Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministrija vēlas precizēt informāciju saistībā ar kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes komandējuma uz Austrāliju organizatorisko pusi. Ja vien valdības nodoms stiprināt latvietību visā pasaulē ir ilgtermiņa prioritāte un nepaliek tikai „uz papīra”, tad saikne ar tautiešiem ir un būs jāstiprina, arī dodoties tālās un garākās vizītēs.

Komandējums tika plānots atbilstoši valdības un ministrijas prioritātēm, pamatojoties uz Austrālijas latviešu diasporas uzaicinājumu uz diviem pēc kārtas notiekošiem pasākumiem – Austrālijas latviešu 54.Kultūras dienām (26. - 31.12.) un 3x3 saietu (2.01 – 8.01.) Adelaidē. Ministre uz Austrāliju devās 23.decembrī, bet atpakaļ atgriezās 5.janvārī.

Ņemot vērā to, ka ceļš uz Austrāliju un atpakaļ vien aizņem aptuveni 4 dienas, plānot īsāku komandējumu ir neefektīvi un nelietderīgi. Austrālijas Kultūras dienas reizi divos gados vienmēr notiek laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, kad Austrālijā ir vasaras vidus, tieši tāpat kā lielie Dziesmu un deju svētki arī Latvijā notiek vasaras vidū.

Attiecībā uz ministres dzīvesbiedra Anta Grendes lomu vizītes laikā ministrija vēlas norādīt un apliecināt, ka viņš uz Austrāliju devās kā privātpersona, līdz ar to ministrija nekādus izdevumus par šo personu nesedza.

Plānojot ministres komandējumu, viesnīcu izvēle notiek saskaņā ar darba plānu, un ministrija ir pilnībā ievērojusi viesnīcas maksas normu, nepārsniedzot atļautos griestus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, vidējā cena par uzturēšanos viesnīcā bijusi 113 lati, kas ir ievērojami mazāka par noteikumos atļautajiem griestiem – 300 Austrālijas dolāriem jeb 170 latiem par diennakti.

Tā kā Austrālijā (un tā ir arī ASV) ir tāda viesnīcu politika, ka tiek maksāts par numuriņu, nevis cilvēku skaitu, nav nekāda pamata izskanējušajam, ka ministres vīrs varētu būt viesnīcā uzturējies par valsts līdzekļiem. Organizatoru piedāvātajās viesnīcās vienvietīgu numuru vispār nav. Tas nozīmē, ka cena nemainās no tā, vai numuriņu rezervē vienai vai divām personām.

Kritiku neiztur arī pārmetumi par aviobiļešu izmaksām. Lidmašīnas biļetes (Rīga-Frankfurte-Sidneja-Adelaide-Dubaija-Minhene-Rīga) izmaksāja 2205 latus, kas bija iespējami zemākā cena rezervētam lidojumam pirmssvētku laikā. Ministrijas lidojumam izvēlētie datumi bija tābrīža iespējami izdevīgākais piedāvājums (cena ar nelielu laika nobīdi bija augstāka). Ziemassvētku un Jaungada laikā biļešu cenas tradicionāli ir augstākas nekā ikdienā. Ministre nedevās komandējumā brīvi izvēlētā laikā, bet gan uz konkrētiem, jau minētiem pasākumiem, kuru norises laiks nav pārceļams ministres ērtību dēļ.

Ministrija kategoriski noraida pārmetumus par ministres dzīvesbiedra dalību komandējumā, jo tas nav pretrunā ar pieņemtajām normām un etiķeti. Ģimenes locekļu došanās komandējumā par privātajiem līdzekļiem ir starptautiski pieņemta prakse un ir tikusi un tiek praktizēta arī Latvijā. Tā kā ministres vizītes mērķis bija tikšanās ar tautiešiem ārzemēs, dzīvesbiedra kā pavadošas personas dalība vizītē atbilst protokolam un etiķetei, kā arī nodrošina nepieciešamo praktisko atbalstu.

Vienlaikus ministrija atgādina, ka, pildot valdības uzdoto un veicinot Dziesmu un deju svētku procesu un latviešu integrāciju, ministre savas darbības laikā ir bijusi vizītēs reģionos, tostarp visvairāk tieši Latgalē, kur notiek aktīva darbība par reģiona identitātes saglabāšanu – Balvos, Daugavpilī, Preiļos, Rēzeknē un citās Latgales pilsētās un pašvaldībās.

