Astoņi „neērti” jautājumi Vienotībai
Biedrības „Sabiedrības iniciatīvas centrs” valde*04.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izprotot tuvojošos situāciju par iespējamām 11. Saeimas vēlēšanām un apvienības Vienotība aktīvi pausto nostāju par dalību Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanās, biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs lūdz sniegt atbildes uz jautājumiem par Valmieras pašvaldības deputātu (JL) - Ivo Lakuča, Andra Kabraka, Venta Beķera un Saeimas deputāta, bijušā Valmieras pašvaldības lēmējvaras pārstāvja Guntara Galvanovska darbību sabiedrības interesēs.
1. Citāts no portāla www.galvanovskis.lv „Par labiem darbiem Valmierai”: ”Es biju pret Jāņa Daliņa stadionā augošo koku izciršanu un publiski paudu savu viedokli, ka nepieciešama šī jautājuma sabiedriska apspriešana. Gan kā sportistam, gan apmeklētājam, kas stadionā pavadījis daudzus gadus, šis lēmums bija sāpīgs un grūts. Esmu diezgan konservatīvs un man, tāpat kā daudziem citiem valmieriešiem bija grūti pieņemt izmaiņas”. Guntars Galvanovskis.
14.10.2011. Balsojumā par koku izciršanas apstrīdēšanu Valmieras pašvaldības lēmumā Nr.464 no 14.10.2010.gada Guntars Galvanovskis balsoja PAR koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā. Vārdi nesaskan ar darbiem! Vai G. Galvanovskim vēlētāji var uzticēties?
2. Citāts no portāla www.galvanovskis.lv „Par labiem darbiem Valmierai”: „Ik pa laikam nākas dzirdēt apmelojumu, ka esmu satuvinājies ar Tautas partiju, jo balsoju par šīs partijas atbalstītajiem lēmumiem, kā argumentu minot, man piešķirto Basketbola kluba Valmiera prezidenta amatu, bet šīs runas ir klaji meli, jo prezidenta amats tika piedāvāts ikvienam interesentam, tajā skaitā tiem, kas šobrīd ir lielākie bļāvēji par izpildvaras un lēmējvaras saplūšanu, tomēr neviens šo pienākumu neuzņēmās, jo, protams, tukši runāt ir viens, bet pavisam, kas cits iet un darīt”. Guntars Galvanovskis.
Vai Guntars Galvanovskis un apvienība Vienotība joprojām uzskata, ka tas nav interešu konflikts, ka Guntaram Galvanovskim piedāvāja amatu minētajā sporta klubā, kura budžets lielākoties ir atkarīgs no Valmieras pašvaldības?
3. Citāts no portāla www.galvanovskis.lv „Par labiem darbiem Valmierai”: ”Tā ar Jaunā laika iniciatīvu tapa Valmieras pašvaldības informatīvais izdevums Valmiera domā un rada. Avīzes izveidošana valmieriešiem bija viens no Jaunā laika uzstādījumiem, tādēļ esmu priecīgs, ka tas beidzot ir īstenojies”. Guntars Galvanovskis.
Citāts: ”Es uzskatu, ka avīze pilsētas iedzīvotājiem bija nepieciešama, lai radītu priekšstatu par to, ko dara pašvaldība.” Guntars Galvanovskis
Citāts no Valmieras pašvaldības informatīvā izdevuma „Valmiera domā un rada” 2011. gada Nr. 9. Virsrakstā „Valmieras iedzīvotāju aptaujas rezultāti”: „Uz jautājumu, kuras personas viedoklim pašvaldībā iedzīvotāji visvairāk uzticas, pārliecinoši, 30% respondentu minējuši Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju Inesi Boķi un izpilddirektoru Jāni Baiku.”
Vai Guntara Galvanovska (Jaunais laiks) iniciatīva par pašvaldības avīzes izdošanu nekalpo Tautas partijas tēla reklamēšanai par Valmieras pašvaldības budžeta līdzekļiem, un vai tā nav konkurences kropļošana ar vietējiem laikrakstiem?
4. Vai Valmieras pašvaldības Jaunā laika deputātu solidārie balsojumi ar Tautas partiju un atturēšanās no balsojuma neliecina par Valmieras pašvaldības Jaunā laika atbalstu Tautas partijai, saglabājot savas personīgās intereses un savu labumu, ne sabiedrības?
Piemēram: atturēšanās balsojumā par Jāņa Zemļicka komandēšanu uz Deli par Valmieras pašvaldības budžeta līdzekļiem; algu paaugstināšana Valmieras izpildvaras pārstāvjiem; Swedbankas (filiāles vadītājs JL deputāts Andris Kabraks) kredītlīnija Valmieras siltumā; BMX kluba ievērojams finansiāls atbalsts (JL deputāts Ivo Lakučs).
5. Valmieras pašvaldībā (ne tikai) šobrīd ir izteikti saplūdusi lēmējvara ar izpildvaru. Nevarētu būt tā, ka deputāti, pildīdami savus pienākumus un izmantojot deputāta pilnvaras, vienlaicīgi atrodas amatpersonas statusā pašvaldību dibinājumos, iestādēs un uzņēmumos. Kāds ir apvienības Vienotība viedoklis, vai deputāta (lēmējvara) statuss ir savienojams ar amatpersonas statusu pašvaldības iestādēs, dibinājumos, kapitālsabiedrībās, kuras saņem finansējumu, samaksu par pakalpojumiem no pašvaldības budžeta? Vai deputātu pārstāvētiem uzņēmumiem (piemēram, deputāts kā A.Kabraks ir vietējās bankas pārvaldnieks) vajadzētu piedalīties konkursā un/vai piedāvāt pakalpojumus pašvaldībai, tās iestādēm, dibinājumiem un kapitālsabiedrībām? Vai šāda situācija neveicina korupciju?
6. Cik un kādus sabiedrībai labumu nesošus priekšlikumus Vienotības/Jaunā laika deputāti no Valmieras pašvaldības ir iesnieguši izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai pašvaldībā, cik no tiem ir ar mērķi uzlabot, padarīt caurspīdīgāku un efektīvāku pašvaldības, tās dibinājumu, iestāžu, kapitālsabiedrību darbu? Kādi un cik priekšlikumi ir realizēti un sniedz reālu labumu?
7. Cik reizes, kad un kur minētie deputāti ir, publiski paziņojot, tikušies ar sabiedrību, snieguši atskaiti par savu darbību pašvaldībā, par konkrētiem plāniem un mērķiem?
8. Vai kāds no minētiem deputātiem, tajā skaitā Guntars Galvanovskis, tiks iekļauts deputātu kandidātu sarakstā no apvienības Vienotība dalībai iespējamās 11. Saeimas vēlēšanās?
* Haralds Bruņinieks, Ineta Kļaviņa, Līga Meldere, Dace Amona, Viktors Dancis
Foto – no Vienotības interneta vietnes
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
