Astoņi „neērti” jautājumi Vienotībai
Biedrības „Sabiedrības iniciatīvas centrs” valde*04.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izprotot tuvojošos situāciju par iespējamām 11. Saeimas vēlēšanām un apvienības Vienotība aktīvi pausto nostāju par dalību Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanās, biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs lūdz sniegt atbildes uz jautājumiem par Valmieras pašvaldības deputātu (JL) - Ivo Lakuča, Andra Kabraka, Venta Beķera un Saeimas deputāta, bijušā Valmieras pašvaldības lēmējvaras pārstāvja Guntara Galvanovska darbību sabiedrības interesēs.
1. Citāts no portāla www.galvanovskis.lv „Par labiem darbiem Valmierai”: ”Es biju pret Jāņa Daliņa stadionā augošo koku izciršanu un publiski paudu savu viedokli, ka nepieciešama šī jautājuma sabiedriska apspriešana. Gan kā sportistam, gan apmeklētājam, kas stadionā pavadījis daudzus gadus, šis lēmums bija sāpīgs un grūts. Esmu diezgan konservatīvs un man, tāpat kā daudziem citiem valmieriešiem bija grūti pieņemt izmaiņas”. Guntars Galvanovskis.
14.10.2011. Balsojumā par koku izciršanas apstrīdēšanu Valmieras pašvaldības lēmumā Nr.464 no 14.10.2010.gada Guntars Galvanovskis balsoja PAR koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā. Vārdi nesaskan ar darbiem! Vai G. Galvanovskim vēlētāji var uzticēties?
2. Citāts no portāla www.galvanovskis.lv „Par labiem darbiem Valmierai”: „Ik pa laikam nākas dzirdēt apmelojumu, ka esmu satuvinājies ar Tautas partiju, jo balsoju par šīs partijas atbalstītajiem lēmumiem, kā argumentu minot, man piešķirto Basketbola kluba Valmiera prezidenta amatu, bet šīs runas ir klaji meli, jo prezidenta amats tika piedāvāts ikvienam interesentam, tajā skaitā tiem, kas šobrīd ir lielākie bļāvēji par izpildvaras un lēmējvaras saplūšanu, tomēr neviens šo pienākumu neuzņēmās, jo, protams, tukši runāt ir viens, bet pavisam, kas cits iet un darīt”. Guntars Galvanovskis.
Vai Guntars Galvanovskis un apvienība Vienotība joprojām uzskata, ka tas nav interešu konflikts, ka Guntaram Galvanovskim piedāvāja amatu minētajā sporta klubā, kura budžets lielākoties ir atkarīgs no Valmieras pašvaldības?
3. Citāts no portāla www.galvanovskis.lv „Par labiem darbiem Valmierai”: ”Tā ar Jaunā laika iniciatīvu tapa Valmieras pašvaldības informatīvais izdevums Valmiera domā un rada. Avīzes izveidošana valmieriešiem bija viens no Jaunā laika uzstādījumiem, tādēļ esmu priecīgs, ka tas beidzot ir īstenojies”. Guntars Galvanovskis.
Citāts: ”Es uzskatu, ka avīze pilsētas iedzīvotājiem bija nepieciešama, lai radītu priekšstatu par to, ko dara pašvaldība.” Guntars Galvanovskis
Citāts no Valmieras pašvaldības informatīvā izdevuma „Valmiera domā un rada” 2011. gada Nr. 9. Virsrakstā „Valmieras iedzīvotāju aptaujas rezultāti”: „Uz jautājumu, kuras personas viedoklim pašvaldībā iedzīvotāji visvairāk uzticas, pārliecinoši, 30% respondentu minējuši Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju Inesi Boķi un izpilddirektoru Jāni Baiku.”
Vai Guntara Galvanovska (Jaunais laiks) iniciatīva par pašvaldības avīzes izdošanu nekalpo Tautas partijas tēla reklamēšanai par Valmieras pašvaldības budžeta līdzekļiem, un vai tā nav konkurences kropļošana ar vietējiem laikrakstiem?
4. Vai Valmieras pašvaldības Jaunā laika deputātu solidārie balsojumi ar Tautas partiju un atturēšanās no balsojuma neliecina par Valmieras pašvaldības Jaunā laika atbalstu Tautas partijai, saglabājot savas personīgās intereses un savu labumu, ne sabiedrības?
Piemēram: atturēšanās balsojumā par Jāņa Zemļicka komandēšanu uz Deli par Valmieras pašvaldības budžeta līdzekļiem; algu paaugstināšana Valmieras izpildvaras pārstāvjiem; Swedbankas (filiāles vadītājs JL deputāts Andris Kabraks) kredītlīnija Valmieras siltumā; BMX kluba ievērojams finansiāls atbalsts (JL deputāts Ivo Lakučs).
5. Valmieras pašvaldībā (ne tikai) šobrīd ir izteikti saplūdusi lēmējvara ar izpildvaru. Nevarētu būt tā, ka deputāti, pildīdami savus pienākumus un izmantojot deputāta pilnvaras, vienlaicīgi atrodas amatpersonas statusā pašvaldību dibinājumos, iestādēs un uzņēmumos. Kāds ir apvienības Vienotība viedoklis, vai deputāta (lēmējvara) statuss ir savienojams ar amatpersonas statusu pašvaldības iestādēs, dibinājumos, kapitālsabiedrībās, kuras saņem finansējumu, samaksu par pakalpojumiem no pašvaldības budžeta? Vai deputātu pārstāvētiem uzņēmumiem (piemēram, deputāts kā A.Kabraks ir vietējās bankas pārvaldnieks) vajadzētu piedalīties konkursā un/vai piedāvāt pakalpojumus pašvaldībai, tās iestādēm, dibinājumiem un kapitālsabiedrībām? Vai šāda situācija neveicina korupciju?
6. Cik un kādus sabiedrībai labumu nesošus priekšlikumus Vienotības/Jaunā laika deputāti no Valmieras pašvaldības ir iesnieguši izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai pašvaldībā, cik no tiem ir ar mērķi uzlabot, padarīt caurspīdīgāku un efektīvāku pašvaldības, tās dibinājumu, iestāžu, kapitālsabiedrību darbu? Kādi un cik priekšlikumi ir realizēti un sniedz reālu labumu?
7. Cik reizes, kad un kur minētie deputāti ir, publiski paziņojot, tikušies ar sabiedrību, snieguši atskaiti par savu darbību pašvaldībā, par konkrētiem plāniem un mērķiem?
8. Vai kāds no minētiem deputātiem, tajā skaitā Guntars Galvanovskis, tiks iekļauts deputātu kandidātu sarakstā no apvienības Vienotība dalībai iespējamās 11. Saeimas vēlēšanās?
* Haralds Bruņinieks, Ineta Kļaviņa, Līga Meldere, Dace Amona, Viktors Dancis
Foto – no Vienotības interneta vietnes
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
