Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā 82 tūkstoši eiro - šādu summu Latvijas valsts budžetam izmaksājusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un vairāku citu Ārlietu ministrijas darbinieku vizīte uz trim Latvijas pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai ne visai būtiskām valstīm - Austrāliju, Jaunzēlandi un Fidži. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Ārlietu ministrijas skaidrojumu par šo tēriņu nepieciešamību:

"No 12. līdz 20.jūnijam Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs ar delegāciju apmeklēja Okeānijas valstu reģionu (Fidži, Jaunzēlandi, Austrāliju). Vizīte notika Latvijas prezidentūras ES ietvaros, jo Ārlietu ministram ES Augstās pārstāves Federikas Mogerīni uzdevumā Augstā pārstāve bija jāaizstāj ES-ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu) Parlamentārajā asamblejā, kā arī vadot ES-Fidži augsta līmeņa politisko dialogu. Augstās pārstāves aizvietošana ir ierasta prakse un tradicionāli tiek uzticēta prezidējošās valsts ārlietu ministram. Pēc F.Mogerīni lūguma E.Rinkēvičs Augsto pārstāvi Latvijas prezidentūras laikā dažādos pasākumos aizvietojis 11 reizes.

Ņemot vērā reģiona attālumu, vizītes ietvaros tika apmeklētas arī nozīmīgākās reģiona valstis - Austrālija un Jaunzēlande, kas ir daudz efektīvāk, nekā plānot atsevišķus braucienus uz katru no tām. Gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē E.Rinkēvičs ieradās pēc šo valstu ārlietu ministru ielūguma.

Tāpat, ņemot vērā to, ka nevienā no minētajām valstīm nav Latvijas vēstniecību, kas var uzturēt regulārus kontaktus un sniegt atbalstu vizītes laikā, līdz ar ministru vizītē devās pavadošā delegācija, lai nodrošinātu organizatorisko un protokolāro atbalstu. Vizīšu laikā tika pārrunāti divpusējie politiskie un ekonomiskie jautājumi, taču, ņemot vērā to, ka Latvija ir ES prezidējošā valsts, visās vizītēs Latvijas Ārlietu ministrs pārstāvēja arī prezidentūru un pārrunāja aktuālos ES un attiecīgo valstu sadarbības jautājumus.

1. Vizītes un to mērķi

12.-15.jūnijs - Fidži - Latvijas prezidentūras ES ietvaros ES Augstās pārstāves Federikas Mogerīni aizstāšana (pēc Augstās pārstāves lūguma) ES-ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu) Parlamentārajā asamblejā un vadot ES-Fidži augsta līmeņa politisko dialogu. Divpusējā kontekstā - tikšanās ar Fidži ārlietu ministru divpusējo attiecību veicināšanai. ES-ĀKK valstu Parlamentārā asambleja notiek divas reizes gadā pārmaiņus kādā no Eiropas un ĀKK valstīm. Asamblejā tiekas visu ĀKK valstu parlamentāriešu delegācijas un Eiropas Parlamenta deputātu grupa sadarbībai ar ĀKK valstīm. Viens no regulāriem darba kārtības punktiem ir jautājumu un atbilžu sesija ar ES Padomes Attīstības padomes prezidentu, kas ir augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni. Sarunu laikā, paralēli citiem jautājumiem, ārlietu ministrs ES vārdā pārrunāja klimata pārmaiņu un attīstības sadarbības jautājumus - gan sarunā ar Fidži ārlietu ministru un Pacific Islands Forum ģenerālsekretāri, gan arī ES-Fidži augsta līmeņa politiskā dialoga un ĀKK -ES parlamentārās asamblejas sanāksmes laikā. Plašāk par vizīti: http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47047-edgars-rinkevics-drosiba-ir-iespejama-tikai-panakot-valstu-stabilu-attistibu-ilgtermina

16.-17.jūnijs - Jaunzēlande - pirmā Latvijas ārlietu ministra oficiālā vizīte ar mērķi veicināt divpusējo sadarbību politiskajos jautājumos, ekonomikā, kā arī pārrunāt aktuālos starptautiskos jautājumus - drošības situāciju, klimata pārmaiņas. Vizītes laikā notika tikšanās ar latviešu diasporu. Kā prezidējošās valsts pārstāvji, delegācijas dalībnieki informēja par ES aktuālajiem jautājumiem un ES - Jaunzēlandes sadarbību, iestāšanos OECD.

Jaunzēlandē delegācija uzturējās 18 stundas, t.sk. nakts stundas. Vizītes laikā notika vairākas tikšanās ar Jaunzēlandes valdības pārstāvjiem, ar ES delegāciju, kā arī ar latviešu diasporu:

- Jaunzēlandes tirdzniecības ministrs Tims Grosers (Tim Groser);

- Jaunzēlandes ārlietu viceministrs Tods Maklejs (Todd McClay);

- Tikšanās ar ES – Jaunzēlandes parlamentāro sadraudzības grupas vadītāju Ms Clare Curran un grupas pārstāvi Mr Mark Mitchell;

- Tikšanās ES delegācijā ar pilnvaroto lietvedi un Jaunzēlandē rezidējošiem vēstniekiem;

- Tikšanās ar Velingtonas tirdzniecības kameras vadītāju un pārstāvjiem, kas būtu potenciālie Latvijas uzņēmēju sadarbības partneri;

- Tikšanās Oklendā ar Jaunzēlandes latviešiem;

- Intervijas lielākajam Jaunzēlandes dienas laikrakstam The New Zealand Herald un televīzijas tiešraides intervija programmai The Nation.

