Atkal jauns ģimenes varmāka no tiesībsargāšanas iestādēm, šoreiz – no Drošības policijas
PIETIEK05.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti par atkal jaunu ģimenes varmāku, kurš strādā tiesībsargāšanas iestādēs, - šoreiz tas ir Drošības policijas darbinieks Rihards Poļaks. Šodien publicējam izteiksmīgākos fragmentus no diviem dokumentiem – pašvaldības policijas inspektora ziņojuma un Rīgas rajona tiesas pagājušā gada decembra lēmumu, ar kuru Drošības policijas darbinieka bērna mātei atstāta spēkā pagaidu aizsardzība pret vardarbību.
No pašvaldības policijas inspektora J.Neimaņa ziņojuma: Drošības policijas darbinieks centās mūs izprovocēt
„Informēju, ka 2015.gada 15.augustā plkst. 13:05 tika saņemta informācija no kārtībnieka I.Siņicina, ka A., dzīvojoša ..., baidās iziet no dzīvokļa sakarā to, ka viņu un viņas bērnu apdraud civilvīrs Rihards Poļaks.
Norādītajā adresē ierados kopā ar inspektoru I.Kukuli plkst.13:08. Plkst.13:10 no mājas iznāca A., un mēs devāmies uz viņas automašīnu, lai viņa ar bērnu netraucēti varētu doties prom.
Tā kā mums jau bija informācija par to, ka R. Poļaks ir mēģinājis atņemt bērnu, ieraugot tuvojamies vīrieti, kas, iespējams, ir R.Poļaks, nostājos drošā attālumā, lai varētu kontrolēt visas vīrieša darbības un nepieļaut vardarbību.
Kad vīrietis bija pienācis klāt, izstiepu roku, stādījos priekšā un lūdzu viņam netuvoties tuvāk, kā arī brīdināju ja tas notiks tiks pielietots fizisks spēks. Vīrietis ar savām darbībām centās izprovocēt mani un manu kolēģi. Viņš vairākkārt centās man uzgrūsties virsū uz rokas, kas bija izstiepta, tāpat viņš centās apiet mūs. Kad tas neizdevās, vīrietis teica, ka policijas darbinieks. Lūdzu uzrādīt dienesta apliecību, bet vīrietis izlikās, ka nedzird manu jautājumu. Pa to laiku A. jau bija aizbraukusi.
Tā kā vīrieti nepazinu, pieprasīju uzrādīt vismaz dokumentus, un mēs kopā ar inspektoru I.Kukuli devāmies pie melnas AUDI markas mašīnas. Pie mašīnas vīrietis sāka rādīt dažādus dokumentus, kas apliecinot, ka viņš ir bērna tēvs. Tad tika parādīta autovadītāja apliecība, pēc kuras mēs pārliecinājāmies, ka vīrietis tiešām ir Rihards Poļaks p.k. 120381-XXXXX.
Sarunas beigās R.Poļakam tika izskaidrots, ka šādi jautājumi ir jārisina civilkārtībā tiesā, nevis ar nelikumīgām un vardarbīgām metodēm. Pēc tam es vēlreiz pārjautāju, kāpēc R.Poļaks saka, ka ir policijas darbinieks, bet neuzrāda dienesta apliecību, un pēc šī jautājuma man tika uzrādīta Drošības policijas darbinieka apliecība, no kuras noskaidroju, ka R.Poļaks ir Drošības policijas inspektors. Beidzot mūsu sarunu informēju R Poļaku, ka par notikušo tiks informēta viņa darbavieta.”
Fragmenti no Rīgas rajona tiesas lēmuma 2015.gada 22.decembrī: Drošības policijas darbinieka rīcība - psiholoģiska vajāšana un emocionāla ietekmēšana
„2015.gada 18.augustā Rīgas rajona tiesā tika saņemts A. pieteikums pret Rihardu Poļaku par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2015.gada 19.augusta lēmumu pieteikums tika apmierināts daļēji, kā pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus piemērojot aizliegumu Rihardam Poļakam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo pieteicēja, tuvāk par 100 metriem; aizliegumu Rihardam Poļakam atrasties prasītājas vecāku dzīvesvietai tuvāk par 100 metriem; aizliegumu Rihardam Poļakam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku saskari; aizliegumu Rihardam Poļakam izmantot prasītājas personas datus. 2015.gada 18.septembiī Rihards Poļaks iesniedza tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu atcelšanu.
Pēc pušu viedokļu un liecinieku liecību uzklausīšanas tiesas sēdē konstatēts, ka pušu kopdzīve ir izirusi un starp pusēm pastāv konflikts par tiesību uz saskarsmi ar nepilngadīgo bērnu realizāciju. Piemērojot pagaidu aizsardzības līdzekļus, tiesai nebija pamata apšaubīt A. norādītos apstākļus par R.Poļaka fiziskās vardarbības izpausmēm, jo tie apstiprinājās ar ziņām, kas atspoguļotas izrakstā no ambulatorās pacienta medicīnas kartes.
Tāpat tiesa atzina par pamatotiem A. apgalvojumus par psiholoģiskās vardarbības īstenošanu no R.Poļaka puses. Psiholoģiskās vardarbības pazīmes ir grūti identificējamas, taču par acīmredzamu pierādījumu, kas apstiprina A. apgalvojumu patiesumu kalpo lietā esošais Ādažu novada domes Administratīvās komisijas 2015.gada 10.septembra lēmums, no kura satura izriet, ka R.Poļaks vairākkārt apzināti nepamatoti saucis policiju, kā pamatojumu tam norādot apstākļus, kuri, ierodoties policijas darbiniekiem uz izsaukuma vietu, nav apstiprinājušies.
Proti, R.Poļaks norādījis, ka bērnam draud veselības un dzīvības briesmas no bērna mātes A. puses. Šādi izsaukumi laika periodā no 25.05.2015. līdz 30.07.2015. no R.Poļaka bijuši deviņas reizes, un nevienā gadījumā netika konstatēts, ka bērna māte jebkādā veidā apdraudētu bērna veselību vai dzīvību, bet tika konstatēts, ka starp laulātajiem pastāv civiltiesisks strīds par saskarsmi ar bērnu. Šāda rīcība no R.Poļaka puses traktējama kā psiholoģiska vajāšana un emocionāla ietekmēšana, kas neapšaubāmi atzīstama par vardarbības izpausmi.
Turklāt no minētā lēmuma ari izriet, ka R.Poļaks ne tikai saucis policiju, bet ari aicinājis bāriņtiesas un sociālā dienesta pārstāvjus apsekot A. dzīves vietu, taču arī šajās apsekošanās nekādi pārkāpumi un draudi bērnam netika konstatēti. Līdz ar to pamatots ir A. apgalvojums, ka gan viņa, gan nepilngadīgais bērns izjūt trauksmi un bailes no R.Poļaka rīcības.
Pie konstatētajiem apstākļiem tiesa secina, ka pagaidu liegums R.Poļakam atrasties A. un viņas vecāku mājokļu tuvumā, liegums R.Poļakam satikties ar A. un uzturēt ar viņu fizisku saskari, kā arī liegums R.Poļakam izmantot A. personas datus ir samērīgs.”
Nākamajā publikācijā Pietiek informēs par Drošības policijas reakciju uz faktiem par tās izmeklētāja rīcību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
