Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl Vairāk Saules restorānu īpašnieks Endijs Bērziņš publiski zvēr pie saviem draugiem un stāsta, ka nekāda krāpšanās ar kases aparātiem no viņu puses neesot notikusi. Tūkstošiem cilvēku dalās ar viņa ierakstiem sociālajos tīklos un sola viņu un viņa restorānus atbalstīt! Es nolēmu pirms secinājumu izdarīšanas izmantot publiski pieejamos faktus.

Darbinieku skaits – vidējā alga

2017. gadā Endija Bērziņa uzņēmumā SIA Vēl vairāk saules strādāja 161 cilvēks. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par 2017.gadu uzņēmums veica 307 930 eiro apmērā. Tātad par vienu darbinieku vidēji ir veiktas iemaksas 1913 eiro gadā, jeb 159 eiro mēnesī. Lai sarēķinātu Vairāk Saules restorānos esošo vidējo algu, izmantojam vienkāršu matemātisku darbību: 159 : 0,3409 (VSAOI) = 468 eiro mēneša alga (pirms nodokļu nomaksas).

Ja uzņēmumā strādātu tikai pensijas vecumā nodarbinātie, atšķirīgo nodokļu likmju dēļ vidējā alga būtu par aptuveni 66 eiro lielāka, bet domāju, ka šādi cilvēki tiek nodarbināta tikai neliela daļa un tie būtiski neietekmē gala aprēķinu. VSAOI likmei nav piemērojams neapliekamais minimums, tāpēc, aprēķinā iekļaut nodarbināto skaitu, pēc tās iemaksām var visnotaļ precīzi spriest par vidējo algu uzņēmumā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā alga ēdināšanas sektorā Latvijā 2017. gadā bija 634 eiro, iepretim 926 eiro vidēji valstī. No tā var izdarīt secinājumu, ka Endijs Bērziņš saviem darbiniekiem maksā ievērojami mazāk nekā vidēji valstī un nozarē. Ja pat parādītos arguments, ka viņi, piemēram, uz pusslodzi nodarbina studentus, tas tik un tā neizturētu kritiku. Domāju, ka šie darba samaksas rādītāji skaidri iezīmē noteiktu tendenci.

Pievērsīsimies apgrozījumam

Publiski ir izskanējis, ka Vairāk Saules restorānu tīkla apgrozījums 2017. gadā bija 4,7 miljoni eiro. Secinu, ka vidēji viens viņa darbinieks uzņēmumam apgrozījis aptuveni 29 192 eiro gadā jeb 2433 eiro mēnesī.

Paanalizēsim citus ēdināšanas sektorā strādājošos uzņēmumus.

LIDO apgrozījums 2017.gadā bija 58 miljoni eiro, paši raksta, ka darbinieku skaits ir vismaz 1100. Drošs paliek nedrošs, aprēķina veikšanai pieņemam, ka uzņēmumā strādā 1150 cilvēki. Sanāk, ka vidēji viens LIDO darbinieks uzņēmumam ienes aptuveni 50 500 eiro – teju divas reizes vairāk nekā Endija Bērziņa restorānos. Sociālās iemaksas veiktas aptuveni 3500 eiro apmērā par darbinieku gadā – teju divas reizes vairāk.

Premier Restaurants Latvia (strādā ar zīmolu Mcdonalds): Apgrozījums 2017.gadā - 36 120 000 eiro, darbinieku skaits 691. Viens darbinieks ienesis vidēji aptuveni 52 000 eiro. Sociālās iemaksas veiktas aptuveni 2650 eiro apmērā par darbinieku par gadu – par 38,5% vairāk. Tomēr Makdonalds ir plaši zināms kā darbavieta studentiem, kas strādā uz pusslodzi, tādēļ faktiskā mēneša alga tajos varētu būt vēl lielāka.

Šos divus uzņēmumus esmu norādījis tikai tāpēc, ka esmu pārliecināts, ka tie maksā visus nodokļus. Ja šādi paanalizē arī citus lielākos uzņēmumus Latvijā – Rimi, Maxima, arī to apgrozījums pret vienu nodarbināto ir vairākas reizes augstāks nekā uzņēmumā Vēl Vairāk Saules.

Starp citu, ir vēl citi lieli ēdināšanas uzņēmumi, kuru dati ir līdzīgi kā SIA Vēl vairāk saules, un tas, manuprāt, izskaidrojams tikai ar vienu – nozarei ir lielas problēmas ar visu ieņēmumu uzrādīšanu. Skaidri redzams, ka vienai daļai nozarē strādājošo lielo (!) uzņēmumu apgrozījums pret darbinieku skaitu un algu veikto sociālo iemaksu apmēri ir izteikti zem valstī un nozarē vidējā, piedevām pastāv krasas atšķirības starp pašā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Par zaudējumiem un maksātnespējām

Šī nodaļas daļa nav konkrēti par uzņēmumu Vēl vairāk saules, jo man par to šajā jomā nav nekādas informācijas, tomēr ar šo iesaku aizdomāties katram, kurš ir sadarbības partneris uzņēmumiem – nodokļu nemaksātājiem.