• Vizītes laikā uzsvērta Ekonomisko kontaktu attīstības nepieciešamība un panākta vienošanās, ka novembrī uz Jaunzēlandi varētu doties Latvijas uzņēmēju delegācija ar mērķi stiprināt ekonomiskos kontaktus un meklēt jaunus noieta tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem. Potenciāls Latvijā ienākošā tūrisma attīstībai;

Diskusija par ES – Jaunzēlandes attiecībām, t.sk., pausts Latvijas atbalsts ES – Jaunzēlandes ietvarlīguma ātrākai virzībai, pausts Latvijas atbalsts ES – Jaunzēlandes Brīvās tirdzniecības līguma sarunu uzsākšanai;

Ministrs izteica pateicību Jaunzēlandei par atbalstu uzņemšanas procesā, kā arī Latvija un Jaunzēlande vienojās, ka iesākto sadarbību OECD formātā turpinās;

Visās sarunās ministrs informēja par Latvijas prezidentūras prioritātēm un šajā laikā sasniegto, t.sk., divām ASEM ministru līmeņa tikšanām izglītības un transporta jomās, kas notika Rīgā aprīļa beigās;

Tika pārrunāta arī situācija Austrumukrainā un tās ietekme uz drošību Eiropā;

• Diskusijas par aktuālajiem reģionālajiem jautājumiem Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Okeānijā, kā arī par tādiem globālajiem jautājumiem kā klimata izmaiņas, gatavojoties Parīzes konferencei š.g. decembrī. Klimata pārmaiņu jautājumi tika pārrunāti ar ES-Jaunzēlandes parlamentārās sadarbības grupas vadītāju un Jaunzēlandes parlamenta ārlietu, aizsardzības un tirdzniecības parlamentārās komitejas vadītāju, kā arī ar Jaunzēlandes tirdzniecības ministru;

Plašāk par vizīti sk. : http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47082-arlietu-ministrs-aicina-jaunzelandi-aktivizet-ekonomiskas-attiecibas-ar-latviju

17.-20.jūnijs - Austrālija - oficiālā vizīte ar mērķi veicināt divpusējās politiskās un ekonomiskās attiecības, pārrunāt sadarbību P. Grestes lietā, divpusējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu, parlamentāro sadarbību, OECD jautājumus, kā arī pārrunāt aktuālos starptautiskos jautājumus (drošības situācija Eiropā, starptautiskā terorisma jautājumi, migrācijas jautājumi, klimata pārmaiņas). Gan Sidnejā, gan Kanberā bija tikšanās ar latviešu diasporu.

Vizītes ietvaros notika vairākas darba tikšanās un panākts progress Darba brīvdienu līguma izstrādē:

Tikšanās ar Austrālijas ārlietu ministri Džūliju Bišopu (Julie Bishop), ar kuru pārrunāja abu valstu politisko un ekonomisko, līdzšinējo sadarbību starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības un Austrālijas attiecības.

Ministri izteica apņemšanos aktīvi strādāt pie Darba brīvdienu līguma pabeigšanas jau šogad, lai abu valstu studenti varētu ieceļot, studēt un strādāt gan Austrālijā, gan Latvijā. Līguma mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp Latviju un Austrāliju, kā arī attīstīt iespējas abu valstu jauniešiem mācīties, strādāt vai iegūt praktisko pieredzi un pilnveidot citas valsts valodas un kultūras zināšanas. Līgums paredzētu vienkāršot administratīvās procedūras, lai abu valstu pilsoņi varētu uzturēties otrā valstī. Latvijai šāds līgums jau ir noslēgts ar Jaunzēlandi.

Ārlietu ministrs pateicās Dž. Bišopai par Austrālijas valdības aktīvo iesaisti latviešu izcelsmes žurnālista Pētera Grestes atbrīvošanā no cietuma Ēģiptē, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka pašreiz Ēģiptes Krimināltiesā turpinās P. Grestes un viņa kolēģu lietas izskatīšana un norādīja, ka Ārlietu ministrija caur vēstniecību Ēģiptē turpinās sekot P.Grestes lietas izskatīšanai Ēģiptes tiesā.

Ministrs izteica pateicību Austrālijai par atbalstu uzņemšanas procesā OECD, tāpat Latvija un Austrālija vienojās, ka iesākto sadarbību OECD formātā turpinās. Pārrunāti klimata pārmaiņu jautājumi, gatavojoties Parīzes konferencei š.g.decembrī.

Izteikts Latvijas atbalsts ciešākai ES un Austrālijas sadarbībai Āzijas un Okeānijas reģionos, kas nodrošinātu abām pusēm dziļāku ekspertīzi par reģionālajiem jautājumiem, nākotnes redzējumu.

