Atjaunots kriminālprocess par "Vienotības" biroja apliešanu ar krāsu, aizdomas par partijas biedru līdzdalību
PIETIEK06.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūra atcēlusi Valsts policijas lēmumu izbeigt kriminālprocesu par politiskās apvienības Vienotība biroja logu Rīgā, K.Barona ielā noliešanu ar sarkanu krāsu 2010. gada augustā. Pēc neoficiālām ziņām, atsāktajā izmeklēšanā tiek izskatīta arī iespējama pašas Vienotības pārstāvju līdzdalība notikušajā vandālismā.
Kā zināms, pēc tam, kad pirms trim gadiem naktī ar sarkanu krāsu tika nolieti Vienotības toreizējā biroja logi, politiskās apvienības sabiedrisko attiecību vadītāja, Saeimas deputāta Jāņa Reira dzīvesbiedre Gunda Reire paziņoja par savām aizdomām, ka vandālisms varētu būt saistīts ar Vērmanes dārzā notikušo piketu, ko organizēja Saskaņas centru atbalstošā jauniešu kustība Vienota Latvija.
Pietiek rīcībā esoša informācija liecina, ka kriminālprocess par šo gadījumu jau ticis izbeigts, taču situāciju mainījusi Pietiek publiskotā, iespējams, Vienotības biedra Jāņa Miķelsona elektroniskā pasta vēstule, kurā bija izteikti apgalvojumi par pašas partijas biedru līdzdalību notikušajā.
"Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem varu minēt partijas biroja (Kr. Barona ielā) apliešanu ar krāsu, ko diemžēl īstenoja daži Vienotības biedri (viens no tiem šobrīd ir ļoti publiska persona un atbildīga portfeļa turētājs brunčos), ceļot it kā partijai reitingus. Pirmoreiz saskaroties ar tik brutālām metodēm, no šoka pat piekritu sameloties medijiem, ka birojam uzbrukuši vandāļi, visticamāk politiskā konkurenta izskatā. Toreiz klusēju, jo saņēmu draudus. Tāpēc mans jautājums - cik no Jums, Vienotības idejas nesējiem, tiešām ir lietas kursā par partijā notiekošo?" bija teikts elektroniskā pasta vēstulē.
Pats Miķelsons tā arī nav atsaucies uz Pietiek aicinājumu apliecināt, vai tiešām viņš ir šīs elektroniskā pasta vēstules autors. Taču zināms, ka neilgi pēc šīs vēstules publiskošanas Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurore S.Dombrovska šā gada 13. maijā pieņēmusi lēmumu par lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu atcelšanu un kriminālprocesu nosūtījusi Valsts policijas Rīgas Centra iecirknim izmeklēšanas turpmākai organizēšanai.
Pati Vienotība nekādus komentārus saistībā ar, iespējams, Miķelsona vēstulē izteiktajiem apgalvojumiem nav sniegusi. Pilns vēstules teksts lasāms šeit.
Jau neilgi pēc notikušā Rīgā klīda baumas, ka šis vandālisma akts esot pašas Vienotības sabiedrisko attiecību speciālistu izdomāts paņēmiens, lai parādītu, uz ko spējīgs Saskaņas centrs (SC), ja tam ļaus nokļūt pie varas.
„Urbanoviča un SC spēja debatēt ir izcili augstā līmenī,” 2010. gada 19. augusta rītā sociālajā tīklā Twitter rakstīja Vienotību apkalpojošās reklāmas aģentūras McCann Erickson īpašnieks Ainārs Ščipčinskis un ievietoja saiti uz attēliem ar notašķītajiem biroja logiem.
Vienotības 2010. gada Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas centrālais elements bija sevis pretnostatīšana SC. Vēlētāji tika biedēti ar SC nākšanu pie varas, ja nepietiekamā skaitā nobalsos par Vienotību. Tika izplatītas anketas, kurās respondentus lūdza izvēlēties, kuru no diviem iespējamiem premjera amata kandidātiem viņi atbalsta – Valdi Dombrovski vai Jāni Urbanoviču. Šo akciju apmaksāja Vienotība.
Tomēr Vienotība savā priekšvēlēšanu kampaņā nebija īsti godīga, jo jau vēlēšanu naktī, kad noskaidrojās, ka otro labāko rezultātu aiz pašu 33 vietām Saeimā ieguvis SC ar 29 vietām, atsevišķi Vienotības līderi aicināja runāt par valdību ar SC.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