Kultūras ministres vizīte pie tautiešiem Austrālijā – valdības prioritāšu īstenošana un atspoguļojums

Piedaloties divu Austrālijas latviešu rīkotajos nozīmīgākajos pasākumos – Kultūras dienās un 3x3 saietā – kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende vienlaikus pildījusi trīs valdības Kultūras ministrijai (KM) uzdotās prioritātes – saikņu uzturēšanu ar latviešu diasporu, diasporas latviešu iesaisti Dziesmu un deju svētku procesā, kā arī radošo industriju lomas palielināšanu Latvijas eksportā.

Komandējuma mērķis – stiprināt saiknes ar diasporas latviešiem, aktualizēt Austrālijas latviešu ieguldījumu nacionālās identitātes saglabāšanā un stiprināšanā, sniegt informāciju par svarīgākajām aktualitātēm kultūras jomā Latvijā, īpaši vasarā gaidāmajiem Dziesmu un diasporas latviešu dalību tajos.

Diasporas jautājumi – svarīga Kultūras ministrijas prioritāte

Kopš integrācijas jautājumus no Tieslietu ministrijas ir pārņēmusi Kultūras ministrija (2011.gada 1.janvāra), ministres tiešajos pienākumos ietilpst arī saikņu uzturēšana ar Latvijas diasporu. Lai arī uzaicinājumi ar lūgumu apmeklēt dažādus latviešu diasporas pasākumus tiek saņemti bieži, saspringtā darba grafika dēļ ministre visos no tiem nevar piedalīties. Ž.Jaunzeme-Grende ir pirmā ministre no Latvijas, kura piedalījās Austrālijas latviešu Kultūras dienās, kuras kopš 1951.gada reizi divos gados notiek Ziemassvētkos un ir viens no nozīmīgākajiem latviešu diasporu vienojošiem pasākumiem Austrālijā.

Austrālija ar aptuveni 20 000 latviešu ir viena no lielākajām latviešu diasporām pasaulē un liela - aptuveni ceturtā daļa no tiem ir Latvijas pilsoņu. Tas nozīmē šīs diasporas īpaši ciešu sasaisti ar Latviju un interesi par aktuālākajiem notikumiem, īpaši topošajiem grozījumiem Pilsonības likumā attiecībā uz dubultpilsonības jautājuma risināšanu, kas noteikta arī kā viena no valdošās koalīcijas prioritātēm.  

Pašreizējie Pilsonības likuma grozījumi (kuri Saeimai šīgada sākumā jāpieņem 3.lasījumā) paredz, ka trimdas latvieši un viņu pēcnācēji var iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot izcelsmes valsts pilsonību, proti, iegūstot dubultpilsonību. Latvijai ir jādara viss, lai tiktu saglabāta ne tikai ārvalstīs dzīvojošo latviešu latviskā identitāte, bet arī viņu valstiskā piederība, nostiprinot to ar LR pilsonību.

Īpaša uzmanība diasporas dalībai Dziesmu un deju svētkos

Attiecībā uz valdības KM uzdoto Dziesmu un deju svētku kontekstā, šī gada laikā ir jābūt izstrādātai Dziesmu un deju svētku procesa koncepcijai, kuras norisē ministre aicināja iesaistīties arī Austrālijā dzīvojošās latviešu diasporas pārstāvjus. Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem rudenī plānota plaša konference ar mērķi izvērtēt svētku norisi no dažādiem aspektiem un iesniegt priekšlikumus nākamajiem svētkiem, kuri notiks Latvijas 100.dzimšanas dienas gadā. Gatavošanās Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem nepieciešama savlaicīgi, iesaistot visu latviešu diasporu atbildīgos pārstāvjus.

Ministre arī aicināja tautiešus apmeklēt Dziesmu un deju svētku laikā plānoto, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un LTRK organizēto Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumu. Pēc Ž. Jaunzemes-Grendes iniciatīvas tajā tiks iekļauta atsevišķa radošajām industrijām veltīta sadaļa. Iecerēts, ka foruma laikā tiks prezentēti Latvijas un diasporas latviešu veiksmīgākie radošo industriju piemēri, lai uzsvērtu kultūras pieaugošo lomu valsts ekonomiskajā attīstībā. Radošās industrijas ir strauji augošs sektors visā pasaulē un tajā labi sasniegumi ir arī daudziem latviešu izcelsmes uzņēmējiem.

Ministre informēja Austrālijas latviešus par uzsākto procesu Kultūras kanona atvēršanai un pilnveidošanai, kurā nozīmīga loma varētu tikt ierādīta arī ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, kuri guvuši ievērojamus sasniegumus radošajā jomā (piemēram, arhitektūrā un dizainā), bet par kuru sasniegumiem Latvijā ir maz zināms.

