Astoņi “vai varētu būt, ka…” par Saeimas deputātu Aldi Gobzemu un viņa "tumbočku"
Pietiek lasītājs05.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Patiesi jauki, ka dienas gaismā beidzot tiek celtas pašpasludinātā „harizmāta”, diskvalificētā advokāta, valsts noslēpumam par neskaitāmām blēdībām ar nepārsūdzamu tiesas spriedumu nepielaistā Saeimas deputāta Alda Gobzema personiskās finanšu lietas un konkrēti – viņa naudas „tumbočkas” saturs un tā izcelsme. Tā kā deputātam patīk savus „atmaskojošos” rakstus sacerēt „vai varētu būt, ka…” formā, izmantošu to arī es.
1. Vai varētu būt tā, ka Pietiek vēl ir bijis diezgan pieticīgs savās aplēsēs par Gobzema īrētās lepnās Baltezera savrupmājas reālajām izmaksām? Vai varētu būt tā, ka patiesībā pirms kāda laika māja tika izīrēta par 2200 eiro mēnesī un ka arī deputāta kungam tā izmaksā vismaz 1800 eiro mēnesī? Vai varētu būt tā, ka līdz ar visām ekspluatācijas un pakalpojumu izmaksām māja viena pati deputāta kungam mēnesī izmaksā vairāk par viņa oficiālajiem ienākumiem – 2000 eiro uz rokas?
2. Vai varētu būt tā, ka deputāta kungs šāgada amatpersonas deklarāciju aizpildīja lielā steigā un stresā, lāga nepadomājot par iespējamām sekām un dažādiem atpakaļceļiem? Vai varētu būt, ka tieši tāpēc deputāta kungs aizmirsa ierakstīt deklarācijā kaut vai kādus uzkrājumus, kuri palīdzētu skaidrot viegli aprēķināmo izdevumu segumu? Vai varētu būt, ka šis stress bija radies saistībā ar ciešu Valsts ieņēmumu dienesta interesi par deputāta kunga finansēm?
3. Vai varētu būt tā, ka reālie Gobzemu ģimenes mēneša izdevumi – nemaz neskaitot dārgus vīnus, kā arī nepieciešamību rūpēties par deputāta kunga atkarību, par kuru jau šis tas minēts dažādos daiļdarbos – ir vismaz 4000 eiro? Un vai varētu būt, ka atkarība izmaksā vēl vismaz 2000 eiro mēnesī? Vai varētu būt, ka līdz ar to ik mēnesi deputāta kungam ir nepieciešamība no „tumbočkas” izvilkt vismaz 4000 eiro?
4. Vai varētu būt, ka Gobzema kunga „tumbočkas” saturs nav nemaz tik milzīgi apjomīgs, kā viņam gribētos? Vai varētu būt, ka viss, kas tajā ir atrodams, ir apmēram 100 000 eiro, kas pērn caur starpniekiem iekasēti no, iespējams, Latvijas lielākā mazumtirdzniecības uzņēmuma par „nesavtīgo” „Maximas” cietušo aizstāvību tiesā? Un vai varētu būt, ka lielākā daļa šīs summas jau ir iztērēta?
5. Vai varētu būt, ka pēdējos mēnešos Gobzema kungs ir izmisīgi mēģinājis piedāvāt savus pakalpojumus dažiem saviem bijušajiem klientiem? Un vai varētu būt, ka sakarā ar dažiem apstākļiem un dažām deputāta kunga rīcībām, kas aprakstītas lēmumā par valsts noslēpuma pielaides nepiešķiršanu deputāta kungam, visi šie bijušie klienti lielā vienprātībā ir atteikušies no Gobzema kunga pakalpojumiem?
6. Vai varētu būt, ka Gobzema kungs patiešām ir nonācis tādās finanšu sprukās, ka nav pagarinājis Baltezera mājas īres līgumu un nu mēģina izdomāt, kā pēc „tumbočkas” iztukšošanās mēģināt izdzīvot ar nieka 2000 eiro mēnesī?
7. Vai varētu būt, ka Gobzema kungs nemaz nav melojis, apgalvojot, ka visus savus šīs zemes labumus nodevis dzīvesbiedrei? Vai varētu būt, ka patiesais iemesls šādai nesavtīgai rīcībai ir kā plāniņš VID pārmērīgas intereses gadījumā pasludināt personisko maksātnespēju, tā arī mēģinājums atbrīvoties no finansiāli dārgi izmaksājošās atkarības visvienkāršākajā veidā – ja nav naudas, par ko kādu vielu iegādāties, tad to nevar arī lietot?
8. Un visbeidzot – vai varētu būt, ka iemesls, kura dēļ Gobzema kungs tik rūpīgi slēpj tiesas spriedumu par valsts noslēpuma pielaides atteikumu, no tā publiskojot tikai divus niecīgus fragmentus, ir vienkāršs kā māviens, jo atlikušajā sprieduma daļā ir dāsni uzskaitīta gan līdzdalība dažādās mahinācijās, gan savu klientu krāpšana un viņu noslēpumu izpaušana, gan arī šī pati atkarība no dažām ne pārāk labām vielām?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
