Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārkārtas situācija parāda cilvēku patieso dabu. Diemžēl Latvija nekad nav varējusi lepoties ar iekļaujošu sabiedrību un atbalstu sociāli mazaizsargātām grupām. Taču daži jaunākie ierobežojumi, kas stājas spēkā no 11.oktobra, apkauno pašus ideju autorus. Ilgu gadu pieredze pasaulē pierāda, ka, veidojot iekļaujošu vidi, ieguvēji ir visa sabiedrība. Taču, vēršoties pret kādu sabiedrības daļu, cieš tieši tās vismazāk aizsargātākie cilvēki - pensionāri, mazturīgie un trūcīgie, cilvēki ar invaliditāti, arī jaunieši. Šķiet, ka lielākā daļa sabiedrības to nav pat pamanījusi.

Ir vērts pieminēt, ka visā pasaulē ir sabiedrības daļa, kas nevar vakcinēties medicīnisku iemeslu dēl, tāpēc ārpus Latvijas Covid sertifikātā ir trešā iespēja - negatīvs tests. Iespējams, ka tikai Latvijā vienīgā veids, kā iegūt apstiprinājumu nespējai vakcinēties, ir ārstu konsīlijs vai anafilaktiskais šoks no Covid vakcīnas. Šoreiz nav runa par pamatotiem ierobežojumiem, bet par apkaunojošu attieksmi.

Kāpēc pazemot cilvēkus ar invaliditāti?

Ir nolemts, ka ārkārtas stāvokļa laikā cilvēki ar invaliditāti nesaņems transporta maksas atvieglojumus. Tos nesaņems visi pieaugušie, kuri izmanto transporta pakalpojumus, kurus dotē valsts vai pašvaldības. Nav runa par vīrusa ierobežošanu, jo, samaksājot par braucienu, cilvēki ar invaliditāti joprojām var veikt pašas nepieciešamākos braucienus ar sabiedrisko transportu, kas atsvērtu nesamērīgās neērtības.

Katram, kas ir redzējis lielāko daļu Latvijas dzelzceļa staciju, ir skaidrs, ka tajās nav augsto peronu un cilvēki ratiņkrēslos vilcienos vispār nevar iekļūt bez citu palīdzības. Lai saņemtu palīdzību no Latvijas dzelzceļa, tā jāpiesaka 72 stundas iepriekš. Vai idejas autori tiešām izjūt gandarījumu, ka ir “ieriebuši” cilvēkiem ar invaliditāti? Vai sabiedrībai tas ir pieņemami? Šogad Ziedot.lv un Radio 5 veidos labdarības akciju “Dod pieci!” kurā aktualizēs vides pieejamību. Varbūt arī tā turpmāk būs paredzēta tikai cilvēkiem, kas ir vakcinēti un izslimojuši?

Goda uz negoda ģimenes

Valsts ir izveidojusi “Goda ģimenes” (agrāk 3+) apliecības, ko var iegūt daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti, lai sniegtu vairāk morālu nekā materiālu gandarījumu dažādu atlaižu veidā. Apliecības paredz atlaides arī sabiedriskajā transportā. Diemžēl no 18.oktobra daļa šo ģimeņu acīmredzot kļūst par negoda ģimenēm, jo atvieglojumus nevarēs izmantot pieaugušie, kas nav vakcinēti. Bērnus Latvijai viņiem ir atļauts audzināt, taču atlaides sabiedriskajā transportā nebūs. Īpaši ciniski, ja, piemēram, bērniem un mammai atvieglojumi paliek, bet tētim, kas nevar vakcinēties, ne. Sanāks tāda goda-negoda ģimene. Samaksājot pilnu maksu, viņi joprojām var braukt, cik vēlas, tāpēc jautājums nav par drošību vai vīrusa ierobežošanu. Mērķis ir demonstrēt valsts un sabiedrības attieksmi.  

Trūcīgo pensionāru dalīšana

Ir izteikts ierosinājums veicināt senioru vakcinēšanos ar 20eur piecu mēnešu laikā kā elektrības cenu pieauguma kompensāciju. Medijos tiek izplatīta ziņa, ka tādējādi tiks sniegts arī atbalsts maznodrošinātām grupām. Taču atbalsts pēc būtības tas būtu tikai tad, ja visiem pensionāriem kompensētu 20Eur, bet vakcinētajiem, piemēram, 25Eur.

