Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā vispārējo izbrīnu, ko radījis jaunā bruģa izskats Rīgā, uz Krišjāņa Barona ielas ietvēm, Pietiek publicē nelielu sarunu ar šīs ieceres autori – ainavu arhitekti Helēnu Gūtmani.

- Pirmais, bet ne galvenais iemesls ir vēsturiski apstākļi. Ielā bija ierīkoti apstādījumi un koki visā Barona ielas garumā līdz Elizabetes ielai vēsturiski abās pusēs. Tas ir apdobju apstrādes veids. Tajā vietās, kur ir liela cilvēku staigāšana, kuru sauc par antropogēno slodzi, zāliens zem lieliem kokiem ar lieliem vainagiem ir grūti kopjams. Un viņš tā izskatās – nekā. Pēdējā laikā tur bija uzbērtas dolomīta sīkšķembas, kuras arī centrā izskatās ne pēc kā.

Otrs aspekts ir antropogēnā slodze. Trešais iemesls ir atrast kompromisu starp kokiem nepieciešamiem apstākļiem, lai pie saknēm piekļūtu ūdens un gaiss. Tad paliek divas iespējas, ja mēs atmetam zālienu, kuru ir ļoti grūti kopt, un arī krūmus.

Principā man bija paredzēti krūmi vienā no projekta versijām. Tā kā tas nav vēsturiski, mēs diskutējām ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, bet man bija jāpiekāpjas. Es šo versiju nevarēju aizstāvēt pietiekami. Tāpēc mēs apstājāmies pie vēsturiskā veida, kurš ir vienkāršs veids.

Tur ir mulčējamais materiāls, kas ir caurlaidīgs, kurš normāli novada kokiem gaisu un mitrumu. Mums līdz nesenam laikam Rīgā bija saistošie noteikumi, kur viens no veidiem bija laukakmeņu apdobes. Mums ir tādas vietas Līvu laukumā. Citās valstīs uzliek kaltu bruģi, nevis laukakmeni. Tas ir tāds dīvains veids, kā pilsētas vēsturiskajos centros panākt kompromisa rezultātu.

- Bet izskatās tā dīvaini.

- Ja jūs apskatīsieties vēsturiskās bildes, tas ir viens pret vienu. Man ir fotogrāfija no pagājušā gadsimta 20.gadiem, kur ir tieši tādas apdobes, nevis metrs reiz metrs apkārt kokam, bet nepārtrauktas apdobes, kuras izliktas ar laukakmeņiem. Tas jau nav nobruģēts. Akmeņi ir ielikti uz drenāžas virskārtas, nav iestiprinātas. Šūnas ir aizbērtas ar melnzemi, kurā skalojas iekšā ūdens, ar laiku kaut kas augs. Tas būs stiprināta zāliena atvieglots variants. Jo lielāka šuve, jo lielāka iespēja tur kaut kam iesēties un izaugt.

Tad tas veidos eko bruģa iespaidu. Mums daudz kur ir salikts eko bruģis zaļajā zonās, tur, kur ir tādas betona šūniņas. Zāliens tur ne īpaši grib augt. Tur veidojas tāda blīva kārta, sūnas, un kokiem izveidojas necaurlaidīga kārta, kur netiek cauri ūdens un gaiss. Ja mēs aizejam uz Aspazijas bulvāri iepretim viesnīcai Rīga, tur var redzēt, kas notiek ar kokiem, kuriem ir uzklāts eko bruģis. Koki ir nokaltuši.

Savukārt šķeltais bruģis ir aizvietojums līnijveida vadlīnijām. Piemēram, Liepājā vājredzīgo cilvēku biedrība ar domi ir vienojušās, ka visā Liepājā ietvēm pa vidu ir betona līnijveida bruģis. Līnijveida bruģis ir vadošs. Mēs runājām ar Attīstības departamentu un biedrību Apeirons, ka mēs negribam Rīgas vēsturiskajā centrā visur pa vidu laist līnijveida marķējumu, jo izskatās slikti. Turklāt cilvēkiem ar ratiņiem tas nav labi. Ziemā apledojuma laikā vairāk slīd, jo tur sakrājas ūdens. Mēs vienojāmies darīt tā, kā Vācijā, ka mēs liekam to starpību ar ieseguma virsmām. Neredzīgais cilvēks jūt atšķirību starp gludu un negludu.

Cilvēciņš bildē iet pa betona bruģi. Pa kreisi starp balto strīpu ir vēl viena līnija. Tas ir šķeltais granīts. Tam ir raupja virsma. Kad cilvēks ar spieķīti iet, viņš jūt, ka ir negluds. Mēs vienojāmies, ka Rīgas centrā raupja virsma ir no šķeltā granīta vai nu sarkanā, vai melnā, vai pelēkā krāsā. Citās ielās tas vēl nav īstenots. Mēs kopā ar Attīstības departamentu, Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Apeironu veidosim izskaidrošanas darbu cilvēkiem, ka tā būs visā Rīgā. Cilvēki no Apeirona teica, ka galvenais, lai būtu viens risinājums.