Runā par tautiešiem nepieciešamo atbalstu

Ministre ar diasporas latviešiem pārrunāja, kā Latvija varētu iesaistīties un palīdzēt nākamo, 2014.gadā plānoto Austrālijas latviešu Kultūras dienu norisei Sidnejā. Ārzemju latviešiem ir ļoti ierobežota pieejamība Latvijas profesionālajai mākslai, niecīgā skaitā notiek Latvijas teātru un koncertorganizāciju viesizrādes ārpus Latvijas. Trūkst informācijas par kultūras dzīves norisēm ārpus Latvijas un īpaši veidotu mācību un izglītojošo materiālu par latviešu kultūru un tradīcijām diasporas jaunajai paaudzei, kurai ir niecīgas iespējas tikties ar vienaudžiem Latvijā un klātienē izzināt latvisko kultūrtelpu. Pašreizējā situācijā trūkst arī padziļinātu pētījumu, lai saprastu ārzemju latviešu vajadzības, vēlmi un iespējas saglabāt piederību latviskajai kultūrtelpai.

Tautieši norādīja, ka būtu nepieciešams izveidot vienas pieturas aģentūru, kas izpaustos tādējādi, ka Austrālijas latvieši varētu epastā iesūtīt jebkādus sev interesējošus jautājumus un operatīvi uz tiem saņemt atbildes.

2013. gada vasarā plānots konferences „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” turpinājums, kam Kultūras ministrija jau paredzējusi finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem – 3000 latu. Turpinot pagājušās vasaras diasporas konferencē, kurā piedalījās 60 pārstāvji no dažādām latviešu diasporas valstīm, iesākto darbu, KM tika organizētas vairākas tematisko grupu (izglītības, jaunatnes sadarbības, kultūras, novadnieku, ārpusskolas izglītības) tikšanās nodrošinot pēctecību konferencē izstrādātajiem sadarbības priekšlikumiem, kuru īstenošana turpinās dažādu iesaistīto ministriju (ĀM, IZM, EM) pasākumu ietvaros. Lai saikne nepārtrūktu, 2013.gadā paredzēta nākamā konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”, kuras sagatavošanas darbi jau ir uzsākti. Ministre aicināja tautiešus aktīvi iesaistīties šajā pasākumā un izteikt viedokli, kas un kādā veidā būtu uzlabojams pilnvērtīgā komunikācijā ar Latviju.

Informē par iespējām saņemt finansējumu radošajām industrijām

Attiecībā uz radošajām industrijām valdības izvirzītais uzdevums ir sasniegt 2% no Latvijas kopējā eksporta. Tieši diasporas latvieši ir tie, caur kuriem visveiksmīgāk var uzsākt komunikāciju un iegūtu kontaktus sadarbības sākšanai. Šogad Valsts Kultūrkapitāla fondā pirmoreiz iedalīti līdzekļi radošo industriju eksporta attīstībai - konkrēti 20 000 latu dizaina un arhitektūras eksporta veicināšanai. Ministre tikās ar vairākiem arhitektūras un dizaina pārstāvjiem, kuri būtu gatavi piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā un dalīties ar savām zināšanām un kontaktiem.

Attiecībā uz iespējām Austrālijas latviešiem 2013.gadā piesaistīt ES fondu finansējumu – jau šobrīd, līdz ar ministres atgriešanos no komandējuma, ministrija ir saņēmusi pirmos jautājumus no tautiešiem par turpmākajiem soļiem, lai pretendētu uz šo finansējumu. KM administrētais ES programmas konkurss „Sadarbības projekti ar trešajām valstīm" iedibināts, lai atbalstītu starptautiskas dimensijas sadarbības projektus, kas vērsti uz kultūras vērtību apmaiņu starp ES dalībvalstīm un valstīm ārpus ES. Piesaistāmā finansējuma apjoms vienam projektam ir 50 000 – 200 000 eiro, un tas ļauj īstenot starptautiskus kultūras festivālus, ceļojošas izstādes, koncertus, mākslinieku mobilitātes u.c. projektus.

