Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma
Latvijas Slimnīcu biedrība17.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību - paredzot pakalpojuma sniegšanu tikai pamatdarbā vienas slodzes apmērā un liedzot iespēju veikt darbību citās iestādēs vai darba profilos. Biedrības ieskatā šāds lēmums mazina ārsta profesionālo izaugsmi un vēl vairāk saasina jau pašreizējo ārstniecības personāla trūkumu.
Ārstu un medicīnas personāla darbošanās vairākās ārstniecības iestādēs vai vairākos profilos (piemēram, slimnīcā, ambulatorajā uzņemšanā vai pacientu pieņemšanā) patlaban pastāvošajā veselības sistēmas modelī ir ierasta prakse ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Medicīnas personāla nepietiekamā atalgojuma un pagarinātā normālā darba laika atcelšanas dēļ ārsti līdztekus pamatdarbam ir spiesti meklēt blakusdarba iespējas. Pretēji Veselības inspekcijas paustajam viedoklim par ārstu migrāciju kā būtisku riska faktoru, Latvijas Slimnīcu biedrība uzskata, ka darbs dažādos profilos paralēli pamata darbavietai tikai paaugstina ārstu profesionalitāti.
Valsts kontrole, analizējot situāciju veselības aprūpē, identificējusi četras galvenās problēmas – cilvēkresursu trūkumu, ārstu izvietojuma nevienmērību un novecošanu, kā arī medicīnas personāla nepietiekamu atalgojumu. Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem un kvalitāti, šīs problēmas nepieciešams risināt. Taču patlaban piedāvātie politikas veidotāju risinājumi, plānojot slimnīcu līmeņu pārskatīšanu un ārstu darbības ierobežošanu, var izrādīties pārsteidzīgi un radīt neatgriezeniskas sekas veselības aprūpes sistēmā kopumā.
Veselības inspekcijas izskanējušais pārmetums, ka viens ārsts strādā slimnīcas nodaļā, dežurē un ambulatori konsultē pacientus, biedrības izpratnē ir nevis valsts pārmaksa mediķiem par darbu, bet gan ārsta efektīva darbība un profesionalitātes pilnveidošana. Ja ārsts līdztekus savai pamata darbavietai ir spējīgs darboties citā profilā un savu spēju robežās arī dažādās ārstniecības iestādēs, tas ir tikai uzslavējami un nenorāda uz pakalpojuma kvalitātes pasliktināšanos. Jāuzsver, ka mediķi strādā vairākās darbavietās arī tāpēc, ka ar patlaban likumā noteiktajiem atalgojuma tarifiem tā ir vienīgā iespēja saņemt ieguldītajam darbam un kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu.
Tāpat Veselības inspekcija norādījusi, ka, pastāvot ārstu blakusdarbam, pakalpojumu kvalitāte pašvaldību slimnīcās būtu apdraudēta, jo speciālists, kurš paralēli universitātes slimnīcai dodas strādāt uz slimnīcām reģionos, negarantē sniegto pakalpojumu kvalitāti. Biedrības ieskatā nav korekti apšaubīt ārstu kompetenci, jo iegūtie sertifikāti visiem ir vienādi, kā arī ārstu prasmes, mainoties darba apstākļiem neatšķiras. Pietam, ārstu “migrācija” notiek ne tikai starp pašvaldību slimnīcām, bet arī universitāšu slimnīcās.
Politikas veidotāji šobrīd cenšas noorientēt ārstniecības iestāžu vadītājus, ka tuvākajā nākotnē ārstu blakusdarbs tiks ievērojami samazināts. Taču nav skaidra risinājuma, kā situācijā ar ilgstoši pastāvošu speciālistu trūkumu valstī mazināt iespējamos riskus. Ja speciālistu kādā no slimnīcām nav un ārstu blakusdarbs tiks ierobežots, tad pašvaldību slimnīcas nespēs pildīt tām paredzēto funkciju. Turklāt situācija būtiski ierobežos pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Ja ņemam vērā prognozēto COVID-19 otrā viļņa iespējamību, tad pagaidām grūti iedomāties, kādas sekas pašvaldību slimnīcās tas varētu radīt.
Balstoties uz pastāvošo likumdošanu, ārstniecības iestādēs medicīnas darbiniekiem ir noteikts normālais darba laiks mēnesī vai astoņas diennaktis 24 stundu režīmā. Daudziem ārstiem blakusdarba veikšana ir ierasta prakse nepietiekamā atalgojuma dēļ. Darbs uzņemšanas nodaļā, stacionārā vai ambulatori paplašina ārstu redzesloku un zināšanas, jo pēc būtības mediķis ir radošs speciālists, kurš vienmēr grib uzzināt ko vairāk un nemitīgi pilnveidoties. Viena darbības joma papildina otru, un katrs pacients sniedz unikālu pieredzi. Tā ir nepārtraukta izglītošanās. Alūksnes slimnīca kā pamata darbavieta ir 75% ārstu, citi speciālisti, piemēram, urologs vai nefrologs, pacientus pieņem reizi mēnesī, sniedzot iespēju mūsu reģiona iedzīvotājiem saņemt plašāku pakalpojumu klāstu. Protams, ārstu blakusdarbs norit saprāta robežās, jo ikviens jūt un izvērtē, cik lielai noslodzei ir gatavs.
Kopš 2018. gada likumdošanā veiktajām izmaiņām pagarinātā normālā darba laika jēdziens netiek izmantots. Pirms Darba un Ārstniecības likumu grozījumiem mediķi pamata darbavietā varēja strādāt 1,5 slodzi, par katru stundu saņemot standarta atalgojumu, nevis paaugstinātu virsstundu darba likmi. Līdz šim ārsti veiksmīgi apvienojuši pamatdarbu ar blakusdarba iespējām, taču politikas veidotāji tuvākajā nākotnē plāno mediķu darbību ierobežot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
