Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
jokohama
21.06.2014. 23:04Te skaidrīte ka otkats...
,bet vai cilvēki ar tārpiem galvā no FM nesamazinās PVN maizei,pienam,eļļai, miltiem. Vienkārši kretinē!!!
a
17.06.2014. 17:49Korejiešiem te nav ko darīt, Latvijā izvēlas zināmas "vērtības", bibliotēku igauņi piedāvāja uzbūvēt par 86 miljoniem, izvēlējās citus par 114, galu galā izdevās no nodokļu maksātāju kabatas izvilināt pat 160..
x
17.06.2014. 17:42Latvijas korumpantiem šveicieši paredzējuši slavenos 20%, ja tie vilcieni krietni dārgāki par igauņiem piegādātajiem????
he he he
17.06.2014. 15:15Šveicieši nesaprot, ka kamēr nebūs otkats banānijas varas mafiozajai kliķei tikmēr nekas nenotiks un turpinās to lietu viļāt kā karstu kartupeli pa muti.
:-)
17.06.2014. 10:51»
Cirks
Ja godīgi - man vienalga, kurš, galvenais lai ir jauni vilcieni
man arī vienalga, kaut RVR visvecākā modeļa, bet no jauna saražoti LAtvijā!
;-o
17.06.2014. 10:48Mums nevajag pirkt vilcienus, bet nopirkt licenci to raosanai un to razot uz vietas. Ja mēs neko nedarīsim, tad no deindustrializācijas purva ārā netiksim. Tāpat ar Rigas satiksmi, kas poļu un čehu ražotajus jau apzeltījusi.
Tante
17.06.2014. 10:39Abos piedāvājumos ir iestrādāti % un nevajag domāt ka sešinieks vai nevienotie atstās tādu līgumu bez lielas varkas. Tāpat kā vakardienas LDz 49 mio līgumu. Belam protams vajadzēja, tāpēc arī sarunu procedūra nevis konkurss un 5-10 mio aiziet.
:-)
17.06.2014. 05:36»
de ja vu
Jenoti shemo...
vai tad lacitis laupitajs ari nebija iesaistits shitajaa vilcienu sagaa? Tak vismaz reizes 3 valdibas sedee par to lema
de ja vu
17.06.2014. 05:34Jenoti shemo.
Iepriekshejaa iepirkumaa vajadzeja tikt valjaa no CAF. Tika!
FM iedeva vajadzigo atzinumu.
Tagad jatiek vljaa no Hyndai. Tiks!...
Atliek tikai palukoties, kursh lobee Shtadler. Un viss bus skaidrs. To nav nemaz tik gruti noskaidrot, ja kadam tiesham interesee tiesiskums shajaa valstii......
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