Šī brīža galvenais mērķis ir parādīt tiem, kas nav vakcinējušies, kur ir viņu īstā vieta valstī. Protams, ka tas sāpīgi skars tikai pašus trūcīgākos. 20Eur ietaupījums mēnesī varētu likties kārdinošs tikai kādam politiķim, kas tā dēļ gatavs krāpties ar stāvvietu kartēm, nevis pārtikušam cilvēkam, kādu diemžēl starp pensionāriem nav daudz. 

Studentu eksports

Gribētos pieminēt arī studentus, kuri, ja nav turīgu radu vai iespēja ņemt kredītus, studiju gadus dzīvo ar ierobežotiem ienākumiem. No 11.oktobra lielākajā daļā augstskolu nevarēs klātienē studēt ar negatīviem testiem. Vairākiem tas nozīmē studiju pārtraukšanu vai beigšanu.

Tikko ir stājušies spēkā jaunie tirdzniecības ierobežojumi. Sociālajos tīklos neskaitāmi veikali paziņo par to, ka nedalīs pircējus, vai informē, kādus risinājumus ir atraduši, lai apkalpotu visus. Vai līdzīgus publiskus paziņojumus varēja vērot kaut vai no vienas augstskolas? Diemžēl izrādās, ka cilvēks veikalu pasaulē ir lielāka vērtība nekā Latvijas augstākajā izglītībā. Vesela paaudze jauniešu dzīvē gūst mācību par to, kas var notikt, ja izvēlies studēt Latvijā.

Par laimi, šī ir viscerīgākā sabiedrības daļa. Daudzi var doties uz kaimiņvalstu, Ziemeļvalstu, Eiropas vai pasaules universitātēm, kur pieņem negatīvus testus vai tos vispār neprasa. Pieredze rāda, ka studijas citās valstīs paver arī nesalīdzināmi labākas karjeras iespējas. Iespējams, nākotnē Latvija viņus kā augsti kvalificētu darbaspēku centīsies pievilināt ar īpašām programmām, jo Latvijā darbaspēka jau tagad trūkst.

Drūmā realitāte

Ir paredzams, ka cilvēki, kurus skar apšaubāmie ierobežojumi, sevi neaizstāvēs. Tā ir sabiedrības daļa, kas palikusi ēnā jau 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Nav iespējams ilgstoši cīnīties ar trūkumu, veselības aprūpes nepieejamību, neiekļaujošu izglītību un vēl aizstāvēt sevi pret politiķu attieksmi. Citādāk mēs jau sen dzīvotu labākā sabiedrībā.

Kur šiem cilvēkiem vērsties pēc atbalsta? Vai pie Latvijas valsts prezidenta, kas publiski ir pateicis, ka kovids tagad viņus “ņems priekšā”? Pie Ministru prezidenta, kas uz jautājumu, kā nopirkt ziemas drēbes (arī bērniem), atbild: “Ejiet vakcinēties!”

Tiesībsargs ir atzinis, ka nesaskata cilvēktiesību pārkāpumu tajā, kas notiek augstākajā izglītībā. Augstskolas un redzamas sabiedriskas organizācijas saņem valsts finansējumu un nevērsīsies pret savu naudas devēju, pat ja tiks īstenotas acīmredzami amorālas idejas.

Daļa inteliģences atklāti apsaukā pusi valsts par muļķiem, ļaundariem, neizglītotiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nesaprotot, ka kļuvuši akli savā pārākuma sajūtā. Lūdzu, vakcinējieties, kas to varat, bet saglabājiet cilvēcību pret tiem, kas to nevar.

Zīmīgi, ka apkaunojuma sitiens trāpa sabiedrības daļai, kas nevar sevi aizstāvēt. Taču, pretēji gaidītajam, tas pazemina ideju autorus, lēmumu pieņēmējus un sabiedrību, kura to pieļauj.

Novērtē šo rakstu:

161
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...