Arī „Latvijas Avīzes” īpašnieks Berķis trekni „smēlis” no „Ventspils stipendiātu fonda”
PIETIEK09.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākušie „izčākstējušās” „Ventspils stipendiātu” krimināllietas materiāli atklāj, ka arī Latvijas Avīzes īpašnieks, biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs un partiju apvienības Attīstībai/Par lielsponsors Olafs Berķis vismaz pāris gadus „smēlis” no tā sauktā „Ventspils stipendiātu fonda”, kuram paredzētie līdzekļi akumulēti vairākās ārzonu firmās, to vidū Lihtenšteinā reģistrētajā Vitale Consulting. Laikā, kad Lihtenšteinas firmā Vitale tika uzkrāta nauda, kas, kā liecina krimināllietas materiāli, izmantota politisko partiju un politiķu pirkšanai, no tās uz, visticamākais, O. Berķim piederošu ārzonas firmu Telesia Ltd. pārskaitīti nepilni 2 miljoni dolāru.
Kā liecina atsevišķi tā sauktās „Ventspils stipendiātu lietas” dokumenti, kas nonākuši Pietiek rīcībā, uz O. Berķim kā patiesā labuma guvējam, visticamākais, piederošu ārzonas firmu Telesia Ltd. 2005.gadā un 2006.gadā no stipendiātu fonda dalītājas, Lihtenšteinas firmas Vitale pārskaitīti kopumā 1,9 miljoni dolāru. Šī nauda ar O. Berķi saistītās ārzonas Telesia kontā nonākusi četros maksājumos – divi, katrs 400 000 dolāru apmērā, veikti 2005.gadā, savukārt vēl 700 000 dolāru (maksājumos pa 400 000 un 300 000 dolāru) veikti 2006.gadā.
Noprotams, ka tā sauktās stipendiātu lietas izmeklētāji neizslēdz - šī no Vitale uz, iespējams, Berķa ofšoru „aizgājusī” nauda varētu būt izmantota arī ar politisko partiju pirkšanu saistītiem mērķiem. Turklāt pārskaitījumi no Vitale izmeklētājiem sējuši arī šaubas, ka Berķis, iespējams, iesaistījies shēmās, kas viņam ļāvušas izvairīties no nodokļu nomaksas Latvijā, līdzdarbojoties noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijā.
Kā Pietiek jau iepriekš atzinuši vairāki avoti, Lihtenšteinas ārzona Vitale Consulting bija viena no firmām, kurā tika akumulēta tā sauktā 5% fonda jeb „Ventspils stipendiātiem” paredzētā nauda. Tā tikusi nosmelta no naftas un naftas produktu tranzīta biznesa pakalpojumiem, kurus sniedza AS Ventspils nafta un AS Ventbunkers.
Turklāt Pietiek jau iepriekš publiskotie stipendiātu lietas dokumenti liecinājuši, ka nauda vairāku miljonu dolāru apmērā tā sauktā 5% fonda kasē 2004., 2005. un 2006. gadā nākusi no ārzonām. 2004. gadā to piepildījis maksātājs, kuru dēvē par Info kontu, savukārt 2005.gadā - ārzonu firmas Marvin un Vitale, 2006.gadā - tikai Vitale.
Lihtenšteinas firmas Vitale direktors bija Ventspils uzņēmējs Laimonis Junkers, kurš tika dēvēts par 5% fonda „kasieri.” Viņš 2007.gada sākumā, neilgi pirms Lemberga apcietināšanas (2007.gada martā) pazuda no Latvijas, bet 2009. gada rudenī 55 gadu vecumā mira Urugvajā.
O. Berķis gan medijos ir liedzies atzīt, ka jebkad būtu zinājis par tā sauktā stipendiātu fonda naudas plūsmu un tās izlietojumu. Taču no vairāku ar prokuratūru saistītu avotu teiktā nojaušams, ka O. Berķis, iespējams, ir viena no personām, kas, izmantojot ārzonu firmas un nodokļu apiešanas shēmas, iesaistījušās stipendiātu naudas dalīšanā.
Tā sauktais stipendiātu jeb 5% fonds tika izveidots ar naftas un naftas produktu tranzīta biznesu tieši nesaistītiem tēriņiem. Nauda tika uzkrāta ārzonās, pēc tam lielākoties skaidrā naudā izņemta, atvesta uz Latviju un „iztērēta” politisko partiju un politiķu pirkšanas mērķiem. Skaidra nauda kā norēķinu līdzeklis tikusi izvēlēta, lai nepaliktu banku pārskaitījumu „pēdas”. Netiešs apliecinājums skaidras naudas maksājumiem bija ekspremjera Induļa Emša 2006. gada rudeni valdības ēkā pazaudētais koferis, kurā atradās 10 000 dolāru.
Tā saukto Lemberga stipendiātu lietas izmeklēšanu, kuras ietvaros tiek izmeklēta politisko partiju, politiķu un valsts amatpersonu uzpirkšana vairāku gadu garumā, tam tērējot vismaz 7,5 miljonus dolāru, prokuratūrā sāka 2007.gada sākumā, taču, neraugoties uz ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera skaļiem apgalvojumiem, tā paklusām tā arī „izčākstēja”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
