizēja pats Ivanovs, lai paglābtu no iespējamās mantas konfiskācijas, bet pēc tam что то пошло не так.
švamme
10.07.2017. 19:41krieviem ir teiciens "из грязи в князи", tas ir par šiem "biznesmeņiem". kādā veidā viņš ir nopelnījis 17 ļimonus, lai nopirktu Arēnu???? Virpojot, zāģējot malku, vai pļaujot zāli??? Skaidrs, ka netīra nauda...un tagad razborkas ir it kā civilizēti, caur humānām tiesām, ne caur saviem mežoņu likumiem, jo šie iedomājas sevi jau par eiropiešiem. Nezinu, kā ar to slepkavību, klāt nebiju, elkoni neturēju, bet biznesa lietas skaidri iezīmē saknes no varenās mātuškas un братва в законе
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