Katra lieta maksā tik, cik tā maksā. Piemēram, ja uzņēmums reāli pārdod 5 porcijas ar ēdienu, bet apgrozījumā uzrāda tikai pārdotu vienu – neizbēgami formāli tāds uzņēmums strādā ar zaudējumiem, jo, lai sataisītu atlikušās 4 ēdiena porcijas, ir jāiepērk izejvielas, jāalgo darbinieki, kas viss veido izmaksas.

Tā slēpjas āķis maksātnespējas gadījumā. Lai uzņēmums, kas neuzrāda visu apgrozījumu, turpinātu ikdienas operācijas, tam tik un tā ir nepieciešama nauda. Ko tad viņi dara? Viņi nodokļos nesamaksāto naudu fiktīvi paši sev aizdod, izmantojot ofšoru shēmas. Tomēr reizēm arī šādus uzņēmumus piemeklē maksātnespēja, un tad tiem “parādās” šāds mistiskais kreditors, kuram uzņēmums likumsakarīgi ir “parādā” daudz lielākas summas nekā visiem pārējiem kreditoriem kopā ņemot, tādējādi iegūstot balsu pārsvaru kreditoru sapulcēs.

Tālāk notiekošais ir skaidrs: fiktīvais kreditors saņem izteikto vairākumu vai pat visu. Tā kā reālie kreditori tādos gadījumos nesaņem neko, viņi nereti arī šī iemesla dēļ kļūst maksātnespējīgi, un, tiem izbeidzot savu darbību, ofšorizētais kreditors atbrīvojas no parādiem, – jo, kad vairs nav parādnieka, nav arī parāda. Līdzīgi bija LIDO maksātnespējas gadījumā – parādījās ofšoros reģistrēts liels kreditors. Es ar šo nevēlos apgalvot, ka LIDO izmantoja kādas prettiesiskas shēmas, bet liela kreditora parādīšanās fakts pagātnē tam pastāv.

Viedoklis noslēgumā

Par Vairāk Saules restorānu nodokļu maksāšanas godprātību lai lemj tiesa, bet ar šo rakstu vēlējos uzskatāmi parādīt šī uzņēmuma vidējās algas un apgrozījuma tendences, kas nav raksturīgas ne uzņēmuma pārstāvētajai nozarei, ne Latvijas ekonomikai.

Manuprāt, uzņēmuma pārstāvis klaji melo un gan VID, gan sabiedrību uzskata par durakiem, kuri nespēj iedziļināties publiski pieejamā informācijā un no aritmētiskiem aprēķiniem izdarīt secinājumus.

Uzskatu, ka liela daļa nodokļu nemaksātāju ir afēristi un nevis uz celīšiem nospiesti nabaga uzņēmēji. Tas būtu beidzot jāsaprot. Ekonomisko noziegumu kaitnieciskums ir vispār par maz novērtēts. Mums ir vajadzīgi labi ceļi, pieaugošas pensijas mūsu vecākiem un cilvēkiem ar invaliditāti, pieejama veselības aprūpe un drošība, ka valsts spēs parūpēties par mums grūtā brīdī. Ja zogam mēs paši, mums nav nekādas tiesības pārmest valstij, ka tā nerīkojas kā labs saimnieks.

Atbildība par šo valsti ir jāuzņemas katram individuāli un nepieciešamības gadījumā arī kolektīvi, nevis jāignorē tās likumi un pēc tam, kad viltīgi čakarētās oficiālās institūcijas sāk darīt savu darbu, publiski vaimanāt par it kā veiktajām represijām. Ja sabiedrība no šīs valsts novērsīsies, bet nodokļu nemaksāšana ir viens no tādiem veidiem, nebrīnieties, ka arī valsts dzīvos savrupi no sabiedrības.

Tajās masveidā aprietajās valsts iestādēs, ministrijās strādā tā pati sabiedrība, ko paši diendienā pārstāvam. Šeit jau sen vairs nav PSRS, kas apmaiņā pret ideoloģisku lojalitāti visus nodrošināja ar kotleti pusdienās un pajumti hruščovkā - šī ir mūsu pašu veidota valsts, un tikai mēs paši varam labot tās kļūdas, ko nereti savos attaisnojumos piemin nodokļu nemaksātāji, bet ne finanšu afērisms, ne melošana nebūs pareizie līdzekļi!

Raksta autors izsaka pateicību komentētājam "Matemātiķis" par rakstā pamanīto kļūdu. Tā ir labota. Tas bija vienīgais tekstā pieminētais aprēķins, kas netika veikts ar kalkulatoru. 

Novērtē šo rakstu:

212
78

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...