Iesaki rakstu: 
Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns dažas dienas pirms sestdien gaidāmās Zatlera reformu partijas dibināšanas pieņēmis lēmumu tomēr neiesaistīties eksprezidenta jaunveidojamajā politiskajā spēkā. "Tad man būtu jāpamet tiesneša amats, un uz to es neesmu gatavs," Pietiek atzina Guļāns.
Līdz ar to eksprezidenta Valda Zatlera vedidotajam politiskajam spēkam atteikusi jau otrā publiskā figūra, kas tiek uzskatīta par tiesiskuma simbolu un iederētos Zatlera reformu partijas pieteiktajā "pretoligarhu" kampaņā. Līdzdalībai jaunajā partijā bija uzaicināts arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kurš pirms pāris nedēļām pieņēma citu piedāvājumu, kļūstot par jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa nacionālās drošības padomnieku.
Andris Guļāns pašlaik ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators. Viņš Pietiek atzina, ka novēl Zatlera reformu partijai veiksmi, bet pats pēc ilgām pārdomām izlēmis, ka iesaistīties politikā nav gatavs. "Es esmu tiesnesis un tādēļ nevaru iesaistīties nekādās politiskātajs aktivitātēs. Tad man būtu jāpamet tiesneša amats, un uz to es neesmu gatavs," atzina Guļāns.
Zatlera reformu partijas dibināšana gaidāma sestdien, 23. jūlijā. Šajā dienā arī noritēs Zatlera rosinātais referendums par 10. Saeimas atlaišanu. Pašlaik nekas neliecina, ka Zatlera veidotajai partijai ir izdvies piesaistīt atpazīstamus uzvārdus, kas varētu būt viens no priekšnoteikumiem, lai gūtu vēlētāju atbalstu.
Arī viens no Atmodas laika simboliem, publicists Dainis Īvāns Pietiek apliecināja, ka izlēmis neiesaistīties Zatlera reformu partijā. "Es atbalstu, ko viņš dara, jāatbalsta ir, protams, jo ko gan citu atbalstīsi, bet politikā iet - nē," teica Īvāns, piebilstot, ka viņam ir citi darbi darāmi. Pietiek zināms, ka ar viņu par iespējamu startu Zatlera sarakstā vēl nesen runājuši partijas izveidē iesaistīti cilvēki. Īvāns piedalījās un teica runu Zatlera atvadu pasākumā Likteņdārzā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