Baltā ir brīdināšanas zīme. Kad staigājat krustojumos, tur ir ielikts dzeltens punktiņš. Vēsturiskajā centrā mēs negribējām likt dzeltenus. Dzeltenais, kas ir uztaisīts no krāsota betona, ar laiku zaudē krāsu un paliek pelēks. Un tam nav kontrasta ar ietves segumu un daktilo segumu. Mēs vienojāmies, ka vēsturiskajā centrā tas ir balts. Baltās brīdinošās joslas ir no daktilā jeb punktveida bruģa. Tas tumšākais, ko jūs redzat, ir betona bruģis ar skalotu virsmu. Tas mazāk slīd. To mēs ieklājām visās vietās, kur cilvēki staigā vairākos virzienos – iebrauktuvēs, krustojumos un pieturvietās.

Pieturvietās mēs ieklājām arī brīdinošo joslu. Tā ir 60 centimetrus plata josla un atrodas 30 centimetrus no brauktuves. Tās ir Eiropas vadlīnijas. Kad vājredzīgi cilvēki iet uz tramvaju, viņi jūt brīdinošo zīmi un zina, ka tur ir bīstama zona. Parasti bruģis ir melns, bet vadlīnija ir spilgti balta. Mēs izgājām uz kompromisu, lai neveidotu melnu bruģi, ir izveidots krāsains, bet tas veido spilgtu kontrastu ar brīdinošo joslu. Piemēram, Maskavā ar biezu dzeltenu krāsu uzkrāsoja uz ietves, bet Rīgā ne Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ne Attīstības departaments tādu negribēja. Vājredzīgie cilvēki saka, ka viņi dzelteno krāsu redz labāk nekā jebkuru citu. Vācijā šī josla ir balta.

Negludā jeb vadošā līnija ir visas Barona ielas garumā, lai cilvēks, kas iet ar spieķi, jūt, ka pa kreisi ir šķēršļu josla. Tādas tiek ieklātas gar fasādes pusi, kur ir kāpnes, lūkas, kā arī kreisajā pusē. Tāpat pie citiem šķēršļiem – pieturvietu zīmēm, apstādījumiem. Jūs pamanīsiet, ka visi šķēršļi ir apstrādāti ar šo bruģīti.

- Bet arī tā ietves daļa, kas paredzēta vienkāršiem gājējiem, ir raiba un bez kaut kāda konkrēta raksta, vienkārši haotiski.

- Tas ir trīs krāsu color mix. Paskatieties uz zviedru bruģi, tas arī ir ļoti dažādas krāsas, tur nav smuki zīmējumi. Tā krāsa fotogrāfijās ir spilgta, pagaidām ir spilgta, bet betonam ir tāda īpašība, ka pēc gada paliek pieklusinātāki toņi. Arī tagad pie Vērmanes dārza, kur ir cits apgaismojums, tas izskatās viendabīgāks. Tad, kad tas ir slapjš, tas arī ir citādāks. Pie Dabas muzeja ir ieklāts tāds pats. Un pretī pie Mūzikas akadēmijas arī. Mūzikas akadēmijas ēka ir krāsota zaļganpelēkos toņos, un tie toņi saspēlējas ar ietvi tā, ka vairāk izceļ pelēkos un baltos. Bet otrā pusē tiek izcelti rozīgie un tumšākie. Viņš dažādos apgaismojumos dažādi spēlē.

Man nebija līdz galam skaidrs, ka viņš tā spēlēsies, bet man ir liels prieks, ka notiek tāda krāsu spēle, jo vēsturiski pie katras ēkas bija savs bruģītis, jo katrs saimnieks lika pats. Mēs to šoreiz nevarējām īstenot, jo nebija iespējams saskaņot ar katras mājas īpašnieku. Saskaņot ar katru mājas īpašnieku nebija padarāms darbs.

Barona ielas ietve mums parāda, ka ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Diemžēl cilvēki to nesaprot. Cilvēki domā, ka tas ir mans izdomājums vai kaut kāds īpašs dizains. Man ir liels prieks, ka Barona iela ir mazs solītis, kas tuvinās mūsu sabiedrību tolerancei.

Josla pie ielas braucamās daļas ir labiekārtojuma josla. Es gribēju, lai visa labiekārtojuma josla ir no granīta bruģīša šķeltā, kas tagad ir vadlīnijā, bet tas izmaksā ļoti dārgi. Tādēļ mēs to samazinājām un vienojāmies, ka tā būs no skalotā bruģa, kas labi saskaņojas ar šķelto bruģi.

Uz Barona ielas mēs tagad redzam vājredzīgiem cilvēkiem paredzētu joslu, labiekārtojuma joslu un brīvas kustības joslu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...