Iesaki rakstu: 
No attāluma sekojot līdzi norisēm dzimtenē, tvitera lentē, ko ikdienā lietoju, nevar nepamanīt saasinājumu sorosītu atmaskošanas un apkarošanas frontē. Iedvesmojoties no Lindas Curikas aicinājuma, lasītāju vērtējumam piedāvāju īsu palīgmateriālu sorosītu noteikšanai. Izmantojams gan lai testētu sevi, gan apkārtējos. Nav balstīts zinātniskos pētījumos, vien pieredzē, novērojumos. Cilvēkiem bez humora sajūtas iesaku nelasīt vai vismaz neņemt pie sirds.
Sorosīti pēc vārda un organizācijas – goda biedri
Latvijā ir saujiņa visiem zināmo rūdīto un nelabojamo sorosītu. Sorosa kalpu pirmais iesaukums, kas veido Lavijas sorosītu kopienas pamatu un mugurkaulu (patīk lietot šo vārdu, jo tas asociējas ar nacionālām vērtībām). Tā sacīt Sorosa kaujinieku elite, vecajie. Sarmīte Ēlerte, Inese Voika, Lolita Čigāne, Viņķeļi, protams, Andrejs Judins u.c. Tad ir veselas organizācijas, kas tiek uzskatītas par sorosītu patvērumiem – Delna, Providus, Papardes Zieds, resursu centrs Marta, žurnāls Ir.
Tas nekas, ka gan tiem, kurus sorosītos ierindo pēc vārda vai organizācijas, jau sen vai pat nekad nav bijusi jelkāda saistība ar Sorosa dibinātā Open Society Foundation finansētajiem projektiem. Sorosītu eksperti, kuru vecākais un viedākais ir Aivars Lembergs, nekļūdīgi, pat nakts stundā uzrauti augšā no miega, noskaitīs sorosītus gan pēc vārda, gan organizācijām. Te nu sarakstā iekļautie neko nevar darīt, jāsamierinās ar to, ka esam atmaskoti.
Sorosīti pēc pazīmēm
Vieglāka sorosītisma forma ir noteiktu uzskatu un vērtību pārstāvība. Ja uz vairumu no jautājumiem atbildes ir apstiprinošas (saraksts nepilnīgs), iespējams, esat jau sorosisma skarts/a:
– Nav ne jausmas, kas ir sorosītu sekta
– Nelietojat jēdzienu “kultūrmarksisms” un “genderisms”
– Atbalstāt dzimumu līdztiesību
– Stambulas konvencija ir jāratificē
– Homoseksualitāte nav izvēle vai izlaidība
– Lasot un pēc tam izplatot informāciju, pārliecināties par tās avotu ticamību
– Latvijai jābūt solidārai bēgļu atbalstā un uzņemšanā
– Latvijā dzimušo nepilsoņu bērniem pilsonība piešķirama automātiski
– Sievietes pašas lemj par savām reproduktīvajām tiesībām
– Nereģistrētiem pāriem un viendzimumu pāriem ir tiesības uz atzīšanu no valsts
– Uz iepriekšējiem jautājumiem atbildes bijušas “jā” un jums pašam/ai šķiet, ka nevēlaties latviešu nācijas izzušanu. Bet īstenībā to vēlaties, tikai to neapzināties.
Trešā grupa – ekumēniskie jautājumi:
– Ar viedokļa oponentiem diskusijas agresīvas
– Iecienītākais arguments – ad hominem
– Ir skaidrs, ka tie otri ir idioti, tukšpauri, neizglītoti, vēl Latvijai tikai sliktu
– Oponentu atbalstītāji un to partiju atbalstītāji, kuras pārstāv oponentu viedokļus, arī ir neizglītoti, apmāti, nedomājoši un arī vēl Latvijai sliktu
– Misijas apziņa – diskusijas sociālajos tīklos ir svētās patiesības krusta karš, kurā goda lieta ir paturēt pēdējo vārdu
– Absolūts humora izjūtas trūkums
– Cinisms un sarkasms
– Oponentiem kāds maksā
– Oponenti ir kāda pakalpiņi, izsūtāmie, noderīgi idioti
Par šo trešo pazīmju grupu man pašai bija visvairāk pārdomu. Ar to joki mazi. Ja pieķer sevi ikdienā lietojam šo arsenālu, tad skaidrs, ka nav lāga. Jo tas diemžēl skar gan sorosītus, gan to pretiniekus, gan liberāļus, gan konservatīvos. Tā vārds ir neiecietība, dusmas un nedrošība, kas gluži kā mīlestība kāpj pāri žogiem, ko prāts uzceļ. Tikai atšķirībā no mīlestības tas posta un ievaino.
Pārpublicēts no ivinkele505.wordpress.com
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