Veicina informācijas apmaiņu un sadarbību

Austrālijas vizītes laikā ministre piedalījās visos Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienu pasākumos (2012.gada 26. – 31.decembris) – pasākuma atklāšanas dievkalpojumā, Kultūras dienu atklāšanas koncertā, kurā teica uzrunu; pieņemšanā Adelaides Latviešu namā „Tālava” un tai sekojošā atklāšanas ballē; Daugavas Vanagu Austrālijas valdes rīkotajās brokastīs; mākslas un foto izstādes „Austrālijas un Latvijas daba” atklāšanā; ģimeņu svētkos un tirdziņā Annesley koledžā; sarīkojumā „Lai dzied ģimenes!”, kurā piedalījās Austrālijas latviešu dziedošās ģimenes no Melburnas, Adelaides, Sidnejas; Sidnejas latviešu teātra izrādē „Pēc kaut kā cēla, nezināma”; radošās apvienības „Mūza” koncertā; tautas deju uzvedumā „Nāk rudentiņis”; Austrālijas latviešu sporta darbinieku kongresā; Trio „Šmite, Kārkle, Cinkuss” koncertā; Austrālijas latviešu skolotāju konferencē ALB namā (tika pārrunāta latviešu valodas apmācības iespējas, tehnoloģiju izmantošana valodas apmācībā, pieredzes apmaiņa starp visām latviešu skolām pasaulē); Kopkoru koncertā, kurā piedalījās Austrālijas latviešu sieviešu, vīru un jauktie kori; sadziedāšanās vakarā; Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu federācijas delegātu sanāksmē; Kultūras dienu noslēguma pasākumā.

Pasaules latviešu ģimeņu saietā 3x3 (notika no 2013.gada 2. – 8.janvārim, ministre piedalījās 2.un 3.janvārī), kas ir viena no nozīmīgākajām kustībām, kura akcentē ģimenes lomu triju paaudžu – bērnu, vecāku un vecvecāku – griezumā, pulcējot latviešu ģimenes neatkarīgi no to dzīvesvietas pasaulē. Ministre uzrunā aicināja bērnus runāt latviski, cenšoties iedvesmot un pārliecināt, ka tieši no bērniem un jauniešiem būs atkarīgs, vai, mēs, latvieši, pastāvēsim vēl nākamajās paaudzēs.

3x3 saietu nozīme latvisko ģimeņu pulcēšanā un stiprināšanā ir sevi pierādījusi jau vairāku desmitu gadu garumā, un, Latvijai apzinoties un uzsverot savas latviskās identitātes priekšrocības pasaules kontekstā, būs arvien nozīmīgāka arī nākotnē.

Ministre tikās arī ar Adelaides pašvaldības vadību, lai pārrunātu atbalsta iespējas turpmāko Kultūras dienu rīkošanai, kā arī latviešu skolai, kas tiek sniegta jau šobrīd.

Komandējuma mērķis tādējādi izpildīts un sasniegts pilnībā.

Kā turpmākie soļi pēc vizītes plānotas šādas aktivitātes:

1. Operatīva informācijas sniegšana saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem (atbildīgais – KM pārraudzībā esošais Latvijas Nacionālais kultūras centrs (līdz šā gada beigām KNMC));

2. Iesaistīt nākamo Dziesmu un deju svētku, kuri notiks Latvijas simtgadē 2018.gadā,  rīkošanā un repertuāra veidošanā visu ārpus Latvijas esošo diasporu.

3. Oficiāli uzaicināt Austrālijas latviešus – radošo industriju pārstāvjus arhitektūrā un dizainā un citos piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumā (atbildīgais – KM speciālisti).

4. Saeimas deputātu uzdevumā KM sākusi darbu pie Kultūras kanona paplašināšanas. Aicināt diasporas pārstāvjus no visas pasaules iesaistīties šajā procesā (atbildīgais – KM speciālisti).

5. Turpmāka sadarbība un informācijas sniegšana Austrālijas latviešiem saistībā ar KM administrēto  ES programmas konkursu „Sadarbības projekti ar trešajām valstīm" (atbildīgais – KM speciālisti).

6. Turpmākie soļi, lai veidotu vienas pieturas aģentūru diasporas latviešiem visā pasaulē. Atbildīgais – KM sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, kuras arī ir atbildīgas par integrācijas projektiem.

7. Regulāri sadarboties ar latviešu lielākajām organizācijām – PBLA, ELA un PBLA reģionālajām pārstāvniecībām. Jau šobrīd KM uzsākusi produktīvu sadarbību ar šīm organizācijām vasarā gaidāmo Dziesmu un deju svētku dalībnieku un viesu kontekstā.

Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes komandējuma programma Adelaidē, Austrālijā, 2012.gada 23.decembris – 2013.gada 5.janvāris

Svētdiena, 23.decembris

09:30 izlidošana no Rīgas uz Frankfurti

(lidojuma reisa nr.: BT 243)

10:45 ielidošana Frankfurtes lidostā

22:15 izlidošana no Frankfurtes uz Sidneju

(lidojuma reisa nr.: BA 7306)

06:40 ielidošana Sidnejas lidostā

Otrdiena, 25.decembris

08:20 izlidošana no Sidnejas uz Adelaidi

(lidojuma reisa nr.: BA7433)

09:55 ielidošana Adelaides lidostā

Sagaida: Austrālijas latviešu 54.KD rīcības komitejas pārstāvis

Reģistrēšanās viesnīcā Grand Hotel Adelaide

Adrese: 55 Waymouth Street, CBD Adelaide, 5000 , Australia

Trešdiena, 26.decembris

14:00 dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā

Adrese: 23 Rose terrace, Wayville

16:00 Atklāšanas koncerts

ministres uzruna

Gillingham zālē, Annesley koledžā

Adrese: 89 Greenhill Rd., Wayville

18:00 Pieņemšana

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

19:00 Atklāšanas pasākums

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Ceturtdiena, 27.decembris

08:00 Daugavas Vanagu brokastis

sarunas par saiknes uzturēšanu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem

Daugavas Vanagu namā

Adrese: 23 Clark Street, Wayville

09:00  Mākslas un foto izstādes atklāšana

Ukraiņu katoļu baznīcā

Adrese: 1A Devenport Terrace, Wayville

11:00 Ģimenes svētki un Tirdziņš

„Annesley” Koledžas dārzos

Adrese: 89 Greenhill Rd., Wayville

14:00  Sarīkojums „Lai dzied ģimenes”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 Teātra izrāde „Pēc kaut kā cēla, nezināma”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Piektdiena, 28.decembris

13:00  Izrāde „Latviešu mūzikas pērles”, ansamblis „Mūza”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 Tautas deju uzvedums „Nāk rudentiņis”

Skota (Scott) teātrī

Adelaides Universitātē

Adrese: Kintore Avenue, Adelaide

21:30 Tautas deju apkūlības

„Hyde Park” viesnīcā

Adrese: 187 King william Rd, Adelaide

Sestdien, 29.decembris

09:00  Austrālijas latviešu meistarsacīkstes

Vieta tiks paziņota!

12:30 Ilzes Švarcas referāts: „Latviešu rotu vēsture un to ornamentu simbolika”

ministres runa par radošajām industrijām un kultūras ekonomisko ietekmi

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

14:00  Austrālijas latviešu sporta darbinieku kongress

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 „Trio - Šmite, Kārkle, Cinkuss” koncerts

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

21:00  Saviesīgs vakars

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Svētdiena, 30.decembris

09:00 Austrālijas latviešu meistarsacīkstes

Vieta tiks paziņota!

13:00 Skolotāju konference

diskusijas par bibliotēku un to saturu

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

17:00  Kopkora koncerts

ministres uzruna:

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• ekonomikas forumu Dziesmu un deju svētku laikā

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

20:00 Sadziedāšanās vakars

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Pirmdiena, 31.decembris

09:00 LAAJ delegātu sanāksme

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

10:30 Tikšanās ar Austrālijas latviešiem

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

13:00 KKA saiets

Sarunas par:

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• ekonomikas forumu Dziesmu un deju svētku laikā

• Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas un kultūras programmas;

• Bibliotēka un to saturs;

• Rīga 2014 – Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta;

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

19:30 AL54KD Noslēguma pasākums

Nacionālā Vīna Centrā

Adrese: Hackney Rd., Adelaide

Otrdiena, 1.janvāris

Individuāla programma

Trešdiena, 2.janvāris

Dalība 3x3 nometnē

Sarunas par

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• saiknes uzturēšana ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem;

• Rīga 2014 – Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta;

Ceturtdiena, 3.janvāris

Tikšanās ar mecenātiem un Austrālijas latviešiem

Piektdiena, 4.janvāris

22:35 Izlidošana no Adelaides uz Dubaiju

(lidojuma reisa nr.: EK 441)

Sestdiena, 5.janvāris

05:15 Ielidošana Dubaijas lidostā

09:05 Izlidošana no Dubaijas uz Minheni

(lidojuma reisa nr.: EK 49)

12:40 Ielidošana Minhenē

Fotoattēlā - ministre ar vīru Austrālijā. Foto no taurikis.com

Novērtē šo rakstu:

18
36

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...