Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministrija laikus bijusi informēta par ANO atzinumu, kurā atzīti Šveicē reģistrētā koncerna Vitol nelikumīgie darījumi globālajā tirgū, taču nav uzskatījusi par nepieciešamu nodot šo informāciju Latvijas atbildīgajām amatpersonām laikā, kad Vitol pretendēja uz uzņēmuma Ventspils nafta akciju kontrolpaketes iegādi. Ministrija neuzskata, ka tās pienākumos obligāti ietilptu tai pieejamās starptautiskās informācijas nodošana citām valsts iestādēm.
Kad pirms četriem gadiem Vitol izsolē iegādājās 36 miljonus Latvijas valstij piederošo Ventspils naftas akciju, neviena no valsts iestādēm publiski neizteica nekādus iebildumus pret šo ievērojamo investoru, kaut jau gadu pirms šī darījuma ANO Neatkarīgā izmeklēšanas komisija bija pabeigusi ziņojumu, kurā Vitol apšaubāmiem un nelikumīgiem darījumiem bija veltīta apjomīga sadaļa.
ANO programmas Nafta apmaiņā pret pārtiku Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ar 2005. gada 27. oktobri datētā ziņojuma nodaļā Darījumi ar naftu un nelikumīgi maksājumi Vitol darījumiem bija veltītas gandrīz 20 lappuses, turklāt ziņojumam pievienota virkne dokumentu kopiju. No tiem bija skaidrs, ka Vitol ir rupji pārkāpis programmas Nafta apmaiņā pret pārtiku nosacījumus un ANO noteiktās sankcijas pret Irāku, faktiski maksājot Sadāma Huseina režīmam par iespēju iegādāties Irākas jēlnaftu.
Mums nav jākontrolē, vai valsts amatpersonas izmanto vai neizmanto vienu vai otru ANO dokumentu lēmumu pieņemšanai, - tā jau iepriekš paziņoja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš, atkārtoti atbildot uz jautājumu, vai SAB par šo ANO ziņojumu un tajā minētajiem faktiem turpmākā gada laikā pēc šī ziņojuma pieņemšanas informēja kādas Latvijas iestādes vai amatpersonas, ņemot vērā, ka minētais koncerns gatavojās piedalīties valsts kapitālsabiedrības Ventspils nafta privatizācijā.
Pēc mēnesi ilgām pārdomām līdzīgu pozīciju izvēlējusies arī Ārlietu ministrija. „Ārlietu ministrijai tās kompetences ietvaros nebija pamata atsevišķi informēt citas Latvijas iestādes vai to amatpersonas par ziņojumu un tajā konstatētajiem Vitol SA pārkāpumiem,” teikts ministrijas valsts sekretāra vietnieka Ivara Pundura oficiālajā skaidrojumā.
Pundurs atzīst, ka ministrija bijusi informēta par Nafta apmaiņā pret pārtiku Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojumu un faktu, ka „Šveicē reģistrētais uzņēmums Vitol SA komitejas ziņojumā tika minēts to uzņēmumu starpā, kuri ir maksājuši ievērojamus kukuļus ar Irākas valdību saistītām personām, lai iegūtu tiesības piedalīties Oil-For-Food programmā”.
Taču Ārlietu ministrijas oficiālā nostāja ir – tās funkcijās neietilpstot valsts amatpersonu informēšana par kādiem faktiem, kas minēti šādos ziņojumos, turklāt „Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā saistībā ar darbību Oil-For-Food programmā netika vērsies neviens Latvijā reģistrēts uzņēmums ar nosaukumu Vitol, nedz arī pārstāvniecībā tika saņemta kāda cita informācija vai iesniegums no Šveicē reģistrēta uzņēmuma Vitol SA”.
ANO Komitejas ziņojumos gan esot minētas vairākas valstis, ar kurām komiteja izmeklēšanas gaitā ir sadarbojusies vai vērsusies pēc informācijas, taču Latvija neesot minēta šo valstu skaitā. Ārlietu ministrijas rīcībā arī neesot informācijas, vai komiteja „sadarbojusies ar kādu no Latvijas tiesību aizsardzības institūcijām bez Ārlietu ministrijas starpniecības”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
