Ārlietu ministrijā paslepus noteiktas iespaidīgas ikmēneša piemaksas
Lato Lapsa21.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļūst skaidrāks, kāpēc Edgara Rinkēviča vadītajā Ārlietu ministrijā ziņām par ierēdņiem noteiktajām prēmijām un piemaksām ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss: izrādās, jau gada sākumā virknei ministrijas darbinieku piešķirtas iespaidīgas un regulāras mēneša piemaksas.
„Par Ārlietu ministrijai būtisko funkciju nodrošināšanu ārlietu dienesta stiprināšanai un par stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu” – ar šādu universālu pamatojumu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs šā gada 17. janvārī 900 eiro lielu piemaksu no nodokļu maksātāju līdzekļiem noteicis savam vietniekam - politiskajam direktoram Andrim Pelšam.
Tādas pašas piemaksas A. Pildegovičs, rīkojumu saskaņojot ar E. Rinkēviču, noteicis arī savai vietniecei Eiropas lietās Solveigai Līgai Silkalnai un vēl vienai vietniecei – administratīvajai direktorei Aldai Vanagai. Tāda pati piemaksa noteikta arī ministrijas ģenerālinspektoram Normanam Penkem.
Runa ir nevis par vienreizēju piemaksu, bet par piemaksām reizi mēnesī pusgada ilgumā – līdz pat šā gada vidum, kad, kā zināms no avotiem Ārlietu ministrijā, tiek plānots izdot jaunu rīkojumu. Turklāt A. Pildegoviča rīkojums izdots ar atpakaļejošu datumu – dokumentā īpaši norādīts, ka tas piemērojams jau no šā gada 1. janvāra.
Iespaidīgas ikmēneša piemaksas noteiktas vēl veselai virknei Ārlietu ministrijas darbinieku. 800 eiro ikmēneša piemaksa – pusgada laikā tātad 4800 eiro – piešķirta vēstniecei - Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītājai Ingrīdai Levrencei.
760 eiro liela ikmēneša piemaksa noteikta veseliem četriem ministrijas darbiniekiem - Ilmāram Kamarūtam, Informācijas tehnoloģiju departamenta direktoram, Judītei Meļķei, Finanšu politikas departamenta direktorei, Kristīnei Našeniecei, Eiropas Savienības koordinācijas un politiku departamenta direktorei un Sanitai Pēkalei, ministrijas Juridiskā departamenta direktorei.
Savukārt pa 600 eiro mēnesī papildus algai piešķirts trim ministrijas darbiniekiem - vēstniekam - Komunikācijas direkcijas vadītājam Gintam Jēgermanim, vēstniecei - Valsts protokola vadītājai Elitai Kuzmai un vēstniekam - Divpusējo attiecību direkcijas vadītājam Ilgvaram Kļavam.
Saskaņā ar ministrijas oficiālo pamatojumu, kas iekļauts no sabiedrības slēptajā rīkojumā, šādas ikmēneša piemaksas motivējot Ārlietu ministrijas augstākajiem ierēdņiem „stiprināt demokrātiskās vērtības un starptautisko tiesiskumu, aktīvi iesaistīties brīvas un drošas Eiropas veidošanā, veicināt Eiroatlantiskās attiecības un Latvijas drošību, veicināt konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku un sadarbību ar Latvijas diasporu ārvalstīs”.
Ārlietu ministrija ir viena no tām valsts iestādēm, kas īpaši izceļas ar nevēlēšanos atklāt sabiedrībai nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu un tā pamatojumu. Jau vairākās administratīvajās tiesvedībās saistībā ar šādu ziņu slēpšanu E. Rinkēviča (Vienotība) vadītā ministrija ir cietusi sakāvi, taču spriedumus ir pārsūdzējusi.
Šīs lietas ir saistītas gan ar savulaik plašu vērību guvušajām Latvijas vēstniecības rīkotajām dārgajām dzīrēm Kairā 2016. gada 1. decembrī un it kā slepeno kārtību, kādā Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās notiek iepirkumu veikšana, gan ar izmaksām un lietderību komandējumiem, kuros ārlietu ministrs E. Rinkēvičs devies kopā ar savu padomnieku Mārtiņu Drēģeri.
Informācijas slēpšanu par darbiniekiem noteiktām piemaksām Ārlietu ministrija iepriekš ir skaidrojusi ar to, ka „normatīvie akti neuzliek par pienākumu ministrijai apkopot, sagrupēt sīkākās kategorijās un publicēt informāciju par papildus noteikto atalgojumu, atsevišķi izdalot informāciju par prēmijām, naudas balvām un piemaksām”, turklāt „ministrijas rīcībā nav šādi sagrupētas informācijas”. Kā rāda A. Pildegoviča parakstītais rīkojums par piemaksām konkrētiem darbiniekiem, tā tomēr nav taisnība.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