Tika pārrunāta arī situācija Austrumukrainā un tās ietekme uz drošību Eiropā. Austrālijas ārlietu ministre ir uzaicināta apmeklēt Latviju.

Plašāk: http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47124-edgars-rinkevics-un-australijas-arlietu-ministre-pauz-gatavibu-pabeigt-ligumu-abu-valstu-jauniesu-pieredzes-apmainai

• Tikšanās ar Austrālijas tieslietu ministru un ģenerālprokuroru Džordžu Brandi (George Brandis), lai pārrunātu līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas nepieciešamību;

• Tikšanās ar Austrālijas Pārstāvju palātas spīkeri Broninu Bišopu (Bronwyn Bishop) un Austrālijas parlamentārās sadarbības grupas ar Ziemeļeiropu pārstāvjiem – divpusējās sadarbības jautājumi, latviešu kopienas loma Austrālijā, klimata pārmaiņu jautājumi Parīzes konferences kontekstā. Plašāk sk.:http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47141-arlietu-ministrs-edgars-rinkevics-uzsver-latviesu-kopienas-lomu-australijas-sabiedribas-veidosanas-vesture .

• Ārlietu ministrs apmeklēja Austrālijas Kara memoriālu un, godinot kritušos karavīrus, Latvijas Republikas vārdā nolika ziedus pie Austrālijas Nezināmā Kareivja kapa.

• Tikšanās ar ES un Austrālijas Biznesa padomes pārstāvjiem Sidnejā. Biznesa pārstāvjus īpaši interesēja sankciju ietekme uz ES un Krievijas attiecībām, kā arī turpmākā ES ekonomiskās attīstības perspektīva; puses apsprieda arī iespējas apmainīties ar uzņēmēju delegācijām;

• Tikšanās ar Sidnejas un Kanberas latviešu kopienu, lai pārrunātu latviešu kopienas aktualitātes, atbildētu uz kopienas pārstāvju interesējošiem jautājumiem par Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku.

• Intervijas Austrālijas laikrakstiem The Australian un Austrālijas ziņu aģentūrai Fairfax.

• Tikšanās ar žurnālistu Pēteri Gresti - Ministrs apliecināja, ka Ārlietu ministrija seko līdzi pašreiz Ēģiptes Krimināltiesā notiekošajam tiesas procesam. Jāredz tiesas rezultāti. Bet, ja būs nepieciešamība, turpinās aktīvi darboties žurnālista un masu mediju brīvības aizstāvībai.

Jānorāda, ka divpusējo attiecību veidošana ir process, kurš nemitīgi pilnveidojas un attīstās. Līdz ar to turpmākie darbi un aktivitātes attiecībā uz Jaunzēlandi un Austrāliju noteikti ietver turpmākās tikšanās gan politiķu, gan ekspertu līmenī, kā arī darbu pie līgumtiesiskās bāzes attīstības, īpaši ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Tāpat - Latvijai vēl vairāk jāturpina strādāt publiskās diplomātijas jomā.

2. Delegācijas sastāvs

1. Valsts sekretāra vietnieks (VSV) - politiskais direktors Eduards Stiprais. VSV dienesta pienākumos ietilpst Latvijas ārpolitikas veidošana, īstenošana un koordinēšana; sniedz viedokli un rekomendācijas par starptautiskās politikas dienas kārtības jautājumiem; vizītes laikā - politisko un ekonomisko interešu definēšana un atbalsts/padomdevēja funkcijas ministram šo interešu nodošanai uzņemošajai pusei.

2. Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja p.i. Ivita Burmistre - ministrijas ietvaros atbildīga par ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības jautājumiem, kuriem vizīšu laikā tika pievērsta tikpat liela uzmanība, kā politiskajiem. Atbildīgā persona ĀM par iestāšanās sarunām OECD.

3. Ārlietu ministrijas Āzijas, Āfrikas un Okeānijas valstu nodaļas vadītāja Judīte Dobele. Vizīšu laikā fiksēja sarunas un panāktās vienošanās un apņemšanās, turpmāk strādā ar vizītes laikā aktualizētajiem jautājumiem, lai realizētu pielemto.

4. Ministra biroja vadītāja vietniece Inga Ozola sniedz protokolāro un loģistikas atbalstu, atbild par vizītes organizatorisko pusi, seko diplomātiskā protokola ievērošanai, ir pastāvīgā saziņā ar ministrijas amatpersonām Latvijā, nodrošinot ministra darbu ne tikai ar komandējuma satura jautājumiem, bet arī citām ministrijas aktualitātēm.

5. Ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris vizītes laikā nodrošina sabiedrisko attiecību un komunikācijas atbalstu, gatavo informāciju medijiem, koordinē ministra intervijas vietējiem medijiem, nodrošina atbildes uz Latvijas mediju jautājumiem.

3. Komandējuma izmaksas Latvijas delegācijai

Aviobiļetes – EUR 73 931,48.

Viesnīcas izdevumi – EUR 5791.44.

Dienas nauda – EUR 2370."

Novērtē šo rakstu:

98
86

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...